Plānotā Eiropas Savienības (ES) atveseļošanās fonda finanšu plūsma un nacionālais atbalsts ekonomikā ir jāiegulda jēgpilni, lai resursi netiktu izšķērdēti, tādu nostāju, attālināti tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, pauda Latvijas Bankas (LB) prezidents Mārtiņš Kazāks.
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, Valsts prezidents šodien tiešsaistē tikās ar Kazāku, pārrunājot Latvijas makroekonomiskās prognozes, ES atbalsta līdzekļu gudru ieguldījumu nepieciešamību un LB darbu valsts ilgtspējas laukā.
Kazāks iepazīstināja Levitu ar pagājušā gada iekšzemes kopprodukta datiem, valsts finanšu atbalsta ietekmi uz izmaiņām ekonomikas attīstībā, darba tirgū, iedzīvotāju patēriņā.
Ņemot vērā LB veiktās prognozes, abas puses pauda gandarījumu par to, ka šogad ekonomika varētu iziet no krīzes grūtībām un nākamais gads varētu būt ekonomikas izaugsmes gads.
Valsts prezidents un Kazāks bija vienisprātis, ka ir nepieciešami ieguldījumi cilvēku izglītībā un jaunu prasmju apgūšanā, inovācijās un ilgtspējā. Tāpat Levits un Kazāks uzsvēra, ka valsts pārvaldē ir nepieciešamas strukturālas reformas, lai nodrošinātu nozaru horizontālu sadarbību, kā arī politisku atbildību par tām nozarēm, kas līdz šim ir sadrumstalotas starp dažādām ministrijām.
Liela uzmanība sarunā tika pievērsta LB ekspertu darbam par ilgtspējīgu domāšanu ekonomikā. Valsts prezidents augstu novērtēja LB iniciatīvu, esot vienisprātis, ka ir jābūt plašai diskusijai ar sabiedrību, politikas pārstāvjiem un uzņēmējiem par to, ko tieši nozīmē ilgtspējīga ekonomikas attīstība Latvijai un tās dažādajām tautsaimniecības nozarēm. LB veiktā analīze liecina, ka pastāv pretrunas ilgtspējas elementu līdzsvarošanā sadrumstalotas nozaru politikas un īstermiņa domāšanas dēļ.
Abas puses akcentēja, ka Latvijai ir jāredz savas problēmas vides un dabas aizsardzības jomās un ir jāpanāk vienota sabiedrības izpratne, ka Latvijai ilgtermiņā ir svarīgi un izdevīgi būt par zaļu valsti šī jēdziena patiesā izpratnē.
Kazāks informēja Valsts prezidentu par grozījumiem Saeimā attiecībā uz LB likumu. Levits izteica atbalstu LB ierosinājumam izdalīt no likumprojekta grozījumu, kas attiecas uz padomes struktūru. Šis grozījums ļautu LB turpināt pakāpeniski gatavoties apvienošanai ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, negaidot visa Likuma par LB izskatīšanu.
