“Mūsu aliansei (NATO) šis ir ļoti svarīgs brīdis. Pirms gandrīz 20 gadiem pēc tam, kad ASV tika uzbrukts 11. septembrī, mēs kopā iegājām Afganistānā, lai uzveiktu tos, kas mums uzbruka, un lai gādātu, ka Afganistāna no jauna nekļūst par patvēruma vietu teroristiem, kas var mums uzbrukt. Kopā mēs esam sasnieguši mērķus, kurus bijām izvirzījuši,” šogad aprīlī pauda ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
Bet mēdz gadīties, ka pat visaugstākās amatpersonas uzdod vēlamo par esošo un neparedz to, kas var notikt...
Islāmistu grupējuma “Taleban” kaujinieki svētdien, 15. augustā, bez pretestības ir iegājuši Afganistānas galvaspilsētas Kabulas priekšpilsētās. Afganistānas pagaidām vēl oficiālās amatpersonas paziņojušas, ka paredzēts mierīgā ceļā varu nodot pagaidu valdībai. Arī talibi paziņojuši, ka grib mierīgi pārņemt valsti pilnīgā kontrolē dažu tuvāko dienu laikā. Tikmēr Kabulas lidostu pārplūdinājuši cilvēki, kuri vēlas pamest pilsētu, un valstis slēdz vēstniecības un steigšus evakuē savu diplomātisko pārstāvniecību darbiniekus. Pienākušas arī ziņas, ka valsti jau pamet valdības amatpersonas, bet prezidents Ašrafs Gani aizbēdzis uz Tadžikistānu.
ASV prezidents ir optimistisks un draudīgs. Taču par ko viņš ir optimistisks? Sestdien Džo Baidens brīdināja “Taleban” līderus par “ātru un spēcīgu” reakciju, ja ASV darbinieki tiks pakļauti riskam. Tātad vienīgā “sarkanā līnija”, kurai pāri kāpt ASV nedomā, ir iespējams uzbrukums amerikāņiem. Tad viņi nikni šaus pretī. Taču diezin vai talibi grasās šaut uz amerikāņiem. Visticamāk, ļaus aizlaisties tām lidmašīnām, kurās būs arī tie afgāņi, kas bēg projām.
Notiek kaut kas līdzīgs kā Vjetnamas kara beigās. Par šīm paralēlēm un iespējamo bēgļu problēmu Neatkarīgā jau rakstīja.
“Vēl viens gads vai vēl pieci gadi ASV militārās klātbūtnes nebūtu neko mainījuši, ja Afganistānas militārpersonas nevarētu noturēt savu valsti. Un bezgalīga amerikāņu klātbūtne citas valsts pilsoņu konflikta vidū nebija man pieņemama,” sacīja lielvaras līderis.
Ar klātbūtni citas valsts pilsoņu konflikta vidū ir tā, ka Afganistānas oficiālās valdības karaspēks talibiem pretojas vāji, nepretojas nemaz vai arī ar prieku pāriet to pusē. Tas ir kā kurā vietā. Kaujas par Mazārešarīfu notika nedēļu, bet Džalālābāda padevās bez šāviena. Tas atkarīgs no tā, cik niknās vai draudzīgās attiecībās ar talibiem ir vietējās daudzās tautas, ciltis un neskaitāmie klani. Jādomā, ka diezgan daudziem ļaudīm ar “Taleban” nav pa ceļam un viņi bēgs vai mēģinās bēgt. Jau tagad, pēc pieticīgām aplēsēm, mājas pametis ceturtdaļmiljons cilvēku. Droši vien būs vairāk, un tā jau tagad ir humanitāra traģēdija.
Pasauli nupat apceļoja “Gulabuddin Amiri/AP” foto, kur kāds talibu kaujinieks senlaicīgā tērpā, ar vecu plinti un čībām kājās apsargā kādu simtu zemē sēdošu sagūstītu Afganistānas drošības spēku kareivju. Foto ir tapis Gaznī pilsētā.
Pirms 1000 gadiem (sākot ar 1001. gadu un turpmākajās dekādēs) musulmaņu valdnieks Mahmūds no Gaznī veica skarbu ekspansiju dienvidu virzienā, uzbrūkot tagadējās Pakistānas un Indijas zemēm. Īpaši “ražīgs” bija 1021. gads, kad tika sakauti un nogalināti vairāki indiešu valdnieki. Tolaik arī bija bēgļi. Tiem laikiem gana daudz bēgļu, kas tagad ir romu tauta...
Afganistānā nekas daudz nav mainījies, ja neskaita to, ka cilvēkiem ir automāti un mobilie tālruņi. Uzskati par to, kādai jābūt valsts iekārtai, daudz neatšķiras no tās, kāda tā bija pirms 1000 gadiem. Tādas pašas ir cilvēku attiecības ar Allāhu un izpratne, kā jāuzvedas sievietei.
Līdz talibu jaunajai ekspansijai Kabulā plauka moderna māksla un kultūra - TV šovi, filmas, mūzika. Pat reps un šā žanra dīva Sūzana Firūza, kas jau nu nekādā variantā nevarēs vairs kāpt uz skatuves. Nezin, kā veidosies arī dižo afgāņu mūziķu - vīriešu - attiecības ar talibiem. Spožais dziedātājs Farhads Darja savulaik it kā esot varējis pakoncertēt arī “Taleban” kontrolētajās teritorijās. Lai vai kā, necik brīva dziedāšana nebūs arī vīriešiem. Ak, bet kādi vairs šovi, ja pašlaik runa ir par kailo dzīvību! Ir lielas bažas par tiem māksliniekiem, kuri pašlaik neatrodas kādās citās valstīs. Tie, kuri atrodas citās valstīs, būs spiesti dzīvot trimdā un mēģināt tur veidot kādus savas kultūras centrus kā klaida persieši, kuriem pēc Irānas islāma revolūcijas 1979. gadā izdevās savu kultūras dzīvi pārvest uz Losandželosu. Valsti steigšus pamet arī policisti, amatpersonas un ikviens, kurš jūt, ka nebūs labi.
Baidoties, ka Krievija sāk snaikstīties pēc izejas uz Indijas okeānu, Britu impērija uzsāka pirmo britu - afgāņu karu, kas ilga no 1839. līdz 1842. gadam un beidzās ar šaušalīgu sakāvi angļiem. Arī otrajā karā no 1878. gada līdz 1880. gadam Britu impērija neieguva Afganistānu, bet vismaz panāca, lai valstī ir tai daudz maz lojāla vara, kas nodrošina buferzonu starp Krievijas iekarojumiem Centrālāzijā un Britu Indiju.
Tāpat nagus aplauza PSRS, kas Afganistānā karoja no 1979. līdz 1989. gadam un beigās bija spiesta aiziet. Ja Afganistānā kāda ārēja vara izturas nežēlīgi pret iedzīvotājiem, tas rada milzu pretdarbību okupantiem un pat savstarpēji naidīgi vietējie grupējumi apvienojas, lai iebrucējus padzītu.
Tagad aiziešana gaida ASV un NATO spēkus.
Kas tālāk notiks ar Afganistānu, pat grūti iedomāties.
Varbūt talibi pildīs savus solījumus un Kabulas ieņemšanu nepārvērtīs par asinspirti, neskatīsies ekspansīvi uz kaimiņvalstu (Tadžikistānas) pusi un ļaus mazām meitenēm mācīties? Talibi esot mainījušies. Taču tam diezin vai var uzreiz noticēt. Pazūdot tādiem faktoriem kā NATO klātbūtne un prezidenta Ašrafa Gani vājā valdība, var izcelties iekšējas cīņas par varu, un nav teikts, ka valdīs pašreizējie “maigie” “Taleban” vadītāji, kuriem ir pat tvitera konts - Official Twitter Account of the Spokesman of Islamic Emirate of Afghanistan, Zabihullah Mujahid. Afganistānas Islāma Emirāts - tā turpmāk sauksies šī valsts. Ja varu sagrābs radikālāki spēki, var iznākt tāds džihāds, ka pasaulei maz nešķitīs.
Afganistāna necik bagāta nebija, bet tagad tās ekonomika būs vēl dziļākā krīzē. Ja vēl tiks izdomātas kādas sankcijas un izolēšana, valsts iekšējais katls uzvārīsies un sprāgs uz āru.
Laikam ir tā, ka ASV uzturēt militāro infrastruktūru, zaudējot arī dzīvības tālajā zemē, ar katru gadu izmaksā aizvien dārgāk. Pat vislielākā lielvalsts to nevar izturēt, un tas sāk nelāgi atsaukties uz ASV ekonomiku. Ir jau jauki būt pasaules žandarmam, kas uz visa globusa aizstāv savas intereses, eksportē demokrātiju un nīcina ārā vietējās politiskās elites, ja tās nedara kaut ko pa prātam. Taču, kas par daudz, tas par daudz. Afganistāna nav bijusi pa zobam nevienam, un ar to netiek galā arī ASV. Kā rakstīja angļu dzejnieks Radjards Kiplings: “O, Austrumi ir Austrumi, un Rietumi ir Rietumi, tiem lemts nav satikties nekad.” Katrā ziņā civilizāciju sadursmē šis Afganistānas gadījums ir skarbs trieciens Rietumiem un liels solis atpakaļ ceļā uz vispasaules demokrātiju ar vēlēšanām, cilvēktiesībām un citu atribūtiku.
Padomju laika filmā “Tuksneša baltā saule” sarkanarmietis Fjodors Suhovs teica: “Austrumi ir smalka lieta.” Krievija visnotaļ iznesās Sīrijā, kur maisījās iekšā turienes pilsoņu karā, taču ar Afganistānu diezin vai gaidāms kas līdzīgs. Protams, tā uzmanīgi raudzīsies, vai nerodas kāda iespēja iemaisīties, taču vismaz tuvākajā laikā Vladimirs Putins neko nedarīs. Bet raudzīsies gan ļoti uzmanīgi. Gara acīm var iztēloties, ka Krievijas Ārlietu ministrijas ēkā un Austrumu pētīšanas institūtos ir bariem ekspertu, kuri prot puštu, dari un citu Afganistānas tautu valodas un kuri ir labi informēti par notiekošo.
Latvijai Afganistāna ir tāla, jo tāla. Ja neskaita latviešu kareivjus, kas gāja bojā, pildot “internacionālo pienākumu” vai “aizstāvot demokrātiju”, ar turieni mums mazs sakars. Taču, ja Latvijas robežas arī turpmāk būs tik cauras kā pašlaik, var iznākt, ka nāksies uzņemt nelegālus vai legālus bēgļus daudz lielākā skaitā.
Latvija ir Eiropas Savienībā, bet ES par Afganistānas tēmu ir pagalam samulsusi. Kā tad tā - afgāņi neņem pretī Rietumu vērtības, negrib demokrātiskas vēlēšanas, rietumniecisku izglītību? Grib studēt Korānu, ganīt kazas un gatavot kviešu plāceņus tā, kā ir darījuši simtiem gadu līdz šim. Brīnums gan!
Eiropas medijos un sociālajos tīklos aizvien biežāk sāk parādīties pārmetumi ASV, ka tā bijusi kļūda - pārtraukt misiju. Taču, ja atgriežamies pie tā, ka ASV vairs nevar pavilkt Afganistānas nastu, tad ko tur vairs...
Un varbūt nevajag tā uzbāzties ar saviem likumiem un tikumiem pilnīgi visiem un visur? Varbūt tās vērtības, kas ir Rietumiem, nemaz nav vērtības citiem? Un varbūt ne visas tās vērtības, kas ir Eiropā un Amerikā, vispār ir vērtības?
Varbūt eiropiešiem nevajadzētu celt katlu vākus un ostīt, kāda maušava vai auša tiek vārīta Afganistānā, bet vārīt pašiem savu zupu savā gaumē un likt mierā citus?
