Iekšējās devalvācijas pirmie rezultāti ir pieticīgi

Valdībai ir nepieciešamas pozitīvas ziņas. Pozitīvas ziņas par pārmaiņām ekonomikā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nepārtraukti sāk atkārtot, ka tagad esot stabils rūpniecības un eksporta pieaugums, kā arī stabilizējusies budžeta izpilde.

Tik tiešām – Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati liecina, ka kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2010. gada janvārī – maijā pārsniedza 3,7 miljardus latu. Šā gada pirmajos piecos mēnešos eksporta apjoms bija par 22,0% lielāks nekā pērn, bet importa apjoms gandrīz par 5% lielāks nekā gadu iepriekš.

15. jūlijā LNT 900 sekundēs opozīcijas līderis Andris Šķēle tieši jaunākos importa un eksporta datus smagi kritizēja, norādot, ka Latvijas ekonomika joprojām ir neveselīga un imports būtiski pārsniedz eksportu, kas liecina, ka nekāda atlabšana nenotiek un valdības rīcība, pārvarot ekonomisko krīzi, ir neveiksmīga.

Latvija izvēlējas vissāpīgāko reformu modeli – iekšējo devalvāciju. Šis ceļš nav pats efektīvākais, un līdz ar to Latvijas rezultāti ir visai pieticīgi. Vienīgais, kur Latvijai jau ir zināmi panākumi, ir eksporta pieaugums. Eksporta pieaugums par 22% šā gada pirmajos piecos mēnešos ir pietiekami pozitīvs signāls. Tiesa, šogad notika zināmas globālas pārmaiņas, izmainījās dolāra un eiro attiecība, un līdz ar to šogad latu izteiksmē viss dolāru eksports kļuva par 20% lielāks. Taču, veicot korekciju, un pieņemot, ka šogad par 27% eksporta ir maksāts dolāros, un atņemot teorētiskos ieguvumus no dolāra kursa pieauguma, sanāk, ka Latvijas eksporta apjoms (naturālajos radītājos) šā gada pirmajos piecos mēnešos ir par 15% lielāks nekā pērn. Lai gan imports joprojām ir lielāks par eksportu, tomēr importa pieaugumu tempi ir tikai 5% šā gada pirmajos piecos mēnešos pret 2009. gada attiecīgo periodu. Importa pieaugums ir viegli izskaidrojams ar to preču sadārdzināšanos, kuru cenas tiek noteiktas dolāros (naftas produkti, gāze u. c.), līdz ar to importa summas pieaugums ir tāpēc, ka pieauga preču cenas globālā līmenī.

Turklāt Latvija 2010. gadā turpināja eksportēt darbaspēku. Valstīm, kas lielos apjomos eksportē darbaspēku, nav jābūt ar pozitīvu eksporta un importa bilanci. Uz Latviju platā straumē plūst naudas pārvedumi no tiem, kas strādā ārzemēs un sūta naudu, lai maksātu kredītus un uzturētu Latvijā palikušās ģimenes. Jā! Ārējās tirdzniecības negatīvā bilance ir aptuveni 70 miljoni latu mēnesī, bet šī summa ir samērojama ar to naudas plūsmu, kas Latvijā ienāk gan no legālās, gan no nelegālās nodarbinātības ārzemēs.

Līdz ar to Latvijas ekonomiskā sistēma ir stabilizējusies un zināmā mērā pielāgojusies pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem. Perspektīvā eksporta pieaugums šogad varētu būt 600–700 miljonu latu apjomā. Taču no šā skaitļa būtu jāatņem energoresursu sadārdzinājums, kas rodas no dolāra kāpuma pret eiro un arī energoresursu cenas pieauguma. Energoresursu daļa Latvijas importā ir aptuveni miljardu latu liela, un, ja dolārs paliks šā brīža līmenī, tad aptuveni pusi no eksporta pieauguma (200–300 miljonus latu) aprīs energoresursu sadārdzinājums. Līdz ar to, ja iekšējais pieprasījums ir sastindzis, tad tikai uz 2010. gada eksporta rēķina IKP šogad varētu pieaugt par vairākiem procentiem gadā. Diemžēl Latvijas iekšējā patēriņa stabilitāti nodrošina nemitīga SVF kredītu plūsma. 2010. gada prognozējamais importa pieaugums ir nepietiekams, lai Latvijas IKP augtu bez kredītu straumes.

Pagaidām bez Valūtas fonda kredītu plūsmas Latvijas IKP šogad samazinātos par 5–8%. Latvijas ekonomikas stabilizācija ir panākta, tikai balstoties uz to, ka mums visiem vajadzēs atdot lieku miljardu latu Valūtas fondam.

Latvijas sniegums ir visnotaļ pieticīgs, jo Latvijas ekonomikas sniegums ievērojami atpaliek no tām valstīm, kas izvēlējās citu modeli krīzes pārvarēšanā. Valstis, kuras veica tiešo, nevis iekšējo devalvāciju, 2010. gadā jau ir atjaunojušas IKP izaugsmi un tur ir sākusies jūtama atlabšana, piemēram, Baltkrievija (IKP šogad +6,6%) un Kazahstāna (IKP šogad +8%).

Latvijas izvēlētais atlabšanas ceļš ir neefektīvs. Tas tiek veikts uz tautas pacietības un masveida emigrācijas rēķina.

Svarīgākais