Ukrainas kara 477. diena. Jaunākā informācija [papildināts 20:12]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 15. jūnijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

20:11. Kopš gada sākuma Ukrainā atklāti 653 militārpersonām paredzētās humānās palīdzības pazušanas gadījumi. Pazudušas bruņuvestu plāksnes, nakts redzamības ierīces, termovizori, droni, transportlīdzekļi, vēsta unian.net.

18:24. Čehijas prezidents Petrs Pavels ceturtdien paudis viedokli, ka, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, drošības dienestiem būtu jānovēro Rietumos dzīvojošie krievi.

Pavels atzina, ka jūtot līdzi ārvalstīs dzīvojošajiem krieviem, kam nākas grūti sadzīvot ar karu Ukrainā, taču pauda viedokli, ka kara apstākļos drošības pasākumiem attiecībā uz krieviem būtu jābūt stingrākiem nekā normālos apstākļos.

"Visi krievi, kas dzīvo rietumvalstīs, būtu jānovēro daudz vairāk nekā agrāk, jo viņi ir tādas valsts pilsoņi, kas ved agresīvu karu," intervijā ASV finansētajai raidsabiedrībai "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL) norādīja Pavels.

16:08. Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien atbalstījis tiesiski nesaistošu rezolūciju, kurā NATO aicināta Viļņā paredzētajā samitā "pavērt ceļu" Ukrainas uzaicināšanai dalībai aliansē.

Par rezolūciju balsoja 425 deputāti, 38 balsoja pret, bet 42 - atturējās.

EP paudis cerības, ka Ukrainas uzņemšanas process sāksies pēc Krievijas uzsāktā kara beigām un ka tas tiks pabeigts, cik ātri vien iespējams.

14:30. Ungārijas parlamenta balsojums par Zviedrijas iestāšanās NATO ratifikāciju paredzēts līdz 7.jūlijam, kas ir dažas dienas pirms Viļņā gaidāmā alianses samita, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonācis Ungārijas parlamenta dokuments.

Ungārijas parlamenta balsojums par Zviedrijas iestāšanās NATO ratifikāciju ir iekļauts šonedēļ parlamenta mājaslapā publicētā dokumentā ar nosaukumu "Nacionālās asamblejas plāns 2023.gada jūnija-jūlija sesijai". Konkrēts balsojuma datums gan dokumentā nav minēts.

Ungārijas parlamenta pavasara sesija beigsies piektdien, kad darba kārtībā nav paredzēts balsojums par Zviedrijas iestāšanās NATO ratifikāciju.

Tomēr parlamenta preses dienestā AFP noskaidroja, ka "līdz 7.jūlijam" paredzēta "ārkārtas vasaras sesija".

Trešdien izskanēja, ka ASV senators Džeimss Rišs no Republikāņu partijas bloķējis 735 miljonu ASV dolāru (679 miljonu eiro) vērta bruņojuma, kas ietver arī raķešu sistēmas HIMARS, pārdošanu Ungārijai. Ungārijas Aizsardzības ministrija noliedza tādu informāciju, sakot, ka Budapeštai "nav nekāda nodoma pirkt HIMARS".

NATO dalībvalstu līderi 11.-12.jūlijā pulcēsies samitā Viļņā.

Pērn pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Somija un Zviedrija izbeidza gadu desmitiem īstenoto neitralitātes politiku un paziņoja par iestāšanos NATO.

12:50. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki naktī uz ceturtdienu notriekuši visus 20 Krievijas spēku palaistos Irānas trieciendronus "Shahed", kā arī vienu no četrām spārnotajām raķetēm un izlūkošanas bezpilota lidaparātu "Orlan-10", ziņo Ukrainas armijas Gaisa spēku preses dienests.

Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks informēja, ka naktī Krivijrihā krievu raķetes trāpījušas diviem rūpniecības uzņēmumiem un uzbrukumā ievainots 38 gadus vecs vīrietis, kura stāvoklis ir vidēji smags. Krievijas karaspēka triecienā Krivijrihā naktī uz otrdienu tika nogalināti 12 cilvēki.

11:46. NATO samitā Viļņā Ukraina varētu saņemt alianses drošības garantijas, kas būtu "kaut kas pa vidu" starp Somijai un Izraēlai piešķirtajām garantijām, paziņoja Čehijas prezidents Petrs Pavels, kurš iepriekš bija NATO Militārās komitejas vadītājs. "Es dzirdu divu veidu vai scenāriju garantijas," viņš teica intervijā radiostacijai "Radio Brīvība".

Pavels paskaidroja, ka viens scenārijs varētu līdzināties drošības garantijām, kādas NATO deva Somijai, kad tā pērn sāka iestāšanās procesa ratifikāciju, bet otrs scenārijs varētu līdzināties Izraēlai piešķirtajām garantijām. "Iespējams, ka novērosim kaut ko pa vidu. Tomēr domāju, ka, ja uz papīra uzliksim to, ko jau darām Ukrainas labā, kā arī iekļausim ilgtermiņa atbalsta plānu, manuprāt, tā izklausās kā garantija," klāstīja Čehijas prezidents.

Viņaprāt, situācija būs atkarīga no tā, cik lielus līdzekļus Rietumvalstis vēlēsies ieguldīt plāna īstenošanā. Runājot par Ukrainas gatavību iestāties NATO, Pavels norādīja, ka Ukrainas armijas pieredze ir lielāka nekā jebkuras citas alianses dalībvalsts armijai, turklāt tehniski "ja tā vēl nav gatava, tad ļoti drīz būs gatava atbilstoši NATO standartiem".

10:54. Tokija un Vašingtona sākušas sarunas par to, ka Japāna varētu sākt artilērijas munīcijas piegādi ASV, kuru pēc tam to nosūtītu uz Ukrainu, vēsta laikraksts "Wall Street Journal" (WSJ). WSJ rīcībā esošā informācija liecina, ka runa ir par 155 milimetru lādiņiem.

Japānas likumu normas aizliedz gan tiešas bruņojuma piegādes karojošām valstīm, gan piegādes caur trešajām valstīm. Pēc Otrā pasaules kara Japāna paziņoja par demilitarizāciju un neiesaistīšanos nekādos turpmākos konfliktos.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Japāna ir atbalstījusi Rietumvalstis, pievienojusies to noteiktajām sankcijām Krievijai un atklāti paudusi atbalstu Kijivai, tomēr militārās palīdzības piegādēm tai jāmeklē apkārtceļi. Kā vēsta WSJ, sarunas par munīcijas piegādēm notiek saskaņā ar 2016.gadā noslēgto vienošanos, kas ļauj Japānai un ASV apmainīties ar munīciju, jo ir noslēgta ilgtermiņa alianse aizsardzības jomā.

Iepriekš tika atrasts veids, kā pārdot Japānas artilērijas sprāgstvielas ASV, kuras piegādāt Ukrainai, taču sprāgstvielas ir dubultas pielietojamības preces, kuras aizliegums neregulē tik stingri.

09:36. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 217 910 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

08:15. Ukrainas Bruņotie spēki turpina pretuzbrukumu vismaz trīs virzienos un trešdien uzbrukumi bijuši veiksmīgi, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā apskatā par stāvokli frontē. Institūta analītiķi cita starpā citē Ukrainas aizsardzības ministra vietnieces Hannas Maļaras teikto, ka ukraiņu spēki pavirzījušies 200-500 metrus Bahmutas virzienā un 300-350 metrus Zaporižjas virzienā.

Kaujas turpinās Doneckas apgabala rietumu daļā, jo īpaši Makarivkas rajonā, kā arī Zaporižjas apgabalā uz dienvidiem no Orihivas. Ukrainas armija turpina uzbrukt pretinieka radioelektroniskajam bruņojumam, jo, kā uzsvēruši ISW eksperti, tādam aprīkojumam ir izšķiroša nozīme ukraiņu uzbrukumu apgrūtināšanai Tavridas frontes posmā.

07:00. Zviedrijas ārkārtas situāciju aģentūra (MSB) nosūtīs Ukrainai 250 mīnu meklētājus, lai panāktu drošību teritorijās, kas applūdušas pēc Kahovkas HES aizsprosta uzspridzināšanas, teikts Zviedrijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā presei.

"Zviedrija un ES stingri nosoda Kahovkas HES iznīcināšanu Hersonas apgabalā. Tā parāda jaunu līmeni Ukrainas kritiskās civilās infrastruktūras iznīcināšanā," teikts paziņojumā. "Zviedrija turpinās sniegt apņēmīgu atbalstu Ukrainai, cik būs vajadzīgs, un mēs turpināsim izdarīt spiedienu uz Krieviju," sacīja Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs Karls Oskars Bolins.

Nosūtāmais aprīkojums ir paredzēts civilu objektu atmīnēšanai. Tā vērtība ir 15 miljoni zviedru kronu (1,3 miljoni eiro), un tā piegāde ir gaidāma tuvākajā laikā.

Bolins atzina, ka mīnas, kas izkliedētas pēc Kahovkas aizsprosta uzspridzināšanas, rada nopietnus draudus civiliedzīvotāju dzīvībai un veselībai. Zviedrijas mīnu meklētāju piegāde var palīdzēt paātrināt svarīgos atmīnēšanas darbus.

00.10. Zviedrijas Ārkārtas situāciju pārvaldības aģentūra piedāvājusi Ukrainai 250 mīnu detektorus, lai palīdzētu tikt galā ar Kahovkas hidroelektrostacijas sprādziena sekām, un Ukraina šo piedāvājumu pieņēma, vēsta "European Truth".