«Toreiz, kad atbrīvoja Rīgu, kad atbrīvoja Latviju, kam tad bija jāatdod vara – tiem, kas cīnījās pret Padomju Savienību? Tā sanāk! Tāpēc nē, nekādas okupācijas šeit nebija, bet notika atbrīvošana un uzvara pār nacistisko Vāciju.»
Tā kādā televīzijas raidījumā izteicās Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs, komentējot «nedraudzīgos» nacionālistu izteicienus par 9. maija nozīmi Latvijā. Tas, ka biedrs Vešņakovs konsekventi ignorē reālus vēstures faktus, nav nekas jauns un pārsteidzošs, jo šādu pozīciju viņam kā vēstniekam liek ieņemt Krievijas oficiālā nostāja, kas savā ciniskajā vēstures ignorēšanā nav mainījusies daudzu gadu gaitā. Ne tikai vēsturnieki (gan Latvijas, gan Krievijas), arī starptautiskā sabiedrība ir atzinusi Baltijas valstu okupāciju, ko 1940. gadā veikusi Padomju Savienība, bet tas biedru Vešņakovu acīmredzot nepiespiedīs mainīt savas domas par «atbrīvošanu», kuru 9. maijā aizgūtnēm svin Latvijā aizkavējušies okupanti, viņu pēcteči, politiskie līdzskrējēji un vienkārši savā dzīvē nomaldījušies ļautiņi.
Nacionālā apvienība šos vēstnieka izteikumus vērtē kā «nedraudzīgu signālu Latvijai» un «sagaida skaidru rīcību arī no Latvijas Ārlietu ministrijas», jo, pēc nacionālu domām, «ĀM ir jāpauž ass nosodījums Krievijas vēstnieka mēģinājumiem falsificēt vēstures faktus un izrādīt necieņu padomju okupācijas upuriem». LR Ārlietu ministrijas klusuma brīža ievilkšanās mulsina, kaut arī šā gada februārī pēc līdzīgiem publiskiem vēstnieka izteicieniem ministrija uzreiz «pauda nožēlu» un atgādināja «starptautiski vispārzināmu faktu, ka PSRS un nacistiskās Vācijas slepenas vienošanās rezultātā Latvija 1940. gadā uz vairākām desmitgadēm zaudēja savu valstisko neatkarību», piebilstot, ka «padomju un nacistu okupācijas izdzēsa un sakropļoja tūkstošiem cilvēku dzīves».
Nu labi, tā ir diplomātiskā retorika, kas abām pusēm – gan Latvijas, gan Krievijas – uzliek tādu kā mierināšanas plāksteri, sak, izpaudām savas valsts oficiālo skatījumu, darījām, kā smejies, visu, lai atgādinātu savas politiskās nostājas nozīmīgumu. Taču vairāk par diplomātiskajiem smalkumiem uztrauc Latvijā draudoši augošā masveida vienaldzība, emocionālā un politiskā ignorance, saduroties ar klaji ciniskiem vietējo Latvijas valsts un vēstures noliedzēju izlēcieniem. Ak viņi tur svin savu 9. maiju? Nu lai taču svin! Ak vicina padomju karogus un slavina Staļinu? Viņi ņirgājas par latviešiem un izsmej deportācijas? Nu un tad? Sviests uz mana maizes rieciena no tā netaps plānāks!
Tāda vienaldzības demonstrācija līgani pārceļas arī uz politiskām norisēm, tostarp vēlēšanām. Pašvaldību deputātu sēžambeņķos nereti sapņo iekārtoties visvisādi Latvijas nicinātāji un bijušās padomijas slavinātāji. Tāds, piemēram, ir «politologs» Einārs Graudiņš, kas atradis vietu Ogres novada pašvaldību vēlēšanu sarakstā Ogres novadam, kura galvgalī ir šā novada esošais vadītājs Edvīns Bartkevičs. «Politologs» Graudiņš izglītību ieguvis Jaroslavļas augstākajā finanšu karaskolā, savulaik bijis PSRS armijas virsnieks, bet tagad strādā uzņēmumā Ogres trikotāža par tirdzniecības aģentu. Kādā intervijā viņš lepni paziņoja, ka «esmu latvietis, esmu par pilsonības nulles variantu, esmu par krievu valodu kā valsts valodu un uzskatu, ka padomju karaspēka ienākšana Latvijā ir pozitīvs notikums», ar to acīmredzot domājot okupāciju. Graudiņš jau labu laiku ir izcēlies ar «īsti latvisku» stāju, aktīvi darbojoties tā dēvētajā nepilsoņu kongresā kopā ar dažādiem girsiem un lindermaniem un internetā, kas pacieš visdažādākās cūcības, rakstot izsmeļošus rakstus par Latvijas «īsto vēsturi» un «patieso politisko situāciju».
Protams, dabā katrs tārpiņš ir noderīgs, un katram mūdzītim ir tiesības piedalīties sabiedriskajās norisēs, kā arī paust savu suverēno gribu un viedokli. Bet kāpēc, teiksim, Bartkeviča kungs, kam – es pieņemu! – ar galvu viss ir kārtībā, savā sarakstā ievelk Graudiņu? Latvijas Avīzei Bartkevičs paskaidroja, ka Graudiņš nepārstāvot viņa vadīto partiju, bet sarakstā iesaistīts kā Ogres trikotāžas pārstāvis. Interesanti, vai šim uzņēmumam tagad ir savas kvotas katrā partijā? Bartkevičs atzina, ka ar Graudiņu partijai tomēr esot domstarpības, taču partija nevienu neatstumjot nepieņemamu uzskatu dēļ. Nez kas tad tā par partiju, kuras vēlēšanu sarakstā var iefiltrēties ikviens garāmgājējs, kas domā šai partijai «nepieņemami»?
Jācer, ka Ogres novada vēlētāji 1. jūnijā pienācīgi novērtēs savus varoņus. Tāpat jācer, ka arī citos novados un pilsētās tā notiks. Bet biedrs Graudiņš lai iedzer tēju kopā ar biedru Vešņakovu. Viņiem ir brīnišķīga saskaņa, gan revidējot Latvijas vēsturi, gan producējot politiskus melus.