Bens Latkovskis / Viedokļi

Par spīti pieaugošam inficēšanās līmenim, no pirmdienas, 19. jūlija, Anglijā tiek būtiski mīkstināti kovida ierobežojumi. Tas liecina par acīmredzamu virzību uz atgriešanos pie normālas dzīves, un nav šaubu, ka pa šo ceļu drīz sāks iet visas valstis, ieskaitot Latviju.

Tieši Bastīlijas ieņemšanas dienā – 14. jūlijā – Kariņa valdība ieskicēja jaunās Latvijas realitātes vīziju – arvien plašāku un dziļāku iedzīvotāju dalīšanu vakcinētajos un nevakcinētajos. Saskaņā ar valdības rosinātajiem grozījumiem kovida pārvaldības likumā, no 1. oktobra medicīnas, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs drīkstēs strādāt tikai ar derīgu sadarbspējas sertifikātu. Iekšlietu ministre Marija Golubeva savukārt izteikusies, ka šai grupai, visticamāk, pievienosies arī iekšlietu sistēmas darbinieki, tai skaitā ugunsdzēsēji, kuru vidū vakcinēto šobrīd ir mazāk nekā puse.

Tieši Lielās Franču revolūcijas gadadienā, Bastīlijas ieņemšanas dienā – 14. jūlijā – Kariņa valdība dāvāja Latvijas sabiedrībai grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz obligātu vakcināciju noteiktām cilvēku grupām. Vēl šie grozījumi jāpieņem Saeimai, bet jau tagad var teikt, ka Kariņa valdība nolēmusi pieteikt karu brīvību mīlošajai sabiedrības daļai.

Aviokompānija “Lufthansa” turpmāk savos lidojumos pasažierus neuzrunās ar tradicionālo: "Cienījamās dāmas un kungi". Tā vietā būs kāda dzimumneitrāla uzrunas forma, lai ārpus uzrunas nepaliktu kāds, kurš sevi nepieskaita ne pie “dāmām”, ne “kungiem”.

Sabiedriskās domas pētīšanas aģentūras SKDS direktors Arnis Kaktiņš TV24 raidījumā “Kārtības rullis” izteica bažas par Latvijas valsts pastāvēšanas perspektīvām. Valdošā politiskā šķira šīs bažas mēģina kliedēt ar primitīvu mūsu austruma kaimiņa atdarināšanu: ir Kariņš – ir Latvija, nav Kariņa – nav Latvijas. Protams, pie mums šī maksima netiek izteikta tik tiešā un piedauzīgi lišķīgā formā, taču tas lietas būtību nemaina. Pie mums šī doma tiek formulēta kā nepārprotams mājiens – Kariņa valdībai nav alternatīvas.

2019. gadā “Oskara” balvu par gada labāko filmu ieguva režisora Pītera Farelija “Zaļā grāmata”. Filma stāsta par slavena melnādainā džeza pianista Dona Šērlija braucienu pa ASV dienvidu pavalstīm. Tā balstīta uz reāliem notikumiem un ataino tā laika (1962. gads) balto attieksmi pret melnādainajiem ASV dienvidos. Lai arī cik ļoti kāds no “melnajiem” būtu talantīgs, viņš ir un paliek nesalīdzināmi zemākā kategorijā. Cilvēki nāk uz viņa koncertu ar tādu kā ziņkāri – redzēs, ko tas “dresētais mērkaķis” prot?

Singapūra ir unikāla valsts, kuras galvenā iezīme vēl kopš leģendārā Lī Kuanju laikiem – neordināri, novatoriski risinājumi, kas ļāva šai pilsētvalstij no parasta, atpalikuša zvejnieku ciematiņa pusgadsimta laikā pārvērsties par vienu no attīstītākajām vietām uz zemeslodes.

Kad nākamgad, pirms 14. Saeimas vēlēšanām “Vienotības” uzblīdušais propagandistu pulks dažādos locījumos skandēs un atkārtos frāzi – Kariņš uz saviem pleciem iznesa mūsu valsti vissmagākajā kovidkrīzes posmā, būs skaidri jāapzinās, ka tie ir klaji meli. Patiesībā viss ir tieši otrādi. Vēl nekad agrāk Kariņš nav juties tik komfortabli, brīvi un atraisīti kā tagad, pandēmijas laikā. Nekādu “smago” posmu Kariņš nav izcietis. Atļaušos pat izvirzīt pieņēmumu, ka Kariņa valdība jau sen būtu izjukusi, ja ne pandēmija. Faktus? Pierādījumus? Lūdzu.

Šobrīd nav socioloģisku datu par to, kā cīņas pret pandēmiju aizsegā notiekošo demokrātijas ietvara sašaurināšanu uztver Latvijas sabiedrība, taču “diskusijas” sociālajos tīklos parāda biedējošu ainu.

Covid-19 pandēmija aiznesusi ne tikai daudzu cilvēku dzīvības, bet arī ko citu. Tā strauji sākusi skalot sabiedrības morāli ētiskos pamatus un turpina to darīt biedējošos tempos.

Šā gada 2. jūlijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja grozījumus Krievijas alkohola aprites likumā, no kura pazuda termins “dzirkstošie vīni un šampanietis”. Palika tikai “dzirkstošie vīni”, un parādījās termins “Krievijas šampanietis”. Līdz ar to “īsto” šampanieti no Francijas, Šampaņas provinces Krievijā drīkstēs tirgot vienīgi kā “dzirkstošo vīnu”, savukārt šampanietis skaitīsies vienīgi Krievijas brūvējums

Ar 1. jūliju stājās spēkā... Jā, kas tad īsti stājās spēkā, par ko tik daudz runā sociālajos tīklos? It kā nodokļu reforma, kuras rezultātā dažām strādājošo grupām mainīsies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) kārtība. Bet šīs iemaksas taču nav nodokļi. Nodokļi ir pavisam kas cits, un to pateiks katrs Finanšu ministrijas vai sociālās apdrošināšanas sistēmas ierēdnis.

Mēnesis apritējis pēc Kariņa valdības reorganizācijas, kuras rezultātā no valdības tika izmestas kādreiz lielās partijas KPV LV paliekas. Kādi secinājumi pēc valdības pirmā mēneša darba jaunajā konfigurācijā?

Ar “Zuzāna sarakstu” šoreiz jāsaprot nevis tas internetā noplūdušais azartspēļu zāļu īpašnieka Jāņa Zuzāna draugiem izsūtītais deputātu saraksts, kuriem vēlams pievilkt plusiņus vēlēšanās, bet gan plašāks azartspēļu lobijs augstākajā valsts pārvaldē, kuras pašā virsotnē, protams, ir Zuzāna/Jaunupa partija “Attīstībai/Par!” (AP!).

Pirms sākam runāt par rīcības plāniem, precizēsim, ko ar to saprotam. Šim nolūkam izmantošu analoģiju, kuru aprakstījis vēsturnieks Viktors Suvorovs. Viņš savos pētījumos norāda uz fundamentālām stilistikas atšķirībām, kā vācu un padomju ģenerāļi memuāros apraksta notikumus Otrā pasaules kara frontēs.

Politiskās partijas “Likums un kārtība” līderis Aldis Gobzems pēc svētkiem sociālajās vietnēs publicēja attēlu, kurā redzams ar lielu dzeltenu Dāvida zvaigzni pie krūtīm. Nākamajā dienā Gobzems jau pārpublicēja bildi no Krievijas TEFI balvas piešķiršanas ceremonijas, kurā aktierim Jegoram Berojevam, saņemot balvu, pie žaketes atloka arī bija piestiprināta šī zvaigzne.

Virsrakstā minētie personāži, bez šaubām, ir ļoti atšķirīgi, un viņiem šo atšķirību ir vairāk nekā kopīgā, taču ir viena īpašība, kura viņus visus vieno. Pirms to nosauksim, daži ievadvārdi par katru no viņiem.

“Es domāju, ka šajā situācijā brīvības ierobežošana ir dabisks process, ne, lai kādam nodarītu pāri, bet, lai mēs kā Latvijas sabiedrība, kā eiropieši varētu sevi aizsargāt un ar šo vīrusu tikt galā,” RīgaTV24 raidījumā “Ziņu Top” par nevakcinēto cilvēku brīvības ierobežojumiem izteicies kādreizējais VDK ziņotājs, tagad LU Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs Mārcis Auziņš.

Svētdien sociālajos tīklos izplatījās video, kurā redzams, kā liels daudzums policijas darbinieku visai brutālā veidā nogāž zemē un saslēdz roku dzelžos kādu vīrieti. Apkārt esošie cilvēki, pārsvarā sievietes, policistus par šo rīcību cenšas kaunināt.

Jaunais labklājības ministrs Gatis Eglītis LTV raidījumā “1:1” izteica pieņēmumu, ka ar mūsu pensiju sistēmu ne viss ir kārtībā, un tāpēc to nepieciešams koriģēt. Kādas tieši korekcijas Eglītis gribēja ieteikt, tā arī nevarēja īsti saprast. Kaut ko pa roku galam pateica, izsaucot sabiedrības sašutuma vētru.

Pirms Ženēvas Krievijas un ASV galotņu tikšanās politisko procesu apskatnieki, prognozējot tās rezultātus, sadalījās divās nometnēs. Nosacītos ideālistos un tikpat nosacītos reālistos. Pirmie uzskatīja, ka jebkurš dialogs, jebkura klātienes tikšanās ir laba un veicina stabilitāti pasaulē pat tad, ja abas puses paliek pie sava, savukārt otrie jau pašu tikšanos novērtēja kā Putina uzvaru, kura mierīgu dzīvi pasaulē nevairos.

Ministru kabinets otrdien atļāva rīkot pasākumus, kuros apmeklētāji piedalās, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī vai individuālajā peldlīdzeklī. Lai nerastos pārpratumi, kas domāts var vārdiem “individuālais peldlīdzeklis” lēmuma skaidrojošajā daļā teikts, ka vienā automobilī/laivā vienlaikus varēs atrasties viena persona vai personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā. Tātad, atrodoties laivā, pasākumus drīkst apmeklēt.