Nebanku kreditēšanas sektors šobrīd ir zem politiskās dienas kārtības palielināmā stikla. Iemesls, kāpēc tieši tagad? Gaidāmās Saeimas vēlēšanas, jo, kā redzams, cīņa par šiem tik iekārojamiem simts krēsliem ir tik dedzīga, ka lietā tiek likti visi ieroči. Arī tādi, kas partiju reitingu spodrināšanas vārdā var censties pārvilkt pāri krustu kādai veiksmīgai, konkurētspējīgai un uz attīstību vērstai biznesa nozarei. Proti, šobrīd tādejādi tiek mākslīgi gremdēta alternatīvo finanšu nozare par spīti tam, ka tā dod būtisku pienesumu valsts tautsaimniecībai – sākot ar nomaksātiem nodokļiem, beidzot ar jaunu darba vietu izveidi un investoru piesaisti.
Protams, ļoti gribētos, lai politiķi šajā priekšvēlēšanu laikā vairāk pievērstos reālām problēmām, kas skar visu valsti un iedzīvotājus - labklājības līmeņa un izglītības kvalitātes celšanai, veselības aprūpei u.tml. Taču var arī viņus saprast - tās ir smagas tēmas, kas prasa sarežģītus lēmumus un konkrētu rīcības modeļa izveidi, par kuriem būs jānes atbildība. Tāpēc kā allaž tiek atrasts kāds pseido ienaidnieks - šoreiz nebanku sektors tā kredītlikmju regulēšanas izteiksmē, kura iznīdēšanas centieni līdzinās maģiskajam plāksterim, kas spēs izdziedēt visas patiesās valsts līmeņa problēmas.
Emocijas sit augstu vilni. Taču aicinu gan ierēdņus, kuri tūlīt šo jautājumu grasās skatīt Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā, gan sabiedrību tās atlikt malā, un paskatīties uz situāciju ļoti pragmatiski un racionāli. Pievērsīsimies diviem svarīgākajiem aspektiem. Pirmkārt - kādas pie mums Latvijā ir kredītlikmes, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm (vai atkal esam slikto topu priekšgalā, bet varbūt tomēr nē?). Otrkārt - kāds būs rezultāts, ja likmes tiks ierobežotas?
Cipari nemelo
Vispirms pieskarsimies likmju jautājumam, salīdzinot situāciju Latvijā ar citām valstīm, kur tiek sniegti Creamfinance pakalpojumi. Pašreiz īstermiņa aizdevumiem līdz 30 dienām tirgū pieejamās mēneša procentu likmes mūsu uzņēmuma darbības valstīs ir šādas: Latvijā - 8,8%, Dānijā - 20%, Spānijā - 30%, Čehijā - 23%, Polijā - 28,3%, Meksikā - 45%.
Lai labāk saprastu, kā šie procenti nozīmē naudiskā izteiksmē Latvijas gadījumā, lūk, piemērs. Visbiežāk cilvēki pie mums īstermiņa aizdevumos ņem 200 eiro uz vienu mēnesi. Pie 8,8% mēneša likmes sanāk, ka komisijā tiek samaksāti 16,6 eiro. Vai tiešām tas ir dārgi, ja nauda ir nepieciešama steidzami un citu risinājumu cilvēkam nav? Turklāt, ir jāsaprot, ka šī komisijas maksa nav aizdevēju peļņa, bet lielākoties tiek novirzīta klientu maksātspējas novērtēšanā, servisa nodrošināšanā u.tml.
Redzot šos skaitļus un apkalpojot vairāk nekā 7 miljonus klientus visā pasaulē, varam izdarīt secinājumus, ka Latvijā šis finanšu produkts (īstermiņa aizdevumi) ir vislētākais, proti, ar viszemākajiem aizdevuma procentiem.
Dramatiskas sekas
Un kāds tomēr būs rezultāts, ja nebanku sektora kredītlikmes apmērs dienā tiktu ierobežots līdz 0,07%? Vienvārdsakot - slikts, jo cietīs visi - sākot ar uzņēmumiem, kuri piedāvā šo pakalpojumu, beidzot ar sabiedrību un arī valsti kopumā. Ja kaut kas tamlīdzīgs notiktu, tad īstermiņa patēriņa kredīti nebūtu vairs pieejami un cilvēki būs spiesti meklēt citus risinājumus - aizņemties lielākas summas uz ilgākiem termiņiem, tādējādi pārmaksājot vairāk, nekā īstermiņa aizņēmumu gadījumā. Un vēl trakāk, tādējādi tiks sekmēta nelegālās kreditēšanas un augļošanas attīstības riski.
Punkti uz i
Apkopojot visu augstāk minēto, rodas jautājums - vai tiešām ir mākslīgi jāregulē jau tā labi sakārtota nozare, kas par samērīgu samaksu spēj piedāvāt kvalitatīvu pakalpojumu, kam ir pieprasījums?