Bumerangs

Tas, ka Latvijā vēl izdod grāmatas, ka ir diezgan daudz grāmatnīcu, ka cilvēki lasa grāmatas, ir brīnums. Brīnums, ko vajadzētu kopt kā vāru, sārtu ziediņu ziemas salā, sildot to un sargājot no asā vēja.

Kamēr iznāk grāmatas, pastāv cerība, ka globalizācijas laikmeta seklos un banālos ļaužu stulbināšanai domātos masu kultūras izaicinājumus latviešu tauta, valoda un kultūra izturēs un neizčabēs. Grāmatizdevēji ražo pievienoto vērtību, kas nav izsakāma monētās. Ja valsts vara saviem grāmatizdevējiem tomēr cenšas uzlikt lielu naudisku pievienotās vērtības nodokli, tas nozīmē, ka valsts vara ir vairāk tā kā par stulbināšanu.

No pievienotās vērtības nodokļa celšanas grāmatām valsts budžetam fiskāli ieguvumi būs niecīgi, toties posts būs nodarīts daudz gaužāks – tā vien skaties, ne tikai ēdināšanas un ziepju ražošanas uzņēmēji, bet arī grāmatu izdevēji drīz tiesas namā stāsies rindā ar savu maksātnespēju pieteikumiem.

Kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei sāp sirds par grāmatnieku problēmu, taču izrādās, ka neko vairāk kā nēzdodziņu viņa no kabatas izvilkt nespēj. Nesen valdības sēdē viņa bilda, ka būtu labi nesacelt pievienotās vērtības nodokli grāmatām līdz 12%. Varbūt to varētu atstāt tā ap 9%. Taču vienā mirklī tika atsēdināta. Kāds Finanšu ministrijas ierēdnis paskaidroja muļķīgajiem valdības nezinīšiem, ka nodokli nevar necelt tāpēc, ka nevar necelt, jo vajagot ievērot konsekvenci nodokļa likmēs, un ar to diskusijas beidzās pat nesākušās.

Tā paiet pasaules godība! Viens sīks klerks vienos vārtos verbāli apspēlē pašu bijušo laikraksta Diena redaktori, savulaik ietekmīgāko patiesības monopolisti pēdējā instancē, sievieti, kas manipulēja un intrigoja tā, ka bailēs drebēja partiju līderi, premjeri un prezidenti. Ministrei taču tagad būtu tik izdevīgi nonest no varas augstumiem labo vēsti grāmatniekiem. Grāmatnieki ir arī lieli viedokļa veidotāji, un viņu pateicības asaras ļautu ministrei ļaužu acīs izskatīties kā ļoti labajai.

Viņa it kā zirgā ir arī pašlaik – Vienotība ir vinnējusi vēlēšanās, tagad viņa ir pie varas, varētu it kā bīdīt un darīt. Taču kaut kā vairs nesanāk.

Krieviem ir teiciens: "Par ko cīnījāmies, uz tā uzskrējām". Ēlerte tagad sāpīgi dabū ar bumerangu, kuru pati kādreiz metusi. Tieši viņai ir vislielākie nopelni Latvijas valsts varas pamatu graušanā, diskreditējot parlamentu, valdību un ikvienu personu, kas paceļ galvu virs vispārējās pelēcības skumīgā līmeņa. Tauta ir noticējusi, ka visspalvainākie nelieši pulcējas tieši partijās, Saeimā un Ministru kabinetā – ka tur nodarbojas tikai ar zagšanu un pļāpāšanu. Un tagad vairs nav svarīgi, ka valdībā valdošākā ir Ēlertes Vienotība, jo autoritāšu vairs nav. Kļūdama par legālu valdītāju, arī pati Ēlerte ir nonākusi pie peramajiem un pazemojamajiem.

Bet tukšajās varas nišās ir ieperinājušies citi. Tā daudz augstāk par Saeimas deputātiem un ministriem varas hierarhijā tagad atrodas Finanšu ministrijas klerki, kuriem nav jāklausās kaut kādu pļāpātāju politiķu vēlmēs un kuri politiskus lēmumus diktē politiķiem, jo ir kompetentāki un arī labāk zina, kas patiks, kas nepatiks starptautiskajiem aizdevējiem. Klerks apzinās, ka konflikta eskalācijas gadījumā viņa viedoklis būs populārāks nekā tas, ko saka kāds politiķis, un tāpēc var atsēdināt jebkuru politiķi – arī Vienotību un Ēlerti.

Tāpat arī speciālie un represīvie dienesti, ar kuriem līdz šim bija manipulējusi Ēlerte un viņas Sorosa fonda stipendizētie eksperti, nevalstiskās organizācijas un propagandisti, atrodas augstākā varas plauktā par politiķiem un izpildvaras amatpersonām. Drīz vien ne vairs SAB un KNAB klausīs Vienotību, bet Vienotība uz ceļiem lūgsies, lai nesit. Un kurš tad savulaik nebalsī kliedza, ka parlamentārā kontrole pār drošības dienestiem nav nepieciešama? Pat referendumu tamdēļ sarīkoja.

Ir jau skaisti, ka sliktie darbi atkožas, taču par to nav jāpriecājas – pašā saknē un pamatu pamatā nav normāli, ja politiskā vara, kas pienāktos tiem, kurus Latvijas tauta ir ievēlējusi, faktiski pieder kaut kam citam. Iznāk, ka 10. Saeimas vēlēšanās esam par trešās šķiras lellēm, kuru vienīgā funkcija ir nobalsot par sazin kā un sazin kur iepriekšpieņemtiem lēmumiem.

Vienotības, ZZS, Saskaņas centra, Visu Latvijai!-TB/LNNK un Par labu Latviju kopīgais uzdevums ir šo šķērmo un šķībo situāciju lauzt un atgūt politisko varu valstī. Jo pašlaik vairs nevienam nav nekādas varas – ne pozīcijai, ne opozīcijai.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais