Laimīgajiem galva nesāp
Vai jums galva nesāp? Šādu jautājumu uzdod pilnīgs nezinātājs – cilvēkam, kas ikdienu pavada kā cienīts un godāts ministrs. Nē, nesāp. Nu, jauki, vismaz viens cilvēks laimīgs. Bet varbūt vairāk. Jo nav dzirdēts, ka mūsu valdībā kāds ministrs sūdzētos par galvassāpēm. Iespējams, tām nav pamata. Taču būtisks ir cits jautājums.
Un tas attiecas uz galvu prasmi un spēju domāt.
Plašākai publikai garām aizskrējis fakts, ka valdība apstiprinājusi Finanšu ministrijas ierosinātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, saskaņā ar kuriem no nākamā gada 1. janvāra kultūras pasākumiem paredzēts piemērot PVN 21% likmi. Tas nozīmēs pavisam elementāru lietu: arī biļetēm uz kultūras un izklaides pasākumiem saskaņā ar šiem «piemērotajiem procentiem» pienāksies cenas kāpums. Par tādu nieku kā piektā daļa. Bagātiem buratīniem šī piektā daļa būs kā pērno lapu pūtiens pāri zelta raktuvēm, taču vienkāršiem darba darītājiem vajadzēs padomāt: nopirkt ģimenes biļeti, piemēram, uz galvaspilsētas mākslinieku koncertu, ar ko aktieri visbiežāk piepelnās lauku apvidos, vai vietējā tirgū iegādāties kartupeļu, kāļu, kāpostu kilogramus un cūkasgalvas pusi nākamo četru dienu ēdienreizēm. Visdrīzāk viņi izvēlēsies otro variantu. Kvalitatīvais teijāteris aizies gar degunu, jo tas, raugi, tagad skaitīsies privāts pasākums, tāpēc par 21% dārgāks.
Likumprojekts par grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredz noteikt PVN 21% apmērā privāto uzņēmēju rīkoto koncertu, teātra un cirka izrāžu ieejas biļetēm, bet tajā pašā laikā valsts un pašvaldību uzņēmumi un citi likumā īpaši noteikti rīkotāji varēs turpināt nepiemērot PVN. Latvijā ir visai ierobežots tirgus un privātie kultūras pasākumu rīkotāji konkurē ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Pēc šāda likumprojekta iedzīvināšanas valsts un pašvaldību uzņēmumi nonāks privileģētā finansiālā situācijā, savukārt privātie komersanti varēs svilpot, piesaucot vēju, kas varbūt atnesīs labu laiku no jūras puses...
Tāpēc jautājums ir elementārs: vai jūs, skatītāji, esat gatavi samaksāt par privāta komersanta menedžēta teātra (kino, koncerta) biļetēm piektdaļu dārgāk? Baidos, ka atbilde visbiežāk būs negatīva. Bet tas savukārt nozīmēs, ka Latvijā samazināsies koncertu skaits. Un tas attiecas ne tikai uz vietēja mēroga mūziķu un aktieru veikumu, bet arī uz ārzemju mākslinieku koncertiem. Uz šo jauko varbūtību, kas, ņemot vērā mūsu parlamenta spējas mainīt nodokļu likumus divreiz dienā, visticamāk, arī realizēsies, pirmie reaģēja festivāla Positivus rīkotāji. Viņi vērsās ar iesniegumu Konkurences padomē, lūdzot izvērtēt likumprojektā paredzēto izmaiņu ietekmi uz vienlīdzīgu konkurenci tirgū. Tā savukārt nosūtīja vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu komisijai, norādot, ka likumprojekts pieļauj nepamatoti nevienlīdzīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, kā rezultātā var tikt deformēta konkurence. Konkurences padome aicināja rast risinājumu, kas noteiktu vienotu regulējumu kultūras pasākumiem, izslēdzot diskriminēšanas iespējas.
Eiropā kultūras pasākumu biļetes lielākoties vispār netiek apliktas ar nodokli vai arī tās apliek ar samazinātu nodokli. Acīmredzot tur vairāk saprot, ko nozīmē kultūras pieejamība šajā nekultūras laikmetā. Latvijā ar saprašanu ir grūtāk: it kā nepietika jau ar to, ka paaugstināja nodokli grāmatām, tā gandrīz nogremdējot Latvijas grāmatniecību. Kāds bija gremdēšanas fiskālais efekts, nodokļu ievācēji toreiz atturējās konkretizēt.
Mūsu gudrie valdīklas ir iecerējuši ar savu sakrālo «21%» aplikt biļetes uz tiem pasākumiem, kas tiks rīkoti ar mērķi gūt peļņu». Nez, vai koncertus rīko, lai ciestu zaudējumus? Savukārt Kultūras ministrija uzsver, ka mērķis esot PVN piemērošana izklaides rakstura komercpasākumiem. Bet kurš būs soģis, kas noteiks – lūk, šis ir gara gaismas un kultūras augsmes pasākums, bet tas – vienkārši tingeltangelis? Par soģiem jūtas visi, jo milzīgais, mehāniski aprēķinātais ieguvums būšot 3,1 miljons eiro. Par tādu summu smietos pat galvā slims zirgs. Bet mūsu laimīgā un pašpietiekamā valdība nesmejas. Tā visā nopietnībā gatavojas noplicināt Latvijas kultūras daudzveidību un padarīt to nepieejamu ļoti daudziem cilvēkiem.
Tāpēc jautājums par galvassāpēm ir retorisks. Jo galva var sāpēt tikai tad, ja tajā ir iekārtotas smadzenes.