“Krievijā pieaug izmisums un panika”. Austrumeiropas politikas pētniece brīdina par riskiem Latvijai

“Es neteiktu, ka Krievija paliek stiprāka. Krievijā pieaug izmisums un sava veida panika, un es domāju, ka tas ir vēl sliktāk,” TV24 raidījumā “Globuss” sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Elīna Vrobļevska.

E. Vrobļevska nevēlētos apgalvot, ka tas nozīmē, ka Krievijā varētu sākties iekšējā revolūcija. Viņasprāt, Krievijas režīmu sāk spiest vairāki aspekti - ekonomiskie (bet Hormuza šauruma krīze Krievijai noteikti nāk par labu), karam ar Ukrainu pagaidām nav redzama gaisma tuneļa galā, un tas sāk atspēlēties uz režīma solījumiem, prestižu.

“Krievijas sabiedrībā beidzot parādās kaut kāda neapmierinātība ar režīma darbībām - piemēram, ar ierobežojumiem piekļuvei internetam, un mēs redzam, ka Ukraina, manuprāt, šobrīd ļoti labi izmanto šo situāciju, Krievijas iekšienē sitot par daudz sāpīgākām vietām, kā, piemēram, Maskavu,” sacīja E. Vrobļevska.

Līdz ar to Krievijas režīmam, Kremlim, šī situācija ir ārkārtīgi nepatīkama, un E. Vrobļevska jau vairākas nedēļas pieturas pie tēzes, ka Krievijas režīms savā ziņā sāk agonēt.

“No vienas puses, tās mums ir labas ziņas, bet, no otras puses, nevajadzētu iedomāties, ka tās mūsu dzīvi padarīs vieglāku. Tieši otrādi, mums pierobežā tas dzīvi padarīs grūtāku. Mēs to redzam ar iespējamo informāciju, ka Krievija Ukrainas raidītos dronus pārvirza uz Latvijas gaisa telpu, tādā veidā radot dažādus precedentus, nepatīkamas situācijas,” uzsvēra E. Vrobļevska.

Līdz ar to E. Vrobļevska nedomā, ka tā būtu militāra eskalācija, bet, viņasprāt, mēs runājam par tiem apstākļiem, kuros Krievija jūtas vislabāk - nenoteiktības, haosa apstākļi, kur īsti līdz galam neko nevar pierādīt, līdz ar to arī īsti līdz galam nevar izvērst skaidras pretdarbības pret kādu konkrētu aktu.