Maza vilna no saplosīta Streļčenoka

Ja vērtējums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Jaroslava Streļčenoka darbu būs negatīvs, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) rosinās valdību vērsties Saeimā ar priekšlikumu atlaist KNAB vadītāju.

Pirmdien intervijā Latvijas Radio Straujuma skaidroja, ka šīs nedēļas beigās viņai tiks iesniegts sabiedrisko organizāciju vērtējums, bet pēc tam būs jāgaida ekspertu vērtējums par KNAB.

Sabiedrisko organizāciju vērtējums diezin vai var būt objektīvs. Delna un Providus ir ar premjeres partiju Vienotība caurcaurēm saaugušas organizācijas. Uzticēt tām vērtēt Streļčenoku ir tas pats, kas gaidīt, ka vilku bedrē iemests jērs netiks apēsts. Sen zināms, ka Vienotība, Delna un Providus ir vīlušās Streļčenokā, kurš nepilda viņam uzticēto misiju – strādāt tā, lai Vienotības politiskie konkurenti tiek iznīcināti un Vienotības grēki piesegti. Streļčenokam bija jāpakļaujas Jutai Strīķei, kļūstot par KNAB zicpriekšnieku, taču viņš negaidīti iespītējās un pats centās sākt vadīt biroju. Par to arī naids.

Sabiedrisko organizāciju vērtējumam svara un seku pamaz. Streļčenoku varētu vērtēt arī kinologu, biškopju vai filatēlistu biedrības. Cita lieta, ja negatīvu vai vismaz «apmierinošu» vērtējumu izdotos izspiest no ekspertiem.

Taču ar ekspertiem ir sarežģītāk. Jurists nevar tā vienkārši ņemt un novērtēt kādu amatpersonu negatīvi. Vajag kādu pamatojumu, kādus kritērijus, pēc kuriem vērtēt. Taču – kādi kritēriji ir šajā gadījumā? Vienotības partijiskie kritēriji? Tas, ka Straujumai nepatīk Streļčenoks un patīk Strīķe, nav kritērijs.

Ne velti eksperti vairās no šā jautājuma kā velni no krusta; ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kad dzird jautājumus par Streļčenoka tēmu, saviebjas tā, it kā viņam liktu dzert kausu ar rūgtu nāvi.

Ņemot par pamatu tādus kritērijus kā amatpersonu darbības un partiju finansēšanas kontrole, korupcijas apkarošana, fizisko un juridisko personu iesniegumu izskatīšana, līdzdalība likumdošanas procesā, Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas deputāti nupat ir atzinīgi novērtējuši KNAB paveikto 2014. gadā. Šīs apakškomisijas priekšsēdētājs, bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība) šonedēļ slavēja KNAB, ka birojs ir pieņēmis savā pastāvēšanas vēsturē lielāko lēmumu skaitu administratīvo pārkāpumu lietās. Arī kriminālvajāšanas uzsākšanai nodoto lietu un tajās iesaistīto personu skaits ir bijis vēsturiski visaugstākais. Lūk, pat Loskutovs, kas ir ar Straujumu vienā partijā, nemaz neglauda pa spalvai savas partijas spices uzstādījumam, ka KNAB strādā vāji, tāpēc jāņem nost priekšnieks.

Ja Straujuma turpinās karagājienu pret Streļčenoku, viņas rosinājums atlaist KNAB priekšnieku būs jāskata Saeimā. Tur, visticamāk, premjeri gaida fiasko. Ja ekspertu vērtējumā par KNAB priekšnieku nebūs sacīts, ka viņš ir šausmonis, kas jāpatriec ar zarainu koku, un neatradīsies kādi fakti, kas šādu apgalvojumu pamato, Saeimas vairākums neskries palīgā Vienotībai. Ja nu vienīgi ar zvērīgu šantāžu vai uzpirkšanu. Bet grūti iedomāties, ko tik garšīgu Vienotība varētu piedāvāt citām partijām, lai tās tagad ļautu izrēķināties ar KNAB priekšnieku. Reiz jau tika atlaists iepriekšējais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis. Toreiz vēl bija kāds šķitums, ka varbūt Vilnītis pie vainas. Tagad ir skaidrs, ka no saplosīta Streļčenoka būs pamaz vilnas un gaļas. Kāpēc Saeimai vēlreiz kāpt uz grābekļa?

Straujumai, ja viņa patiešām vēlētos sakārtot KNAB lietas, vajadzētu domāt nevis, kā pakļaut KNAB partijiskām vajadzībām, bet – kā ļaut KNAB vadītājam strādāt. Kur tas der, ka iestādē, kurai ir represīvas funkcijas, iespēja izsekot, noklausīties, aizturēt, darbinieki ir nevis dienestā, bet darbā – kā ierēdņi? Šādā iestādē vajadzētu būt tādai pašai subordinācijai kā armijā vai policijā. Bet KNAB darbinieki mierīgi uzspļauj priekšniekam, nepilda pavēles, pat neinformē priekšnieku par to, ko dara. Kad priekšnieks cenšas viņus saukt pie kārtības vai atlaiž, viņi vinnē tiesu un atkal ir atpakaļ birojā. Dabiski, ka tā ir augsne visatļautībai. Dabiski, ka darbinieki, kas pieraduši, ka var darīt, ko grib, neieredz priekšnieku, kurš cenšas uzņēmumu vadīt. Kamēr šī nejēdzība netiks novērsta, nav nekādas jēgas nomainīt KNAB vadītāju, jo jebkurš cits viņa vietā nonāks tādā pašā neapskaužamā stāvoklī kā Streļčenoks.