Vakar mēs saņēmām jauno Latvijas valsts budžetu, kurā veselības aprūpe zaudējusi vairāk naudas kā jebkad un lielāku daļu kā jebkura cita tautsaimniecības nozare.
Mēs 1. jūlijā pamodīsimies citā valstī, kurā visa ambulatoriskā palīdzība būs par maksu, visa rehabilitācija par maksu, bet slimnīcas saņems aptuveni pusi no tās summas, ko saņēma pērn. Mēs esam palaiduši garām reformas iespējas un neesam sasnieguši neko, izņemot naudas neesamību. Šodien demisionējis ministrs Ivars Eglītis, kuru acīmredzot atcerēsimies kā intelektuāli un sabiedrības veselības speciālistu, kā arī cilvēku, kas pilnīgi nemaz netika galā ar birokrātijas žņaugiem un nespēja veikt neko, kam birokrātija pretojās. Mums nav tiesības raudāt un vaimanāt līdzi, Latvijas ārstiem ir uzticēts rūpēties par savas zemes pacientiem, domāt par savas zemes iedzīvotāju veselības saglabāšanu un mēs to turpināsim, neatkarīgi no tā, kā (ne)rīkosies valdība un ierēdniecība, neatkarīgi no tā – kurš ieņems vienu vai otru posteni.
Manuprāt, Tautas partijai jāuzņemas atbildība par nozari, kurā tā ilgi un čakli saimniekojusi. Domāju, ka ministra postenis šobrīd vislabāk piestāvētu Gundaram Bērziņam, kura laikā liela nauda un kredīti tika novirzīta remontiem, celtniecībai un tehnoloģijām. Viņš ir stiprs vīrs un spēs pārvērtēt savu veikumu.
Kāda ir situācija Latvijas veselības jomā brīdī, kad to atstāj Ivars Eglītis?
Diezgan daudz veselības finansēšanā ir meli. Meli ir Veselības ministrijas apgalvojums, ka finansu resursi slimnīcām tiek novirzīti atbilstoši paveiktajam pakalpojumam. VOAVA sadala naudu pēc sev zināmiem kritērijiem un izdala slimnīcām pēc ministrijas vai VAOAVAs ierēdņu ieskatiem, norādot, ka tā ir samaksa par padarītu darbu kopā ar kvotām. Stacionāru līmenī notiek lobisms, nauda tiek samazināta vienādi– par 15–30%, aizmirstot, ka pēdējos gados pēc partejiskuma principa daļai lauku slimnīcu un daļai centrālo slimnīcu bijis pat divkārtējs finansējuma pieaugums.
Lielajām slimnīcām pieaug īstermiņa (preču) parādi, par saņemtajām precēm slimnīcas norēķinas pusgada vai pat gada laikā. Daži flagmaņi nav samazinājuši izdevumus, neskatoties uz relatīvi nozīmīgu ieņēmumu daļas samazinājumu. Virknei lielo slimnīcu ir reālas maksātnespējas pazīmes.
Slimnīcu celtniecībai un remontiem garantētas valsts kredītlīnijas, daļa slimnīcu pašas tās atdot nespēs, citām klīnikām šīs kredītlīnijas ir pilnībā nepamatotas, celtniecība ir nejēdzīga, bet līgumi ļoti strikti. Tipiskākā problēma ir kredītlīnija Psihiatrijas slimnīcai, kur celtniecība vēl nav uzsākta, bet ministrijas plānos ir psihiatriju sadalīt pa daudzprofilu slimnīcām vai aiznest uz Biķernieku slimnīcu.
Ļoti uzpūsts, nepamatoti vertikāls ministrijas un valsts aģentūru štatu saraksts. Ministrija nenodarbojas ar iedzīvotāju veselības veicināšanu, bet 80% ministrijas darbinieki ir administratīvais štats. Reāli nenotiek birokrātijas samazināšana. Par ministrijas aģentūru skaita un funkciju samazināšanu runā jau gadu, nekas nenotiek, izņemot spekulācijas ap Latvijas medicīnas bibliotēkas slēgšanu. Ierēdņu un ministrijas darbinieku skaits ir palielinājies. ) Pēc mūsu konsultantu veiktiem aprēķiniem Veselības aprūpē strādājošie patērē 17% darba laika un resursu tikai lai nodrošinātu Veselības ministrijas kontrējošo institūciju darbinieku darbības un prasības (VOAVA, Veselības inspekcija). Vairumā slimnīcu pārmērīgi liels palīgpersonāla un administrācijas īpatsvars (dažām slimnīcām līdz 48%). Tas saistīts ar nepieciešamību izpildīt birokrātijas prasības.
Nepieciešama slimnīcu skaita optimizāciju, kas nekavējoties jāuzsāk no Rīgas, kur ir par daudz slimnīcu gultu. Vienīgā optimizācijas metode ir iestāžu kvadratūras slēgšana katrā atsevišķā slimnīcā, nevis slimnīcu slēgšana šajos krīzes apstākļos.
Nepieciešams nopietni pārvērtēt Ātrās un neatliekamās palīdzības dienesta reorganizācijas nepieciešamību. Visās pasaules valstīs, kur pēdējos 20 gados notikusi ekonomiska krīze ar veselības budžeta samazinājumu, allaž notikusi neveiksmīga neatliekamās palīdzības dienesta reforma, kas allaž beigusies ar to, ka personāls salīdzinoši kļūst mazāk apmācīts, bet pakalpojums – lēnāks un dārgāks. Ātrās un neatliekamās palīdzības reforma ir ministrijas ierēdņu centieni radīt darbības ilūziju, pie kam presē izskanējis viedoklis, ka reforma ir naudas atmazgāšanas metode – ar nesaprotamiem līzingiem iegādāties pārlieku dārgas automašīnas.
Darāmā ir ļoti daudz. Situācija ir smaga, tomēr ārstiem neviens neļauj raudāt un vaimanāt līdzi, Latvijas ārstiem ir uzticēts rūpēties par savas zemes pacientiem, domāt par savas zemes iedzīvotāju veselības saglabāšanu un mēs to turpināsim, neatkarīgi no tā, kā (ne)rīkosies valdība un ierēdniecība, neatkarīgi no tā – kurš ieņems vienu vai otru posteni.
Parīt Rīgā, Kongresu namā sākas Sestais Latvijas ārstu kongress. Kongress būs tik interesants, nozīmīgs un dzīvs, kādu mēs paši to padarīsim.
Kongresā būs daudz būtisku ziņojumu, daudz interesantu diskusiju sēžu un sekciju sēžu. 20. jūnijā plkst. 11.00 notiks diskusija par par Latvijas medicīnu finansiālās krīzes apstākļos. Latvijas Ārstu biedrība ir aicinājusi uz šo sēdi divus pasaules līmeņa ekspertus: Pasaules Ārstu asociācijas (WMA) ģenerālsekretāru Otmāru Kloiberu un Pasaules Veselības organizācijas (WHO) Eiropas Reģionāla direktora vietnieci Dr. Nata Menabde. Līdz ar to diskusijas pirmās 45 minūtes notiks angļu valodā.
Ja sēdes laiks būs par īsu, izmantosim pusdienas pārtraukuma laiku. Es gaidu, lai Veselības organizatori, slimnīcu un veselības centru vadītāji būtu sagatavojuši konkrētus viedokļus.
Veselības ministrijas amatpersonas tiks mīļuprāt ielaistas diskusiju zālē bez vārda tiesībām.
Lasiet un sekojiet www.arstukongress.lv