Sabiedrības iesaistīšanos diskusijā par mūzikas atskaņošanu var uzskatīt par nozīmīgu un apsveicamu soli ceļā uz plašāku izpratni par mūziku kā intelektuālo īpašumu un nemateriālo vērtību. Vēl būtiskāk ir spert arī nākošo soli, kas ir iedziļināšanās mūzikas izmantošanas būtībā un nozīmē mūsu ikdienā un jo īpaši uzņēmējdarbībā.
Ir saprotams, ka ejot uz pilsētas svētkiem, koncertiem, festivāliem, kafejnīcām, veikaliem, skaistumkopšanas saloniem mēs neaizdomājamies un neiedziļināmies kurš, kā un kad norēķinās par mūzikas izmantošanu, bet tas nenozīmē, ka tas nenotiek. Par mūziku līdzīgi kā par jebkuru citu pakalpojumu vai produktu, ko savā biznesā izmanto uzņēmējs vai tās ir telpas, elektrība, dators, papīrs, utt. norēķinās uzņēmēji.
Gudri pārvaldot savu biznesu, mūziku ar izciliem panākumiem ikviens uzņēmējs var izmantot sava uzņēmuma labklājībai. Pasaulē izveidojušās ietekmīgas firmas, piem., Muzak, kuras veido uzņēmējvidei pieskaņotas mūzikas programmas un palīdz katrai sabiedriskai vietai veidot izsmalcinātu psiholoģisko auru. Tām pat ir savi komponisti, orķestri, solisti un simtiem tūkstošu klientu.
Fakts, ka mūzika ietekmē cilvēka labsajūtu, jau antīkajā laikā ir pierādīta patiesība, jo mūzikai ir liels un pārliecinošs spēks. Mūsdienu cilvēka dzīves labklājības prioritātes ir komforts un mobilitāte. Arī mūziku – Bahu vai Adeli – viņš izvēlēsies klausīties apstākļos, kuros jutīsies ērti, un izvēlēsies laiku, kas būs vispiemērotākais.
Mūzikas psiholoģijā samērā skrupulozi ir izpētītas likumsakarības par izteiksmes līdzekļiem un to kombinācijām fonā skanošai mūzikai, lai tā regulētu apmeklētāju plūsmu. Piemēram, ja veidojas apmeklētāju rinda, tad lēna mūzika rada iespaidu, ka rindā nestāvam tik ilgi, nekā ātras mūzikas fonā, jo caur smadzenēm tiek izlaists mazāks informācijas daudzums. Un tas īpaši labvēlīgi noskaņo nervozākos un steidzīgākos apmeklētājus.
Jāatceras viens – mūzikas dizains ir svarīga ikviena uzņēmuma pievienotā vērtība. Kompānijām tā ir peļņu nesošs bizness, bet apmeklētājiem – veselību un baudu nesošas emocijas. Bez skaistas mūzikas biznesam pietrūkst vērtības. Turpinājumā piedāvāju uzņēmējiem visbiežāk sastopamās mūzikas dizaina kļūdas sabiedriskās vietās Latvijā, kā arī ieteikumus to uzlabošanai. Pareiza un profesionāla fona mūzika izkops ne tikai jūsu biznesa estētisko pusi, bet arī piesaistīs vairāk klientu.
Skaņas pārklājums telpā. Bieži sastopams nevienmērīgs. Vienā vietā par daudz dzirdami basi, citā – skaņas pastiprinātāji atrodas pārāk tuvu cilvēka galvai, citā – skaņu dzird tikai no tālienes, vēl citur skaņa sasniedz klausītāju no viena punkta kā snaipera tēmējums.
Kā uzlabot. Skaņas aparatūras instalēšanai ieteicams aicināt profesionālus akustiķus. Te ir nepieciešamas zināšanas un pastāv savi likumi. Tomēr, ja uzņēmējs grib tikt galā saviem spēkiem, tad pašam jāpastaigā pa telpu, mainot pastiprinātāju novietojumu. Novērojiet, vai skaņa vienmērīgi aizplūst uz visām telpas nišām. Ņemiet vērā, ka jebkuri šķēršļi skaņu viļņus lauž. Tā savādāk skan, ja telpā mainās cilvēku skaits un mēbeļu aprīkojums.
Radio. Šī izvēle bez aplinkiem liecina par uzņēmēja gara nabadzību. Jūs savā biznesa telpā reklamējat ne tikai skanošo raidstaciju, bet pie reizes arī konkurējošo firmu reklāmas. Visnožēlojamākais ir tas, ka jūs ar licences starpniecību par to arī piemaksājat. Ziņas un citas runājošas pārraides tāpat neviens apmeklētājs saklausīt nevar. Tās jaucas pa vidu kafijas automāta trokšņiem vai frizētavās fēnu šņākoņām un citu apmeklētāju sarunām. Nekas vairāk par nekvalitatīvu murdoņu nav panākams. Pilnīga informatīvo akustisko mediju bezgaumības eklektika ir radio ar skaņa plus televizors bez skaņas!
Kā uzlabot. Meklējiet profesionāļus, kuri publiskai atskaņošanai nepiemērotās radio programmas vietā jums sastādīs jūsu biznesam atbilstošas mūzikas programmas.
Repertuārs. Viena vienīga stilu un žanru vienveidība – latviešu šlāgeri, pēdējie hiti, džezs vai ārzemju populārais. Vai jūsu biznesa vieta ar tik neizteiksmīgu fonu paliks apmeklētāju atmiņā kā īpašas auras un atmosfēras vieta? Diez vai.
Kā uzlabot. Vislabāk būs, ja ņemsiet vērā 2. punktā minētos ieteikumus. Ja domājat tikt galā paši, tad vispirms jāatsakās no skaņdarbiem ar tekstu. Lai jūsu repertuārā pārsvarā paliek instrumentālā mūzika, kura nevelk līdzi konkrētas asociatīvas saites. Der uzzināt arī apmeklētāju gaumi. Veiciet vienkāršas aptaujas. Piedāvājiet fonā tāda stila un laikmeta mūziku, ko neizvēlas apkalpošanas un tirdzniecības vietu lielais vairums. Eksperimentējiet gaumes un jūsu interjera robežās. Lai viss ir viens. Ikkatra piedāvātā lieta.
Skaļums. Šeit nerunāsim par tik smagu nolaidību, kas saistīta ar ārpuslikuma decibeliem, kuru dēļ kaimiņi pie jums ciemos ataicina pašvaldības policiju. Arī it kā normas robežās ieturēts, bet pārmērīgs mūzikas fona skaļums energoinformatīvajā līmenī norāda uz kādu jūsu rakstura negatīvu īpašību. Jūs vēlaties uz saviem apmeklētajiem izdarīt psiholoģisku spiedienu, Jums klienta labsajūta nav vērtība. Vairāk te nav ko teikt.
Kā uzlabot. Reaģējiet uzreiz uz klienta lūgumu pagriezt mūziku klusāk. Necentieties spītīgi pēc šī apmeklētāja aiziešanas skaļumu pagriezt iepriekšējā līmenī. Ne visi apmeklētāji par mūzikas skaļumu jums aizrādīs. Viņi vienkārši izvēlēsies citu, ne tik agresīva stila apkalpošanas vietu. Vislabākais skaļums būs tas, kurš nepārsniegs normālas sarunas stiprumu, t.i., zem 60 dB.
Temps. Ar mūzikas ātruma palīdzību jūs ietekmējat apmeklētāju plūsmas tempu savā apkalpošanas vietā. Šis parametrs ir vislipīgākais, kas ātrāk vai lēnāk rauj līdzi cilvēka veģetatīvās nervu sistēmas procesus. Nepiemēroti ātri skaņdarbi vedina uz sajūtām, ka uzņēmējs vēlas, lai apmeklētājs no viņa biznesa telpas pēc iespējas ātrāk pazustu.
Kā uzlabot. Pētīt, kādas ir dominējošās apmeklētāju vecuma grupas. Jo vecāki cilvēki, jo mūziku ieteicams atskaņot lēnāku. Vadoties pēc formulas – vislabvēlīgāk iedarbojas mūzikas temps, kas saskan ar cilvēka pulsa sitienu tempu, atrodoties komfortablos apstākļos. Lai arī temps ir galvenais izteiksmes līdzeklis, tomēr jāievēro arī ritms, metrs un melodiskā kustība, kas miksējoties var radīt tempa izjūtas nobīdes.
Pauzes. Ja apkalpošanas vieta aprīkota ar akustiskajām iekārtām, tad bieži vien uzņēmējs domā – jo vairāk skan mūzika, jo labāk. Galvenais paspēt visus diskus non stopa režīmā izgrūzt caur apmeklētāju smadzenēm. Bet mūziku jālieto ar mēru tāpat kā zāles.
Kā uzlabot. Starp skaņdarbiem jāparedz pauzes. Nebūtu ieteicams vienā laidienā mūziku atskaņot ilgāk par 15 līdz 20 minūtēm. Apmeklētāji, kuri pie jums uzturas ilgāku laiku – kafejnīcās, salonos utml. – būs pateicīgi par patīkamām pārmaiņām. Arī klusumam tāpat kā skaistai mūzikai ir sava pievilcība.
Licence. Dažreiz vērojamas situācijas, kad īpašnieks savā uzņēmumā jūtas kā mājās. Domā, ka ir vienalga, kur nopirkto disku atskaņo – savā guļamistabā vai biznesa telpā. Nemaz nerunājot par CD ierakstiem, publiski bez licences nedrīkst raidīt arī jūsu biznesam nepiemērotās raidstacijas.
Kā uzlabot. Bez liekas kavēšanās dodieties uz autortiesību aģentūru (AKKA/LAA) un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību (LaIPA) izņemiet licenci. Nedaudz par to būs jāmaksā, bet tā būs kaut neliela pateicība autoriem, kuri neklātienē kalpojuši jūsu biznesa pievienotās vērtības radīšanai.
Kad esat veikuši mūzikas dizaina uzlabojumus, sev par prieku noorganizējiet vienkāršu pārbaudi. Pirms apmeklētāji iziet no jūsu biznesa vides, pajautājiet viņiem, kā patika fonā skanošā mūzika? Ja saņemsiet atbildi: „Vai mūzika vispār skanēja? Nemaz nemanīju. Bet jutos tik labi!”, tad ziniet – eksāmenu esat izturējuši lieliski. Apsveicam!
Sabiedrības iesaistīšanos diskusijā par mūzikas atskaņošanu var uzskatīt par nozīmīgu un apsveicamu soli ceļā uz plašāku izpratni par mūziku kā intelektuālo īpašumu un nemateriālo vērtību. Vēl būtiskāk ir spert arī nākošo soli, kas ir iedziļināšanās mūzikas izmantošanas būtībā un nozīmē mūsu ikdienā un jo īpaši uzņēmējdarbībā. Ir saprotams, ka ejot uz pilsētas svētkiem, koncertiem, festivāliem, kafejnīcām, veikaliem, skaistumkopšanas saloniem mēs neaizdomājamies un neiedziļināmies kurš, kā un kad norēķinās par mūzikas izmantošanu, bet tas nenozīmē, ka tas nenotiek. Par mūziku līdzīgi kā par jebkuru citu pakalpojumu vai produktu, ko savā biznesā izmanto uzņēmējs vai tās ir telpas, elektrība, dators, papīrs, utt. norēķinās uzņēmēji.
Gudri pārvaldot savu biznesu, mūziku ar izciliem panākumiem ikviens uzņēmējs var izmantot sava uzņēmuma labklājībai. Pasaulē izveidojušās ietekmīgas firmas, piem., Muzak, kuras veido uzņēmējvidei pieskaņotas mūzikas programmas un palīdz katrai sabiedriskai vietai veidot izsmalcinātu psiholoģisko auru. Tām pat ir savi komponisti, orķestri, solisti un simtiem tūkstošu klientu.
Fakts, ka mūzika ietekmē cilvēka labsajūtu, jau antīkajā laikā ir pierādīta patiesība, jo mūzikai ir liels un pārliecinošs spēks. Mūsdienu cilvēka dzīves labklājības prioritātes ir komforts un mobilitāte. Arī mūziku – Bahu vai Adeli – viņš izvēlēsies klausīties apstākļos, kuros jutīsies ērti, un izvēlēsies laiku, kas būs vispiemērotākais.
Mūzikas psiholoģijā samērā skrupulozi ir izpētītas likumsakarības par izteiksmes līdzekļiem un to kombinācijām fonā skanošai mūzikai, lai tā regulētu apmeklētāju plūsmu. Piemēram, ja veidojas apmeklētāju rinda, tad lēna mūzika rada iespaidu, ka rindā nestāvam tik ilgi, nekā ātras mūzikas fonā, jo caur smadzenēm tiek izlaists mazāks informācijas daudzums. Un tas īpaši labvēlīgi noskaņo nervozākos un steidzīgākos apmeklētājus.
Jāatceras viens – mūzikas dizains ir svarīga ikviena uzņēmuma pievienotā vērtība. Kompānijām tā ir peļņu nesošs bizness, bet apmeklētājiem – veselību un baudu nesošas emocijas. Bez skaistas mūzikas biznesam pietrūkst vērtības. Turpinājumā piedāvāju uzņēmējiem visbiežāk sastopamās mūzikas dizaina kļūdas sabiedriskās vietās Latvijā, kā arī ieteikumus to uzlabošanai. Pareiza un profesionāla fona mūzika izkops ne tikai jūsu biznesa estētisko pusi, bet arī piesaistīs vairāk klientu.
Skaņas pārklājums telpā. Bieži sastopams nevienmērīgs. Vienā vietā par daudz dzirdami basi, citā – skaņas pastiprinātāji atrodas pārāk tuvu cilvēka galvai, citā – skaņu dzird tikai no tālienes, vēl citur skaņa sasniedz klausītāju no viena punkta kā snaipera tēmējums.
Kā uzlabot. Skaņas aparatūras instalēšanai ieteicams aicināt profesionālus akustiķus. Te ir nepieciešamas zināšanas un pastāv savi likumi. Tomēr, ja uzņēmējs grib tikt galā saviem spēkiem, tad pašam jāpastaigā pa telpu, mainot pastiprinātāju novietojumu. Novērojiet, vai skaņa vienmērīgi aizplūst uz visām telpas nišām. Ņemiet vērā, ka jebkuri šķēršļi skaņu viļņus lauž. Tā savādāk skan, ja telpā mainās cilvēku skaits un mēbeļu aprīkojums.
Radio. Šī izvēle bez aplinkiem liecina par uzņēmēja gara nabadzību. Jūs savā biznesa telpā reklamējat ne tikai skanošo raidstaciju, bet pie reizes arī konkurējošo firmu reklāmas. Visnožēlojamākais ir tas, ka jūs ar licences starpniecību par to arī piemaksājat. Ziņas un citas runājošas pārraides tāpat neviens apmeklētājs saklausīt nevar. Tās jaucas pa vidu kafijas automāta trokšņiem vai frizētavās fēnu šņākoņām un citu apmeklētāju sarunām. Nekas vairāk par nekvalitatīvu murdoņu nav panākams. Pilnīga informatīvo akustisko mediju bezgaumības eklektika ir radio ar skaņa plus televizors bez skaņas!
Kā uzlabot. Meklējiet profesionāļus, kuri publiskai atskaņošanai nepiemērotās radio programmas vietā jums sastādīs jūsu biznesam atbilstošas mūzikas programmas.
Repertuārs. Viena vienīga stilu un žanru vienveidība – latviešu šlāgeri, pēdējie hiti, džezs vai ārzemju populārais. Vai jūsu biznesa vieta ar tik neizteiksmīgu fonu paliks apmeklētāju atmiņā kā īpašas auras un atmosfēras vieta? Diez vai.
Kā uzlabot.Vislabāk būs, ja ņemsiet vērā 2. punktā minētos ieteikumus. Ja domājat tikt galā paši, tad vispirms jāatsakās no skaņdarbiem ar tekstu. Lai jūsu repertuārā pārsvarā paliek instrumentālā mūzika, kura nevelk līdzi konkrētas asociatīvas saites. Der uzzināt arī apmeklētāju gaumi. Veiciet vienkāršas aptaujas. Piedāvājiet fonā tāda stila un laikmeta mūziku, ko neizvēlas apkalpošanas un tirdzniecības vietu lielais vairums. Eksperimentējiet gaumes un jūsu interjera robežās. Lai viss ir viens. Ikkatra piedāvātā lieta.
Skaļums. Šeit nerunāsim par tik smagu nolaidību, kas saistīta ar ārpuslikuma decibeliem, kuru dēļ kaimiņi pie jums ciemos ataicina pašvaldības policiju. Arī it kā normas robežās ieturēts, bet pārmērīgs mūzikas fona skaļums energoinformatīvajā līmenī norāda uz kādu jūsu rakstura negatīvu īpašību. Jūs vēlaties uz saviem apmeklētajiem izdarīt psiholoģisku spiedienu, Jums klienta labsajūta nav vērtība. Vairāk te nav ko teikt.
Kā uzlabot. Reaģējiet uzreiz uz klienta lūgumu pagriezt mūziku klusāk. Necentieties spītīgi pēc šī apmeklētāja aiziešanas skaļumu pagriezt iepriekšējā līmenī. Ne visi apmeklētāji par mūzikas skaļumu jums aizrādīs. Viņi vienkārši izvēlēsies citu, ne tik agresīva stila apkalpošanas vietu. Vislabākais skaļums būs tas, kurš nepārsniegs normālas sarunas stiprumu, t.i., zem 60 dB.
Temps. Ar mūzikas ātruma palīdzību jūs ietekmējat apmeklētāju plūsmas tempu savā apkalpošanas vietā. Šis parametrs ir vislipīgākais, kas ātrāk vai lēnāk rauj līdzi cilvēka veģetatīvās nervu sistēmas procesus. Nepiemēroti ātri skaņdarbi vedina uz sajūtām, ka uzņēmējs vēlas, lai apmeklētājs no viņa biznesa telpas pēc iespējas ātrāk pazustu.
Kā uzlabot. Pētīt, kādas ir dominējošās apmeklētāju vecuma grupas. Jo vecāki cilvēki, jo mūziku ieteicams atskaņot lēnāku. Vadoties pēc formulas – vislabvēlīgāk iedarbojas mūzikas temps, kas saskan ar cilvēka pulsa sitienu tempu, atrodoties komfortablos apstākļos. Lai arī temps ir galvenais izteiksmes līdzeklis, tomēr jāievēro arī ritms, metrs un melodiskā kustība, kas miksējoties var radīt tempa izjūtas nobīdes.
Pauzes. Ja apkalpošanas vieta aprīkota ar akustiskajām iekārtām, tad bieži vien uzņēmējs domā – jo vairāk skan mūzika, jo labāk. Galvenais paspēt visus diskus non stopa režīmā izgrūzt caur apmeklētāju smadzenēm. Bet mūziku jālieto ar mēru tāpat kā zāles.
Kā uzlabot. Starp skaņdarbiem jāparedz pauzes. Nebūtu ieteicams vienā laidienā mūziku atskaņot ilgāk par 15 līdz 20 minūtēm. Apmeklētāji, kuri pie jums uzturas ilgāku laiku – kafejnīcās, salonos utml. – būs pateicīgi par patīkamām pārmaiņām. Arī klusumam tāpat kā skaistai mūzikai ir sava pievilcība.
Licence. Dažreiz vērojamas situācijas, kad īpašnieks savā uzņēmumā jūtas kā mājās. Domā, ka ir vienalga, kur nopirkto disku atskaņo – savā guļamistabā vai biznesa telpā. Nemaz nerunājot par CD ierakstiem, publiski bez licences nedrīkst raidīt arī jūsu biznesam nepiemērotās raidstacijas.
Kā uzlabot. Bez liekas kavēšanās dodieties uz autortiesību aģentūru (AKKA/LAA) un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību (LaIPA) izņemiet licenci. Nedaudz par to būs jāmaksā, bet tā būs kaut neliela pateicība autoriem, kuri neklātienē kalpojuši jūsu biznesa pievienotās vērtības radīšanai.
Kad esat veikuši mūzikas dizaina uzlabojumus, sev par prieku noorganizējiet vienkāršu pārbaudi. Pirms apmeklētāji iziet no jūsu biznesa vides, pajautājiet viņiem, kā patika fonā skanošā mūzika? Ja saņemsiet atbildi: „Vai mūzika vispār skanēja? Nemaz nemanīju. Bet jutos tik labi!”, tad ziniet – eksāmenu esat izturējuši lieliski. Apsveicam!