Dubultstandarti

Kad nāca klajā ziņa par to, ka Tautas partijas Saeimas deputāte Vineta Muižniece gatavojas kļūt par Satversmes tiesas tiesnesi, sabiedrisko nevalstiski ārvalstisko organizāciju Delna, Providus pārstāvji un ar Tautas partijas politiskajiem konkurentiem redzamām un neredzamām saitēm sietie neatkarīgie un procesus objektīvi vērtējošie eksperti sacēla principiālu troksni – cik drausmīgi, ka ar politiku un politisku partiju saistīta persona būs augstā tiesu varas amatā – tika saceltas milzu gvaltes, jenotīgi vienotīgie lietussargu sorosīti, cik vien demonstratīvi spēdami, staigāja un meklēja kapa vietu latvju zemes demokrātijai un visam cilvēcīgi gaišajam šajā zemē.

Kad nāca klajā ziņa par to, ka Tautas partijas Saeimas deputāte Vineta Muižniece gatavojas kļūt par Satversmes tiesas tiesnesi, sabiedrisko nevalstiski ārvalstisko organizāciju Delna, Providus pārstāvji un ar Tautas partijas politiskajiem konkurentiem redzamām un neredzamām saitēm sietie neatkarīgie un procesus objektīvi vērtējošie eksperti sacēla principiālu troksni – cik drausmīgi, ka ar politiku un politisku partiju saistīta persona būs augstā tiesu varas amatā – tika saceltas milzu gvaltes, jenotīgi vienotīgie lietussargu sorosīti, cik vien demonstratīvi spēdami, staigāja un meklēja kapa vietu latvju zemes demokrātijai un visam cilvēcīgi gaišajam šajā zemē. Muižnieces apķērkāšanā piedalīties nekautrējās pat Aivars Endziņš, kurš 1996. gadā absolūti precīzi tādā pašā veidā, kā nesen Muižniece no Tautas partijas, pārcēlās uz Satversmes tiesas tiesneša amatu no Latvijas ceļa biedra un Saeimas deputāta krēsla.

Bet nu labi, pieņemsim, ka laika gaitā ir mainījušās sabiedrības un politiķu prizmas, caur kurām lūkoties uz iespējamiem tiesu un ierēdņu varas intreškonfliktīgiem saplūdumiem, un tagad ir sākta jauna dzīve ar daudz neiecietīgāku skatījumu uz personāžiem, kas grib vienlaikus gan tiesu vai ierēdniecības krēslā iesēsties, gan politikas zivtiņu apēst. Pieņemsim, ka Delna un Providus ir sirdsšķīstas organizācijas un šīm organizācijām tradicionāi piebalsojošie eksperti arī ir ar politisko partiju savienību Vienotība nesaistīti un neangažēti objektīvi un principiāli vērotāji un kritizētāji. Bet tad kā tas nākas, ka Delna un Providus tagad nenovieto bēru vainagus pie Sarmītes Ēlertes logiem, nerīko sašutuma demonstrācijas, neorganizē naida stundas sakarā ar Tieslietu ministrijas Eiropas kopienu Tiesas departamenta direktores, LR pārstāves Eiropas kopienu tiesā Kristīnes Drēviņas parādīšanos kopā ar Ēlerti viņas Lietussargu brālības sastāvā? Ja Drēviņa ir šajos lietussargos, tad tas nozīmē, ka viņa droši vien stāsies arī kādā no Vienotības partijām un kandidēs 10. Saeimas vēlēšanās. Vispār jau Drēviņa vienreiz ir kandidējusi – 2009. gada pašvaldību vēlēšanās no oligarha Oļega Stepanova politprojekta – partijas Jaunlatvija.

Taču, tā kā Jaunlatvija tobrīd bija bezcerīga niecība, nekādu ievērību viņas kandidēšana neguva. Bet Vienotības vibrēšana ir daudz plašākā apmplitūdā, tagad Drēviņas performance ir pamanāmāka, iespējamība, ka viņa kļūs par deputāti, ir daudz lielāka. Grūti pateikt, kā Drēviņas jaunais agregātstāvoklis izskatās tiesu varas likuma vai Valsts civildienesta likuma gaismā – ir tur kas jau pārkāpts vai nav? Kā iet kopā Drēviņa ar civildienesta likuma 15. pantu, kas ierēdņiem liek būt politiski neitrāliem? Kā Drēviņa zem lietussargiem vai ar lietussargu rokā atbilst nesen pieņemtajiem Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma grozījumiem, kuros par politiskām rotaļām paredzēti diezgan bargi sodi? Kas to lai zina – par to lai juristi strīdas, interpretē, pierāda... Taču, pat ja Drēviņa nekļūs un nebūs, un neko formāli nav pārkāpusi, jau tagad viņa ir neslēpusi savas simpātijas vienai politiskai partijai, kas ierēdnim vai tiesu varas pārstāvim nu nekādi nevar būt labais stils. Atšķirībā no Muižnieces un Endziņa Drēviņa ir devusies pretējā virzienā – cilvēkam apnicis ļoti labi apmaksātais darbs Eiropā un radusies nepārvarama vēlme kalpot tautai par tās priekšstāvi, algā saņemot salīdzinoši sīknaudu. Un pat tad vēl par šo sīknaudu deputātus apskauž badainās tautas masas, kurām allaž šķiet, ka Saeimā sēdošie ir par daudz aptreknējuši. Bet nu ko visu nepārcietīsi un neupurēsi uz mīļās Latvijas altāra patriotisku jūtu dēļ. Droši vien Drēviņa ir lieliska juriste, jo neba nu nejēga būtu sūtīta uz Eiropu pārstāvēt valsti; iespējams, viņa būs spoža politiķe, kas būs tik skaisti, ka neapraudāties. Pati Drēviņa te nav problēma. Problēma ir atbaidošā liekulība, mūžīgie dubultstandarti, ko piemēro par neitrāliem politikas vērotājiem uzdodošies pseidoeksperti. Partiju Vienotības logo – tāds kā V burtiņš, kā ķeksītis – atgādina daudzus ārvalstu zīmolu simbolus. Tostarp tāds pats ķeksītis ir arī Rexona dezodorantam, kas palīdz pret nepatīkamo sviedru aromātu. Vienotība un ar šo politisko spēku korporatīvi saistītie tīklojumi nemēdz skopoties ar ekskrementu nobēršanu pār konkurentiem, taču paši savu nepatīkamo smaku nekad nejūt.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais