Latvijas un Lietuvas interešu sadurē

 
©F64

Ar gāzes tirgus regulējumu ir kā ar paisumu un bēgumu. Brīžiem sākas ievērojamas aktivitātes, brīžiem ir klusuma posmi. Šoruden aktivitāšu ātrums ir pārsteidzoši liels. Tiek piedāvāts strauji sadalīt uzņēmumu Latvijas gāze. Ja nepieņemsiet lēmumu par uzņēmuma sadalīšanu, Latvijai draudēs sods no Eiropas Komisijas utt. Šāda satura teksti nāk laukā gan Saeimā, gan Ekonomikas ministrijā, gan Eiropas Parlamentā. Nav saprotams, kāpēc vadošajiem politiķiem valsts politika jāveido, ciniski melojot par Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta Trešās liberalizācijas direktīvas (2009/73/EK) saturu?

Iebiedēt ar draudiem par sankcijām, ja direktīva netiks neizpildīta, var tikai tos, kas ar direktīvu nekad nav iepazinušies un netaisās to darīt. Trešā liberalizācijas direktīva nosaka, ka valstīm, kuru gāzes sistēmas ir izolētas no ES, direktīva ir jāievieš tikai tad (precīzi divu gadu laikā pēc tam), kad šo valstu gāzes sistēmas tiks pieslēgtas Eiropas Savienības gāzes sistēmai (ENTSOG).

Direktīvas 49. panta 1. punktā ir iekļauta atruna, uzskaitot tās trīs valstis, kuras var neieviest direktīvu līdz brīdim, kad tās tiek integrētas ES gāzes cauruļvadu sistēmā: «Šīs direktīvas 4., 9., 37. un/vai 38. pants neattiecas uz Igauniju, Latviju un/vai Somiju līdz brīdim, kad jebkura no šīm dalībvalstīm tieši pievienosies jebkuras dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas, starpsavienotai sistēmai.»

Tātad Latvijai uz nenoteiktu laiku nav jāuzsāk jaunu tirgus dalībnieku licencēšana (4. pants), tiek atlikta pārvades sistēmas un pārvades sistēmu operatoru nodalīšana (9. pants), netiek piemērotas normas par tirgus atvērtību (37. pants) un tiešo līniju regulējums (38. pants).

Tas nozīmē, ka Trešā liberalizācijas direktīva Latvijai pilnībā ir jāievieš tikai tad, kad Somija izveidos tiešo gāzes vada savienojumu ar Zviedriju vai Polija izveidos tiešo gāzes vada savienojumu ar Lietuvu. Par pēdējo ir parakstīts līgums, bet gāzes vadu pat nav sākuši būvēt. Līdz tam gāzes sektors nav jāatver. Protams, var iebilst, ka pašlaik ir cita ģeopolitiskā situācija, ka atkarība no Krievijas dabasgāzes piegādēm ir zināms drauds Latvijas drošībai. Jā! Tas ir zināms drauds. Taču Latvijas intereses ir aizsargātas. Pateicoties Inčukalna gāzes krātuvei, gāzes apgādes drošības jomā Latvijai ir vislabākie rādītāji starp Baltijas valstīm.

Latvijas nodrošinājums ar gāzi ir 154%, bet Somijas – 102% (tā sauktais N1 tests atbilstoši Booz&Company ziņojumam Eiropas Komisijai). Gāzes krājumi Inčukalna krātuvē ir pietiekami Latvijas pusotra gada vajadzībām. Iestājoties X stundai (saasinās ģeoloģiskie riski), Latvijai būs pusotru gadu ilgs laiks, lai konstruētu gāzes piegādes sistēmu no cita avota. Gada laikā Ventspilī, Liepājā vai kur citur būs jānoenkuro dabasgāzes dekompresijas modulis, jāpievelk gāzes vadi, un Latvijas enerģētiskā drošība nebūs atkarīga no Krievijas.

Ārkārtas apstākļu gadījumiem Latvijas situācija ir vislabākā. Savukārt Lietuvas situācija nav tik jauka. Pirms sašķidrinātās gāzes termināļa uzcelšanas Klaipēdā Lietuvai bija vissliktākie rādītāji (27% nodrošinājums) starp Baltijas valstīm.

Tāpēc Lietuva bija visvairāk ieinteresēta izveidot sašķidrinātās gāzes termināli savā teritorijā. Lai nodrošinātu termināļa finansējumu, 2012. gada 12. jūnijā Lietuvas Seims pieņēma īpašu Klaipēdas SGT likumu, nosakot obligātu pienākumu gāzes patērētājiem iepirkt vismaz 25 procentus no kopējā gada dabasgāzes patēriņa tikai no Klaipēdas SGT. Lietuvā ir izveidots nevis brīvais gāzes tirgus, kur piegādātāji konkurē ar cenu, bet obligāts iepirkums.

Tātad Latvijai ģeopolitisku saasinājumu laikā enerģētiskie riski ir daudz mazāki nekā Lietuvai. No tā izriet, ka ieviest Latvijā Trešo direktīvu pirms termiņa ir Lietuvas, nevis Latvijas nacionālajās interesēs. No otras puses, var izteikt argumentus par solidaritāti, par NATO ģeopolitisko brālību. Ja ir ģeopolitiskā brālība, tad kā būs ar Latvijas interesēm? Ja mūsu partneris un NATO sabiedrotas neuzvedas kā cūka, tad mēs varam arī piekāpties partnera labā un piekrist darbībai, kas mums nav izdevīga.

Taču – vai mums ir jāizrāda milzīga labvēlība un jāpiekāpjas pret kaimiņu, kas rupji piesmej mūs nacionālās intereses?

Lietuva kopš 2008. gada īsteno dzelzceļa transporta blokādi pret Latviju. No 2008. gada septembra Lietuva vienpusēji pārtrauca dzelzceļa satiksmi posmā Rīga–Mažeiķi un pat demontēja sliedes savā ceļa pusē. Lietuvas lēmums bloķēt Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas produkcijas kravas uz Latvijas ostām ir radījis ievērojamus zaudējumus Latvijas ostām, Latvijas dzelzceļam, Latvijas tranzīta nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā.

Latvijas valdība drīkst atbalstīt Klaipēdas termināļa vajadzības tikai pēc tam, kad Lietuva atcels Mažeiķu dzelzceļa līnijas blokādi un kompensēs Latvijas tranzīta nozarei no 2008. līdz 2015. gadam sagādātos zaudējumus. Kamēr Lietuva neatbalsta Latvijas intereses dzelzceļa jomā, Latvijas valdības atbalsts Klaipēdas SGT biznesa interesēm ir jāuzskata par Latvijas nacionālo interešu nodevību.



 

Abonē