Baltkrievijas televīzija laikā, kad tieši pirms gada augustā aizsākās vērienīgi tautas protesti, rādīja sižetus par panākumiem kultūrā, lauksaimniecībā un rūpniecībā, par visu ko citu.
Padomju televīzija 1991. gada puča laikā rādīja baletu “Gulbju ezers”.
Ar Latvijas Televīziju tik ļoti traki nav - samocītu sižetiņu par vērienīgākajiem protestiem gada laikā 18. augusta “Panorāma” iekļāva, bet sižetam par dakteriem klauniem bija daudz lielāka nozīme nekā gada svarīgākajam sabiedriski politiskajam notikumam. Pēc diennakts arī LTV pamanīja un atzina - jā, bija lielākie.
Cik ļaužu pulcējās? Kādi 4000 vai 3500. Gribētos, lai ir mazāk.
Pret ko ļaudis protestēja? Ak, nu tie jau glupie antivakseri, kuri negrib vakcinēties. Ir arī tādi. Tāds apmēram bija vēstījums, ko par nodokļu maksātāju naudu uzturētais centrālais televizors baroja publikai.
Taču tā gluži nebija. Tautas protesti ir likumsakarīga atbilde tai politiskajai kliķei, kas pašlaik ar kovida sviru palīdzību ir kā vampīrs piesūkusies Latvijas valsts finanšu sistēmai un sūc laukā nodokļu naudu, cik vien ir iespējams. Tā ir kovidokrātija, kuru apkalpo epidemagoģijas eksperti. Meli, meli un atkal meli. Milzīgi finanšu tēriņi visādos Vakcinācijas projekta birojos, plaģiātreklāmās, jo naudas tagad ir tik daudz, kā nekad nav bijis.
Latvijā pašlaik savakcinēti apmēram 40% iedzīvotāju. Bet nu, protams. Kā var cerēt uz lielāku “vakcinācijas aptveri”, ja sabiedrība gaidīja, kad varēs vakcinēties, taču valdība tizlojās un vakcīnu nebija? Tizlojās, tizlojās, taisot visādus absurdus tirdzniecības ierobežojumus un velkot nāsis aizlienētu kovidnaudu. Tagad vakcīnas ir pieejamas, bet sabiedrība jau vairs negrib. Jo netic valdībai, netic kovidokrātijai. Ir varbūt neliela daļa ļaužu, kuriem ir mistiskā domāšana un kuri ir ieskaitāmi “antivakseros”, taču dusmas ir lielākas, un dusmīgo ir daudz vairāk. Un ir jau arī, par ko.
LTV ir varas piebarota, jo LTV darboņu ienākumi ir atkarīgi no politiķu lēmuma par valsts finansējumu vai papildu finansējuma apjomu. LTV ir kā suns, kas laiza saimniekam roku par katru dāsnāku finanšu gardumu.
Lai gan vairums LTV žurnālistu turpina šajā sistēmā godīgi strādāt,
televīzija neatvairāmi virzās projām no sabiedrisko mediju standarta, pārtopot par politiskās kliķes orgānu
- KLTV (Kariņa un Levita TV), kas kā zvaigzne apmirdz tumšos un tālos Latvijas kaktus.
