Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izveidojies vairāk nekā 6 miljonu latu iztrūkums mērķdotācijā pedagogu atalgojumam.
Nauda nav pazudusi vai nozagta, bet to traģikomiski ir aizmirsies ieplānot ministrijas budžetā. Tagad nāk virsū jaunais mācību gads, un skolotāji jau bažījas, vai būs alga un maize.
Kā tad tā nesmuki varēja atgadīties? Kur vainīgie pārmijnieki, kurus publiski pērt un likt siekstā par biedinājumu? Rodas taču iespaids, ka ministrijas ierēdņi ir pilnīgi jampampiņi, jo kā var nepamanīt sešus miljonus? Nav taču sešas kapeikas.
Taču šoreiz te laikam gan nebūs tas gadījums ar nekompetentiem ierēdņiem. 6 miljonu iztrūkums ir cena, ko izglītības sistēma maksā par bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa «reformām» jeb plosīšanos un ālēšanos.
Revolucionārais Ķīlis bez kādas aiztures un domāšanas par sekām ministrijas darbiniekus rotēja, pārcēla, atcēla, atlaida un visādi citādi čakarēja. Acīmredzot tā atgadījās, ka padzītie darbinieki nepaguva pastāstīt pēcnācējiem, kas jādara ar budžetu plāniem. Jaunais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) nu ir pie sasistas siles un gudro, ko iesākt, lai situācija neizvēršas pavisam skumīga. Kā var noprast no augsto amatpersonu publiskiem izpaudumiem, divi Dombrovski – Vjačeslavs un premjers Valdis Dombrovskis (V) – savā starpā ir diezgan pamatīgi salamājušies, un Vienotība nemaz nesteidzas sniegt palīdzīgu roku nelaimē nonākušajam partnerim Reformu partijai, bet izbauda, kā tā tagad lokās kā slieka uz āķa. RP pirmdien piedāvātos risinājuma variantus Vienotība noraidīja.
Reformu partija tad no savas puses arī nav paklusējusi, un Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka līdzīga ķeza pastāv arī Ilzes Viņķeles (V) Labklājības ministrijā, kur ir «kļūdaini aprēķini pat par vēl lielāku summu». Uz to savukārt Valdis Dombrovskis reaģēja ar frāzi, ka «ir svarīgi, lai IZM konstruktīvi piedalītos tā risinājuma meklēšanā un mazāk nodarbotos ar retoriku».
IZM piedāvāto risinājumu Valdis Dombrovskis nosauca par «nereālistisku», jo tik lielu summu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem prasīt «nav reāli». Pēc FM aprēķiniem, valdībai lemjot par pašvaldību pieprasījumu plūdu seku likvidēšanai, atlikums līdzekļos neparedzētajiem gadījumiem būs 197 000 latu.
Te atklājas vēl viena bēdu ieleja valdības dārzos. Valdībai bija līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, taču tie ir iztrallināti paredzētiem gadījumiem. Tad nāca tiešām neparedzēts gadījums – lieli plūdi. Finālā neparedzēto gadījumu līdzekļu kabata ir tikpat kā tukša. Tāpēc tagad jālūdz Dieviņš, lai viņš neuzsūta latvju zemei vēl kādus plūdus, sēra lietu un krusu no debesīm vai sērgu. Ja atgadīsies vēl kaut kas neparedzēts, tad tam naudas vairs nav.
Divi Dombrovski un koalīcijas partijas iztrūkušo sešu miljonu problēmu cenšas izmantot, lai iespertu cita citai pa dibenu, taču sešus miljonus gan jau kaut kā sagrabinās – pusi naudas IZM varot atrast savos resursos, otru pusi tā cer iegūt no šāgada budžeta grozījumiem. Varbūt ministrijai būs jāknapinās un jāgavē par visiem sešiem miljoniem, kaut ko raujot nost no kādām programmām un aizskaitot uz pedagogu algu ailēm. Vēl ir variants likt visām ministrijām samest pa drusciņai, lai IZM var vilkt dzīvību. Valdis gan arī nevar ieņemt stāju, ka uz viņu Vjačeslava problēmas neattiecas, jo, ja pedagogi paliks bez algām, sabiedrība nešķiros, kurš Dombrovskis vainīgāks.
«Iztrūkušie seši miljoni» ir likumsakarība, par kuru nav jābrīnās – ārkārtas vēlēšanās nepelnīti lielu varu ieguvušajā Zatlera Reformu partijā uz Valda Zatlera lokomotīves rēķina Saeimā iekļuva un amatu krēslos iesēdās ambiciozi, bet neprofesionāli kadri. Profesionālis antropoloģijā, bet amatieris valsts pārvaldē Roberts Ķīlis ir uzvedies kā zilonis trauku veikalā. Viņa skatiens bija vērsts zvaigžņotajā Visumā, un tāds puteklīgs sīkums kā pedagogu algas viņam nebija prātā. Ķīlis tagad ir projām, bet palicējiem jāsaslauka sasisto dārgo vāžu lauskas un jāmeklē nauda, par ko iestiklot logus.