Ja Saeimas Nacionālās drošības padomes jaunizveidotā Demogrāfijas politikas apakškomisija pati sevi uztvers kaut cik nopietni, tad agri vai vēlu tā nonāks pie atziņas, ka nepieciešama politiskā kursa maiņa.
Jo, pastāvot līdzšinējai politikas, varas attieksmei pret valsti, sabiedrību un cilvēku, ekonomiskie un sociālie līdzekļi spēs vien uzlabot statistiku, nevis pārvarēt problēmu nācijai kaut cik būtiskā līmenī.
Patlaban politika ir pretēja apakškomisijas mērķim. To var ilustrēt gauži vienkārši. Patlaban politiķi vārdu "konsolidācija" lieto tikai grāmatvežiem, nevis politiķiem svarīgā nozīmē. Ar to te apzīmē samazināšanu un ierobežošanu. Taču consolido nozīmē "nostiprināt". Šī vārda jēgas pamats nav vis drupināšana un mazināšana, bet solidaritāte un sinerģija.
Lai panāktu normālu un pietiekamu nācijas reproduktīvo uzvedību mūsdienās, nāksies pārvarēt izteikto un ieilgušo bērnu negribēšanas un izmiršanas inerci. Pietiek paskatīties uz "veco" Eiropu, lai pateiktu, ka ar ekonomiskiem līdzekļiem vien tas nebūs iespējams. Tātad būs nepieciešama garīgo, psiholoģisko, mentālo, nacionālo, reliģiozo un vēl kādu aspektu pārvērtēšana ar tai sekojošu atbilstošu politiku.
Patlaban nav pārliecības, ka šī apakškomisija būs kaut kas tiešām lietišķš, nevis kārtējais oficiālās liekulības institūts demogrāfijas lietās. Kāpēc nav pārliecības? Pirmkārt, ja jau dzimstība ir tik svarīga lieta, kā izskaidrot to, ka politiku nosaka to bremzējošu faktoru kopums? Piemēram: – bērnu pabalstu samazināšana; – ierobežota mājokļu politika; – manuprāt, mākslīgi, apzināti radīts bērnudārzu deficīts; – bezmaksas medicīnas ierobežošana; – bezrūpība attieksmē pret jauniešu darbu un veselību; – produktīvo paaudžu migrācijas un emigrācijas veicināšana; – abortus un sterilizāciju veicinoša "ideoloģija"; – bezbērnu ģimenēm izdevīgāka nodokļu politika; – homoseksuāļu ģimeņu līdztiesīguma izcelšana; – vēlas laulības veicinoša sociālekonomiskā, jauniešu politika; – dažādu sociālu slāņu pretstatīšana utt., u.tml. Pat farmācijas industrijai un tā sauktajai dzimumaudzināšanai diez vai pamatā rūp ģimene un bērni. Gadījās pa rokai kāds skolām domāts dzimumaudzināšanas buklets. Galvenais tajā bija, kā pareizi izsargāties. Aptiekā redzēju pieaugušiem domātu – tur galvenais bija kontraceptīvu un dzimstību ierobežojošu pakalpojumu piedāvājums. Nav brīnums, ka 70% bērnu (Krievijas dati) tiek nogalināti pirms dzimšanas un vajadzīgas civilizētas miskastes (siles), kur tos nesodīti izmest.
Otrkārt, jāatceras, ka mūsu problēmas nodarbina pasaules iedzīvotāju mazākumu. Tas vēl nebūtu nekas, bet man šķiet, ka arī eiropeiskās telpas attieksmē ģimenes plānošanas prakse (ne oficiālā retorika) pievērsta pamatā dzimstības samazināšanai. Cilvēki tiek vērtēti kā darbaspēks, nevis kā cilvēki vai tauta. Reiz (1974.) ASV pieņēma ietekmīgo Nacionālās drošības memorandu. Tur šī attieksme, manuprāt, redzama ciniski. Ar ģimenes plānošanas lietām saistītās Kairas konferences (1994.) atziņas vēsta to pašu. Manuprāt, Starptautiskā ģimenes plānošanas federācija izturas pret dzimstības palielināšanu visai liekulīgi. Utt. Turklāt Eiropas valstu demogrāfijas politikas projekti pamatā apelē pie sievietēm. Manuprāt, domājot par bērnu un viņu mammu drošību, vienlīdz svarīgi būtu novērtēt vīriešu sociālo deģenerāciju. Vārdu sakot, vismaz jābeidz oficiāli politiski vāvuļot, cik ļoti mums vajag bērnus, kamēr oficiālā sociālekonomiskā prakse drīzāk noskaņo ļaudis un tautas uz pašsterilizāciju. Turklāt – pasaulē kopumā nav kontingenta (darbaspēka) deficīta. Tas, ka aptrūkstas latviešu, pasaulei varētu būt labi ja sekundāra problēma. Tātad – būs jāaizvāc organizētā, tostarp oficiālā pretestība dzimstības pieaugumam.
Turklāt politika, cik var saprast, tiecas apelēt pie tiem institūtiem, ko pati pēdējās desmitgadēs jaukusi nost. Gods un cieņa dzimtām un ģimenēm, taču oficiālās prakses uztverē dzimtu laiks un pat ģimeņu kā sabiedrības pamatšūniņu laiks šķiet lielā mērā jau izstāstīti stāsti. Vai nu būs jāatjauno šo institūtu svars pēc būtības, vai jāatrod citi risinājumi kompleksas politikas līmenī, kuri spēs ne tikai uzlabot statistiku, bet gādāt par drošu tautas pastāvēšanu. Samērā ar problēmas nopietnību, pagaidām Latvija mēra attālumu no Zemes līdz Mēnesim ar sērkociņu.