Specdienestu vadītāju, ekspertu un politiķu brīdinājumi par Putina gatavošanos uzbrukumam kādai no NATO dalībvalstīm, lai pārbaudītu Rietumu vienotību, kopš gada sākuma izskanējuši arvien biežāk. Pirms dažām dienām par to vēlreiz atgādināja Vācijas federālā izlūkošanas dienesta (BND) vadītājs Bruno Kāls, kurš gatavojas atstāt savu amatu: “Maskava var veikt provokāciju Baltijas valstīs “Krievijas iedzīvotāju aizsardzības” iegansta aizsegā”, līdzīgi kā tas notika ar Krimas aneksijas speciālo operāciju 2014. gadā. “Nav runa par plaša mēroga iebrukumu, izmantojot tankus un bombardēšanu – Krievijai pietiek nosūtīt uz Igauniju “zaļos cilvēciņus” krievvalodīgās minoritātes aizstāvībai,” Kāla teikto citē aģentūra “Reuters”. Tādā veidā, pēc viņa domām, “Putins mēģinās pārbaudīt NATO apņēmību aizsargāt savus sabiedrotos”.
Izdevums "The Moscow Times": “Kāls paziņoja, ka Ukraina jau stipri padzīvojušajam Kremļa vadonim ir starpposms ceļā uz sadursmi ar aliansi. "Mēs esam pilnīgi pārliecināti, un mums ir izlūkošanas dati, ka Ukraina ir tikai solis Krievijas ceļā uz Rietumiem," norādīja Kāls. BND vadītājs uzskata, ka daļa Krievijas elites netic, ka alianse skarbi atbildēs, ja notiks uzbrukums kādam no alianses biedriem: "Viņi vairs netic, ka NATO līguma 5. pants darbojas. Un viņi gribētu to pārbaudīt. Viņi vēlas atgriezt NATO 1990. gadu beigu stāvoklī. Viņi vēlas izmest Ameriku no Eiropas un, lai to sasniegtu, izmantos visus nepieciešamos līdzekļus," uzsvēra Kāls. Vienlaikus viņš uzskata, ka risināt sarunas ar Maskavu tagad ir bezjēdzīgi, jo Putins nav mainījis savu nostāju par agresīvu pieeju šīs problēmas risināšanai.”
Arī Nīderlandes militārās izlūkošanas dienesta (MIVD) vadītājs, viceadmirālis Pīters Risinks pirms mēneša intervijā izdevumam “Politico” atzīmēja, ka gadu pēc militārā konflikta beigām Ukrainā Krievija var uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm: “Krievija var iesaistīties pilna mēroga militārā konfrontācijā ar NATO gada laikā pēc karadarbības beigām Ukrainā (..) tas notiks, ja Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss saglabās pašreizējo bruņojuma ražošanas apjomu un Kremlis nezaudēs "apetīti" karadarbībai (..) Nīderlande, tāpat kā pārējās NATO valstis, realizē pasākumus, lai pārliecinātos, ka mēs būsim gatavi [militārai sadursmei ar Krievijas federāciju]." Pašlaik Krievija ražo krietni vairāk artilērijas, nekā tai nepieciešams kaujas operācijām Ukrainā, papildina izsmeltās rezerves un izvieto jaunas artilērijas vienības Somijas un Baltijas valstu robežu tuvumā. "(..) šī ir pazīme, ka viņi audzē potenciālu," sacīja MIVD vadītājs. Vienlaikus Risinks uzsvēra, ka viņa vadītajam dienestam joprojām nav precīzu datu par Kremļa plānotām militārām operācijām pret Ziemeļatlantijas aliansi.
“Kamēr visa uzmanība pievērsta Ukrainas miera sarunām, Krievija aktīvi stiprina militāro klātbūtni Somijas un Baltijas valstu pierobežā,” komentējot no kosmosa uzņemtos un publicētos satelītattēlus, 2025. gada maijā rakstīja “The Wall Street Journal”. Kremlis paplašina militārās bāzes, palielina armijas skaitlisko sastāvu un forsē ieroču ražošanu, izraisot paaugstinātu trauksmi Eiropā un NATO. Satelītattēlos redzamas jaunas armijas kazarmas KF Ļeņingradas apgabala Kamenskas pilsētā un bruņojuma noliktavas netālajā ciematā Norvēģijas pierobežā. Krievija būvē poligonus, noliktavas un modernizē dzelzceļus Karēlijā netālu no Petrozavodskas, kur tiks izvietots armijas štābs.
Ekspertu vērtējumā Krievijas aktivitāte Somijas robežas tuvumā liecina par gatavošanos iespējamam konfliktam ar NATO. Pagājušā gada decembrī Krievijas aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs sanāksmē pie Putina paziņoja, ka Krievijas armijai jābūt gatavai karam ar bloku “tuvākās desmitgades laikā”. Un, kaut tajā pašā sanāksmē Putins noliedza Krievijas gatavību uzbrukumam, viņš pavēlēja palielināt armijas skaitlisko sastāvu līdz 1,5 miljoniem cilvēku, kamēr līdz pilna mēroga Krievijas iebrukumam Ukrainā tas bija viens miljons, bet Krievijas militārie izdevumi pēdējās desmitgades laikā sasnieguši rekordaugstu līmeni - vairāk nekā 6% no IKP.
Kārnegija fonda pētnieks Maikls Kofmans: “Ātrums, ar kādu Krievija spēs realizēt agresīvos plānus pret kādu no alianses dalībvalstīm, būs atkarīgs no tās bruņoto spēku atjaunošanas ātruma pēc kara beigām Ukrainā. Lokāla militārā operācija pret Baltijas valstīm var notikt visai drīz, pilna mēroga karadarbība ar NATO - septiņu līdz 10 gadu laikā.”
Savukārt izdevums “Bild” 2025. gada aprīlī rakstīja: “ASV eksprezidents Džo Baidens vēl pirms deviņiem mēnešiem sacīja: “Krievija neuzvarēs. Ukraina uzvarēs.” Šodien šie paziņojumi izklausās kā no tālas pagātnes nākuši. Baidena pēctecis Donalds Tramps šobrīd dara visu iespējamo, lai sasniegtu pretējo: lai agresors Putins kļūtu par uzvarētāju, bet Ukraina - par zaudētāju pirmajā lielajā karā Eiropā kopš 1945. gada. Tramps skaidri norāda, ka ASV nav gatavas nodrošināt un kontrolēt pamieru vai atjaunot Ukrainu. Nav iespējams iedomāties acīmredzamākas transatlantiskās alianses izformēšanas pazīmes. Kas noticēs tam, ka ASV turpinās izmantot visu savu militāro jaudu, lai atsistu Putina uzbrukumu kādai NATO dalībvalstij, piemēram, kādai no Baltijas valstīm? Un vai tad mēs nosūtīsim vācu karavīrus karā pret Putinu? Kādi lēmumi tiks pieņemti Parīzē, Madridē vai Romā? Mums ir nepieciešama Eiropas aizsardzības alianse, kas, ja nepieciešams, var iztikt bez Amerikas Savienotajām Valstīm.”
Šī gada janvārī vācu prese plaši atspoguļoja Vācijas Aizsardzības ministrijas Ukrainas palīdzības operatīvās grupas vadītāja ģenerālmajora Kristiana Freidinga intervijā sacīto par Krievijas iebrukuma draudiem un bruņošanās tempiem (arī NRA 18. janvārī par to informēja lasītājus - red.).
Piemēram, intervijā vācu laikrakstam “Welt Am Sonntag” viņš sacīja: “Pat ja ASV prezidenta Donalda Trampa darbības rezultētos ar karadarbības pārtraukšanu Ukrainā, drošības situācija Eiropā joprojām būtu saspringta. Vācijas drošības dienesti uzskata, ka ar pašreizējiem bruņošanās tempiem Krievija jau līdz 2028. gadam radīs nopietnus militārus draudus NATO, izmantojot konvencionālos ieročus. Līdz tam Kremlis darīs visu iespējamo, lai līdz 2026. gadam pārņemtu kontroli pār Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem Ukrainā. Krievija jau palielina savus bruņotos spēkus, kas pārsniedz pašreizējā konflikta vajadzības. Krievijas armijā katru mēnesi parādās arvien vairāk tanku, munīcijas, raķešu un dronu. Pieaug bruņojuma ražošana un tā rezerves noliktavās.”
Freidings gan uzsvēra, ka “nekādā gadījumā mēs nevaram būt pārliecināti par to, ka Krievija uzbrukumu patiešām plāno”. Bet Maskava tam pilnīgi acīmredzami veido visus apstākļus un priekšnoteikumus. Militārajās un specdienestu struktūrās ir izplatīts viedoklis, ka Kremlis kompensēs dzīvā spēka un materiālo resursu zaudējumus Ukrainā un pat kāpinās atsevišķu bruņojuma veidu ražošanu. Piemēram, pašlaik Krievija mēnesī saražo apmēram 3000 planējošas tālvadības aviācijas bumbas FAB-250/500/1500/3000, kas atkarībā no modeļa sver līdz trim tonnām, kā arī tūkstošiem augstas precizitātes (līdz 100 km) bumbas.
Krievijas uzņēmumi un brīvprātīgie gadā sakomplektē 1,5 miljonus bezpilota kaujas lidaparātu (dronu). Turklāt Krievijā katru gadu saražo vismaz 6000 tālās darbības militāro dronu “Shahed”.
Eiropas izlūkdienesti konstatē, ka Krievijas armija skaitliski pieaug. Maskava ar finansiālu stimulu palīdzību mēnesī iesauc apmēram 30 000 karavīru. 2024. gadā Putins lika palielināt armiju līdz 1,5 miljoniem militārpersonu. Salīdzinājumam - Vācijas armijā pašlaik ir 180 000 karavīru. Krievijai ir pārsvars pret rietumvalstīm arī artilērijas munīcijas ražošanā un iegādē. Kamēr Ukrainā situācija ar artilērijas lādiņiem bija vienkārši katastrofāla, Krievija, pēc Vācijas valdības ekspertu teiktā, gadā spēja iegādāties 3,6 miljonus šāviņu. Krievijas armija līdz šim spējusi kompensēt bruņutehnikas zaudējumus Ukrainas frontē, kas rakstāmi ar četrciparu skaitļiem, bet joprojām paļaujas pārsvarā uz vecajiem, vēl no padomju laikiem mantotajiem tehnikas krājumiem. Tiek lēsts, ka pašreizējās intensitātes karā Krievijas smagās kaujas tehnikas rezerves būs pietiekamas vēl vismaz gadu. Attiecībā uz gaisa spēku iznīcinātājiem - to ražošanas jauda ir ierobežota un nepārsniedz divus desmitus jaunu lidmašīnu gadā. Tālas darbības rādiusa ieroču ražošanas potenciāls ir lielāks - Krievija gadā ražo vairākus simtus spārnoto un ballistisko raķešu, Maskavai tās piegādā arī Irāna un Ziemeļkoreja, ko Krievija izmanto masveida gaisa uzbrukumiem Ukrainā.
Taču Kremlis saskaras ar ievērojamām problēmām mikroshēmu un laboratorijas aprīkojuma ražošanā. Grūtības izraisa arī Rietumu sankcijas, kas ierobežo piekļuvi svarīgām ieroču komponentēm. Lai arī Krievija mēģina to kompensēt ar rezerves daļu importu no Ķīnas un citām valstīm, tās nereti ir zemas kvalitātes. Tas palēnina ne tikai rūpniecisko ražošanu, bet arī valsts tehnoloģisko attīstību.
Ukrainas konflikts atklāja Krievijas vājās puses, "īpaši loģistikas, novecojuša aprīkojuma un kaujas gara trūkuma ziņā (..) NATO jau spēj atvairīt Krievijas uzbrukumu. Tomēr daudz svarīgāk ir attīstīt pašas alianses kaujas spējas, kas būtu nepieciešams drošai Krievijas atturēšanai, lai karu novērstu”, rezumē Freidings.
Vācu izdevuma “Bild” uzrunātais militārais eksperts Niko Lange, Minhenes drošības konferences zinātniskais līdzstrādnieks, novērtējot Krievijas armijas draudu potenciālu, iesaka pievērst uzmanību ne tikai karavīru vai tanku skaitam: “Krievija ir gatava izmantot nežēlīgu militāro spēku un ciest smagus zaudējumus. Tas Krieviju padara par ārkārtīgi bīstamu.” Krievija ar diversijām, sabotāžu un kiberuzbrukumiem jau izvērsusi hibrīdo karu pret Vāciju un Rietumiem. Lange uzskata, ka vēl viens uzbrukums Eiropai ir diezgan reāls: “Krievu kombinētie uzbrukumi, izmantojot dronus, spārnotās raķetes un reaktīvos lādiņus, diemžēl tuvākajā nākotnē ir iespējami. Tāpat iespējamas arī Krievijas diversantu vienību uzbrukumu operācijas, piemēram, valsts apvērsuma veidā - Polijā, Baltijas valstīs vai NATO dienvidaustrumu flangā.”
Niko Lange atklāj arī Vācijas armijas (Bundesvēra) problēmas. “Mūsu rīcībā nav savu sauszemes kaujas ieroču, kas pārsniedz reaktīvās artilērijas darbības diapazonu, mēs neesam pietiekami labi attīstījuši savas radioelektroniskās karadarbības sistēmas un operāciju iespējas, mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu spējas un efektivitāte neatbilst mūsdienu prasībām, un mums joprojām nav pietiekami daudz dronu (..) tās ir arī sliktas plānošanas sekas. Līdzekļi tika ieguldīti galvenokārt novecojuša bruņojuma projektos, ar kuriem nevar neko panākt, lai nodrošinātu kaujas operatīvo gatavību līdz 2029. gadam," konstatē Lange.
Vācu Kristīgo demokrātu savienības politiķis, aizsardzības jautājumu eksperts Roderihs Kīzveters uzskata Krievijas hibrīdos uzbrukumus Eiropai par “provizorisku kara posmu”: “Kremlis gatavo kaujas lauku. Tas paredz arī spiegošanas aktivitātes (..) uzbrukums vienai no NATO dalībvalstīm ir iespējams jau viena līdz trīs gadu laikā, pēc tā saukā Narvas scenārija. Trešā lielākā Igaunijas pilsēta Narva uz robežas ar Krieviju tiek uzskatīta par iespējamu mērķi.”
Vācu Bundestāga deputāte (Brīvo demokrātu partija), Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja Marija Agnese Straka-Cimermane: “No atturēšanas ir atkarīga Ukrainas izdzīvošana. Ja vēlaties glābt pasauli, jums jāspēj pasargāt pašiem sevi. Ja mēs to neaptversim un Putins sagrābs Ukrainu, tad uzbrukums vienai no NATO valstīm četru līdz piecu gadu laikā kļūs par realitāti."
Krievijas opozīcijas medijs “Volya” (“Воля”), atsaucoties uz izdevumu “Politico”, raksta:
“Аmerikāņu “Politico” 5. jūnijā atklāja, par ko slēgtā ASV Senāta sēdē runāja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītāja vietnieks nacionālās drošības jautājumos Pāvels Palisa - bijušais 93. atsevišķās mehanizētās brigādes “Holodnij Jar” komandieris, kurš cīnījās Bahmutā un daudzos citos vissmagākajos frontes sektoros. Pēc viņa teiktā, Ukrainas izlūkdienestam ir informācija par Kremļa nākamo divu gadu plāniem. Līdz 2025. gada rudenim KF bruņotie spēki (KF BS) cer pilnībā ieņemt Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalus, lai līdz gada beigām izveidotu buferzonu gar Ukrainas robežu. 2026. gadā KF BS dosies tālāk, jo Putina plāns ir sagrābt visu Ukrainas teritoriju uz austrumiem no Dņepras, kā arī okupēt Odesas, Nikolajevas un Hersonas apgabalus, liedzot Ukrainai piekļuvi Melnajai jūrai.
“Politico” avoti ASV un Eiropas izlūkdienestos uzskata, ka Putinam šāds plāns patiešām ir un viņš jau sācis to īstenot, par ko liecina arī paaugstinātā KF BS uzbrukumu intensitāte un virzība frontē maija otrajā pusē un jūnija sākumā. Pāvela Palisas uzstāšanās mērķis ir bijis stiprināt ASV senatoru pārliecību par atbalstu Ukrainai un palīdzības apjoma palielināšanu. Priecē fakts, ka, pēc klātesošo domām, Ukrainas pārstāvja sacītais amerikāņu senatorus iespaidojis gana spēcīgi, lai vismaz mudinātu viņus ietekmēt ASV prezidenta nostāju par labu Ukrainai, tā kā Tramps gandrīz sešus mēnešus ir spītīgi mēģinājis pārliecināt Amerikas sabiedrību un politiķus, ka “Putins ir normāls puisis”.
Militārie komentētāji tomēr šaubās: vai patiešām Putins un Krievijas BS ģenerālštābs nopietni apsver šādus plānus nākamajiem diviem karadarbības gadiem? Spriežot pēc tā, kas dzirdams pēdējos trīs vai četrus mēnešus, Krievijas militārā pavēlniecība nonākusi pie secinājuma, ka nespēs sagrābt visu Ukrainas teritoriju vai pat visu Dņepras kreisā krasta Ukrainu. Ar pašreizējo karaspēka vadības līmeni, komplektāciju, dzīvā spēka atlases un atjaunošanas ātrumu, smagās bruņutehnikas un artilērijas ražošanas tempiem Krievijai vienkārši nepietiks resursu. Pat neraugoties uz panākumiem artilērijas lādiņu un dronu ražošanā kara ekonomikas apstākļos. Tāpēc, saskaņā ar “Volya” avotu atzinumiem KF aizsardzības ministrijā un bruņotajos spēkos, mērķi esot daudz pieticīgāki. Tie atbilst Pāvela Palisas nosauktajiem Kremļa 2025. gada plāniem - atlikušo Doneckas un Luhanskas apgabalu daļu sagrābšana un buferzonas izveide Krievijas un Ukrainas pierobežā, pēc kā tik ļoti alkst Putins.
“Volya” žurnālistu iztaujātie Krievijas frontes virsnieki ir pārliecināti, ka 2025. gada atlikušie seši mēneši ir nepietiekams laiks šo mērķu realizācijai. “Jūlijā sāksies cīņas par Konstantinovku, taču tas ir par Avdejevku cietāks rieksts, ko KF BS nespēja ieņemt piecus mēnešus, neskaitot to, ka viņi tur vētraini uzbruka jau no paša “speciālās militārās operācijas” sākuma. Kāds KF BS štāba vecākais virsnieks komentējis: “Pat ja mēs virzīsimies ātrāk, tad divas pašreizējam karadarbības mērogam lielas, turklāt nocietinātas pilsētas ir vismaz pusgada darba jautājums.” Tāpat Krievijas armijas virsnieki ir pārliecināti, ka bez plašas mobilizācijas Krievijā deklarētajā laikā iekarot Doneckas un Luhanskas apgabalus ir nereāls uzdevums. Bet, runājot par piekļuvi Dņeprai, tas, viņuprāt, nav reāli pat pēc visaptverošas mobilizācijas.
Trimdas krievu politologs un publicists Vladimirs Pastuhovs: “Jautājumu par Putina un Krievijas iespēju jebkurā laikā kopā ar visu planētu skaisti pašlikvidēties šobrīd atstāsim ārpus iekavām. Lai to izdarītu, nevienam pat nav jāuzbrūk - pietiks vien uzspridzināt kodollādiņus un atomelektrostacijas savā teritorijā. Pārējā ziņā “krievu pasaules” globālo ietekmi ierobežo tās resursi.”
Ko Putins šodien var?
Ko Putins šodien nevar?
Putina spēks ir iluzors un izriet no Eiropas vājuma izpausmēm - ir šo izpausmju sekas. Eiropas aktīva rīcība Putina agresijas neitralizācijai padarīs Putina karu par neiespējamu, Kremļa atteikšanās no tās būs neizbēgama. Putins nevienam neuzbruks, ja zinās, ka saņems pretestību. Putins noteikti uzbruks, ja būs pārliecināts par Eiropas gatavību atkāpties. Šādā situācijā vienīgais konflikta deeskalācijas risinājums ir apvienotās Eiropas militāro spēju atjaunošana. Taču nevis ar mērķi karot, bet radīt priekšnoteikumus mieram. Pirmais solis - konvencionālā bruņojuma potenciālu izlīdzināšana, otrs - kompromisa meklēšana no spēku līdzsvara pozīcijām.
