Māris Krautmanis / Viedokļi

Tieši pirms gada Neatkarīgā atzīmēja faktu, ka Egila Levita vadībā valsts prezidenta institūcija pusgada laikā spējusi dubultot reitingu (no 3,5 līdz 6,5 punktiem). Tobrīd bija liels ļaužu entuziasms, uzticēšanās kredīts un cerības uz Valsts prezidentu. Bija doma, ka tā turpināsies un valsts prezidenta institūcija turpinās kāpumu pēc vēl lielākas uzticības.

Bijusī ekonomikas un arī finanšu ministre, tagad Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) nolēmusi nolikt deputātes mandātu, jo sapratusi, ka, apvienojot deputāta darbu ar Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektores un valdes priekšsēdētāja vietnieces amatu, cietīs abi.

Tā veselības ministres Ilzes Viņķeles („Attīstībai/Par!”; AP) demisija, par kuru politikas aizkulisēs runāja jau decembrī, nupat kļuvusi par faktu. Vakar, 5. janvārī, pulksten 10 bija paredzēta Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēde, kas tika pārcelta uz 12, pēc tam sēdi pārcēla uz pulksten 15, kas nozīmē, ka zem deķa šajā laikā notika liela kņada – pārrunas visiem ar visiem, kas nu būs un ko nu darīt.

Vecgada vakarā sacīt runu televīzijas kanālā TV24 bija iecerējis pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Nu Gobzems ir zināms. Reizēm viņš mēdz palaist muti. Taču, vai viņš tiešām grasījās kaut kā agresīvi izrunāties pašā gadumijā, kad cilvēkiem labs prāts?

Gadu gadiem veiklas Latvijas komercbankas bija strādājušas ar nerezidentu naudu, apkalpojot viņu kontus un nodrošinot pārskaitījumus tādos apjomos, kas mērāmi miljardos. Latvija uzturēja stāstu par sevi kā augošu “starptautisku finanšu centru” un visādi veicināja komercbanku plauksmi.

2020. gads ir bijis pēdējais dzīves gads daudzu Latvijas aktieru, mūziķu, zinātnieku, literātu, mākslinieku, sabiedrisku darbinieku dzīvē. Nāves cēloņi ir visdažādākie – sirds un asinsvadu slimības, pneimonija, vēzis, arī kovids.

Kovida pandēmijas ierobežojumi ir smagi skāruši mūzikas industriju, jo koncerti nenotiek un peļņas nav. Saprotams, ka Kultūras ministrija gudro, kā mūziķiem palīdzēt, taču vismaz viens no pasākumiem, kas iecerēts skaņražu labumam, izklausās diezgan apšaubāmi.

Zvērināta advokāte Daiga Siliņa, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, zvērināts advokāts Lauris Liepa, zvērināts advokāts Oskars Rode un zvērināts advokāts Aivo Leimanis parakstījuši atklātu vēstuli, kurā lūdz ģenerālprokuroru Juri Stukānu „nekavējoties pārtraukt iedibināto nekontrolēto praksi kriminālprocesu uzsākšanai pēc Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) ziņojumiem”.

Lai gan Rīgas dome neatļāva organizācijas “Tautas varas fronte” pieteiktā pasākuma rīkošanu pret Covid-19 ierobežojumiem drošības apsvērumu dēļ, svētdien pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāki protestētāji. Valsts policija aizturējusi trīs agresīvi noskaņotus pasākuma dalībniekus.

ASV laikraksts “New York Times” ziņo, ka kaimiņzemē Lietuvā tika fiksēts pasaulē augstākais diennakts vidējais jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits vienas nedēļas laikā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijā pagaidām nav tik slikti, un esam 32. vietā, taču diez cik labi arī nav – tagad jau diennakts inficēto skaits pārsniedz tūkstoti.

9. decembrī internetā parādījās visnotaļ dīvains četras minūtes garš “Kopīgs paziņojums Starptautiskajā pretkorupcijas dienā”, kas veidots tādā kā Holivudas filmu treilera garā – klipā izmantotas diezgan primitīvas propagandas klasikas žanra metodes, aizkadra balsī runājot par ļauno korupciju un naudas atmazgāšanu, bet kadrā rādot šā ļaunuma sekas – vecu tantiņu, kas ubago, bedrainu ielu.

Latvijas lauksaimnieki ir pamanījuši, ka pārtikas pakās, ko saņem Rīgas skolēni, dominē citās valstīs ražota pārtika. Var saprast, ka Latvijā netiek ražoti ananasu konservi vai apelsīni, taču arī āboli diezin vai ir vietējie. Vispār jau āboli mēdz augt arī mūsu platuma grādos. Cepumus cep arī Latvijā. Bet galvenais sašutums tomēr ir par pienu. Kāpēc bērniem liek dzert Polijā ražotu pienu?

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (APP) plāno lūgt Ministru kabinetu noteikt aizliegumu piketu rīkošanai ārkārtējās situācijas laikā.

Sestdien notikušie ļaužu protesti Rīgā Eiropas un pasaules kontekstā nav nekas neparasts – kur vien raugies, cilvēki šūmējas. Vācijā, Slovākijā, Anglijā, Francijā, Spānijā, Serbijā un daudzviet citur ir bijuši tādi protesti, ka maz neliekas – daudzskaitlīgāki nekā pie mums un vietām arī ar niknāku demolēšanu. Kamdēļ gan Latvija paliktu maliņā? Mums arī ir!

Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa iepriekš sāktā kriminālprocesā saistībā ar sociālajā tīklā “Facebook” publicētām viltus ziņām par Covid-19 infekciju aizturējusi kādu vīrieti un sievieti.

Pirms diviem gadiem aizejošais Ministru kabinets nāca klajā ar konceptuālo ziņojumu „Mediju ombuda izveide, tā sastāvs, darbības vadlīnijas un lauks". Nav pagaidām saprotams, ko tad īsti beigās izveidos, bet redzams, ka, neraugoties uz kovidu un ekonomisko krīzi, ir ļoti liela nepieciešamība mediju vides uzraudzību paplašināt un „apgūt” vēl kādu naudiņu. Nu un vēl ir tā, ka kaimiņzemēs Lietuvā un Igaunijā mediju ombuds jau labu laiku pastāv. Tad jau nevar atpalikt.

Ir bijusi tāda savdabīga lieta, ka kāds bijušais ieslodzītais ir vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50. panta normas, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem. Ir izrādījies, ka tik tiešām – konkrētām sodu izpildes kodeksa normām nav objektīva un saprātīga pamata – 50.4 pantā jāievieš korekcijas.

Valsts prezidents Egils Levits ir beidzot pamanījis, ka Ministru kabineta haotiskā svaidīšanās nav īsti laba. „Virziens ir pareizs, bet stils ir neapmierinošs.” Bet nu prata gan patiesi sagādāt dažu mulsuma brīdi mūsu interesantā valdība.

Valdība ir noteikusi dažādus ierobežojumus, lai samazinātu Covid-19 sērgas izplatību. Tiktāl tas ir loģiski un saprotami – to vajag, lai novērstu vai vismaz attālinātu to dienu, kad slimnīcās vairs nav, kur smagi kovidsasirgušos likt. Ļoti nelāgi būs, ja dakteriem vajadzēs strādāt kā karalauka apstākļos un šķirot – šo pacientu glābsim, to neglābsim. Ierobežojumus vajag – tāda ir sūrā nepieciešamība, jo Latvijā veselības aprūpes sistēma ir ilgi mērdēta badā, noplicināta un vāja. Latvijai kolapss draud daudz ātrāk nekā kādā Skandināvijā.

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, pats Valsts prezidents Egils Levits un virkne gan pozīcijas, gan opozīcijas politiķu ir vienā balsī pauduši vienu domu – cīņā ar “netīrās naudas atmazgāšanu” ir iebraukts “pretējā grāvī”.

Saeima trešdien, 2. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžeta likumu. Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Ieņēmumu samazinājums kopā ar izdevumu palielinājumu mazliet pārsniegs miljardu eiro. Budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas saprotami – kovids ietekmē, traucē, grauj.

Premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) svētdienas vakara likteņruna bija plaši izziņota jau iepriekš, tāpēc tauta ar dziļu interesi gaidīja, ko tādu viņš teiks.