Nesen LNT raidījums 900 sekundes, atsaucoties uz aģentūras TNS pētījumu, stāstīja par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret nepieciešamību labējām partijām apvienoties kopīgam startam nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Trešdaļa ļaužu ir par apvienošanos, trešdaļa ir pret, bet vēl trešdaļai nav viedokļa.
Tā pirmā trešdaļa ir ideālisti un optimisti, otrā trešdaļa – Saskaņas centra vēlētāji, bet pēdējā trešdaļa gluži pamatoti nesaprot jautājumu. Jo kas tad tā tāda īsti ir – labēja partija? Vai Latvijas partijas, kas sevi pašpasludina par labējām, tiešām īsteno labēju politiku? Drīzāk jau ne. Labējums tām ir pierakstīts izkārtnē aiz tradīcijas dalīt partijas pēc etniska principa – krievu partija ir kreisā un sliktā, bet latviešu partija – labēja un labā.
Vismaz divas no trim pašlaik pie varas esošajām koalīcijas partijām pie varas ir nākušas ar ekstrēmi kreisiem, marksistiskiem saukļiem uz lūpām – sludinot pārliecību, ka ikviena kapitāla pamatā ir noziegums, ar «tiesiskumu» saprotot nolaupītā nolaupīšanu, iestājoties pret buržuāzisku demokrātiju, pasludinot, ka cēls mērķis ir naudas varas samazināšana politikā. Tiesa gan, tiklīdz Vienotība pati piekļuva pie varas labumu podiem, sociālistiskais antiburžuāzisms noplaka un paši pie podiem uzreiz pieplaka. Vienotība pie labējuma neturas, arī no tāda skatpunkta raugoties, kā valsts varas minimāla jaukšanās ekonomikā un cilvēka dzīvē, tai raksturīga nedemokrātiska cenšanās varu centralizēt, pārvelkot ietekmes deķīti no pašvaldībām uz savu pusi.
Otra tos pašus marksistiski maoistiskos ideālus sludinošā partija – Zatlera reformu partija, tagad vienkārši Reformu partija – savā sākotnējā formā bija viena cilvēka ambīciju un atriebības partija – Valdis Zatlers to ātri uzķīlēja, lai atriebtos par savu nepārvēlēšanu jaunam Valsts prezidenta amata termiņam. Tālākajā evolūcijā Reformu partija ir kļuvusi par politisku strāvojumu, kas cenšas «nolaupīt salaupīto» ar reideriski pirātiskām metodēm, ar valsts administratīvās varas izmantošanu, lai, piemēram, apgrūtinātu triju brīvostu pārvalžu darbu, novestu šīs ostas līdz konkurētnespējai un tuvu izputēšanai. Tālākais plāns tātad ir palaist valsts mantu uz privatizāciju un šajā procesā iegūt sev kādas dividendes. Vai pirātu kapteiņi Viljams Kids, Henrijs Morgans, Žans Lafits bija labēji vai kreisi? Grūti pateikt.
Labēja ir Nacionālā apvienība. Te gan jāpiebilst, ka NA pēc Rietumeiropas mērauklām atbilst apzīmējumam «galēji labēja» partija – kā Nacionālā fronte Francijā, Brīvības partija Austrijā. Pēdējo gadu laikā NA bija izdevies radīt par sevi iespaidu kā par gana solīdu, pie varas galda aicināmu partiju, ja to safrizē un iemāca, kurā rokā turēt dakšiņu. Taču pēdējā mēneša laikā NA par vari cenšas šo iespaidu par sevi sagraut un uzvesties huligāniski, terorizējot premjera Valda Dombrovska Vienotību ar ultimātiem. Budžeta pieņemšanas priekšvakarā nacionāļi no piedurknes ir izvilkuši nesitamu populistisku dūzi – termiņuzturēšanās atļaujas, ar kurām tiek šausmināta sabiedrība, biedēta, ka nupat latvju zeme būs izpārdota un svešinieku kolonizēta. NA ir izdevies ieraut sabiedrību un politisko vidi diskusijās, uz kurām NA var droši doties kā ar armatūras stieni rokās uz vietējā kluba diskotēku – ja būs kautiņš, tad pret stieni nebūs paņēmienu. Kā rādīja viena LNT sarīkota skatītāju ekspresaptauja, pret termiņuzturēšanās aptaujām ir 90% ļaužu. Kā redzams, pārbiedēt tautu nav pārāk grūti. Tas, ka valsts budžets no termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas ir ieguvis 150 miljonus latu, nav arguments, jo 150 miljoni ir kaut kāda abstrakta summa, kas nekādi nesaistās ar cilvēka ikdienu, tā nav prātam aptverama. Bet, ja jau nav prātam aptverama, tad nav arī vajadzīga – nevajag man 150 miljonus latu, galvenais, ka krievi nedabū termiņuzturēšanās atļaujas!
Kādas tur labējas partijas un kāda apvienošanās? Katra diena jaukajā valdošajā koalīcijā atnāk ar kādu lielāku vai mazāku savstarpējas neuzticēšanās skandālu, sariešanos vai vismaz sīku kodienu. Valdis Dombrovskis (V) sauc par nekompetentu izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), arī pašā Vienotības iekšienē ir trīs vai četri iekšēji savstarpēji ne visai draudzīgi grupējumi un tad vēl šo grupējumu apakšgrupējumi. Valdošā koalīcija ir sadrumstalota kā drumstalmaizes virsa. Patlaban par apvienošanos nav ne runas. Jāskatās, vai drīzāk budžeta pieņemšana nepārvēršas kliegšanā, ķērkšanā, jukšanā un valdības brukšanā.