ECT lietu izskatīšanas termiņi pierāda, ka Latvijas iedzīvotāji tiek diskriminēti pēc nacionālās piederības
Šī gada martā ir veikts Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietu izskatīšanas termiņu apkopojums un datu analīze par laika periodu no 2000.-2023.gadam, apkopojot ECT mājas lapā publiski pieejamos datus par Latviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju un Norvēģiju.
Apkopotie dati pierāda, ka Latvijas iedzīvotāju iesniegtajās lietās Eiropas Cilvēktiesību tiesā spriedumi tiek pieņemti vidēji 40 mēnešus ilgāk kā Igaunijas iedzīvotājiem, 23 mēnešus ilgāk kā Lietuvas iedzīvotājiem, 32 mēnešus ilgāk kā Somijas iedzīvotājiem, 40 mēnešus ilgāk kā Norvēģijas iedzīvotājiem.
Apkopotie dati pierāda, ka Latvijas iedzīvotāju iesniegtajās lietās Eiropas Cilvēktiesību tiesā lēmumi tiek pieņemti vidēji 33 mēnešus ilgāk nekā Igaunijas iedzīvotājiem, 16 mēnešus ilgāk kā Lietuvas iedzīvotājiem, 30 mēnešus ilgāk kā Somijas iedzīvotājiem, 36 mēnešus ilgāk kā Norvēģijas iedzīvotājiem.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā 455 ierosinātajās lietās pret Latviju spriedumi tiek pieņemti vidēji 2575 dienās, bet lēmumi - vidēji 1877 dienās. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš- 2121 dienas.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā 540 ierosinātajās lietās pret Lietuvu spriedumi tiek pieņemti vidēji 1871 dienās, bet lēmumi - vidēji 1401 dienās. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš- 1651 diena.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā 453 ierosinātajās lietās pret Somiju spriedumi tiek pieņemti vidēji 1609 dienās, bet lēmumi - vidēji 951 dienās. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš- 1135 diena.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā 143 ierosinātajās lietās pret Norvēģiju spriedumi tiek pieņemti vidēji 1374 dienās, bet lēmumi - vidēji 795 dienās. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš- 1067 diena.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā 194 ierosinātajās lietās pret Igauniju spriedumi tiek pieņemti vidēji 1371 dienās, bet lēmumi - vidēji 887 dienās. Vidējais spriedumu un lēmumu pieņemšanas termiņš- 1089 diena.
Minēto lietu izskatīšanas termiņi ir diskriminējoši arī, ja analizē datus pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesā ieviestajām lietu svarīguma pakāpēm (1, 2, 3).
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas 14.pants nosaka, ka:
Šajā Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās izcelsmes, saistības ar kādu nacionālo minoritāti, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.
Tomēr no klāt pievienotajiem datiem ir redzams, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa savu administratīvo un organizatorisko vadību faktiski realizē tādā veidā, kas diskriminē Latvijas iedzīvotājus pēc to valstiskās piederības.