EM secina: Gāzes tirgus atvēršana Latvijā noritējusi sekmīgi
Dabasgāzes tirgus atvēršanas norise Latvijā kopumā vērtējama kā veiksmīga, ko apstiprina gan tirgotāju aktivitāte, gan patērētāji, kuri līdz šim ir izvēlējušies mainīt savu tirgotāju, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas regulējumu.
EM norādīja, ka tirgus atvēršana gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ir sniegusi iespēju izvēlēties savām vajadzībām atbilstošāko dabasgāzes piedāvājumu, paverot arvien jaunas sadarbības, piegādes drošības un ekonomiskā izdevīguma iespējas.
Lai nodrošinātu dabasgāzes patērētāju labklājību, tirgus attīstību, kā arī stiprinātu enerģētisko neatkarību 2017.gada 3.aprīlī tika atvērts Latvijas dabasgāzes tirgus. EM norādīja, ka tirgus atvēršana gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ir sniegusi iespēju izvēlēties savām vajadzībām atbilstošāko dabasgāzes piedāvājumu, paverot arvien jaunas sadarbības, piegādes drošības un ekonomiskā izdevīguma iespējas.
2018.gada 3.aprīlī apritēja viens gads kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas un EM vērtējumā tas bijis veiksmīgs, jo patlaban reģistrēti 36 komersanti, no kuriem desmit ir sākuši aktīvu dabasgāzes tirdzniecību.
EM uzsvēra, ka izmaksu ziņā Latvijas dabasgāzes mazumtirdzniecības cenas par kilovatstundu (kWh) ir zemākas nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Latvijā 2017.gada otrajā pusgadā dabasgāzes cena bija 0,0393 eiro par kWh, bet ES vidēji tā bija - 0,0633 eiro par kWh.
Pēc "Eurostat" datiem, kopš 2016.gada sākuma dabasgāzes cenas mājsaimniecībām samazinājās, bet kopš 2017.gada situācija pamazām mainās. "Cenu svārstības cita starpā ietekmē arī naftas cenu mainība. Piemēram, protesti Irānā ietekmēja naftas cenu kāpumu 2017.gada otrajā pusgadā un turpina ietekmēt arī 2018.gadā. Latvijas dabasgāzes cenu izmaiņas ietekmējusi ne tikai dabasgāzes tirgus atvēršana, bet arī dabasgāzes cenu tendences visā Eiropā, ko skar atšķirīgi vispasaules ģeopolitiskie notikumi un ekonomiskie faktori," skaidroja EM.
Ministrijā arī atsaucās uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) publiskoto sūdzību skaita dinamiku, kur vērojama pozitīva tendence, jo salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad par dabasgāzes apgādes jautājumiem tika saņemtas 35 sūdzības, 2017.gadā sūdzību skaits saruka līdz 24.
Deviņas no 2017.gadā saņemtajām sūdzībām bija saistītas ar dabasgāzes uzskaiti un norēķiniem, piecas ar dabasgāzes piegādi un sistēmas pieslēgumiem, četras ar dabasgāzes tarifiem, savukārt sešas saistībā ar citiem jautājumiem. EM piebilda, ka neviena no izskatītajām sūdzībām par dabasgāzes jautājumiem nav bijusi pamatota, savukārt trīs no sūdzībām nebija attiecināmas uz SPRK kompetenci.