Kurš būs latviešu Tramps?
Pasaulē viss notiek cikliski, un arī politikā darbojas visiem zināmais svārsta likums. Viena novirziena politiķus nomaina cita stila politiķi, neatkarīgi no viņu sasniegumiem vai kļūdām. Politiķi un pat noteikta politiskā retorika cilvēkiem apnīk, tāpat kā ar laiku apnīk apģērbu mode.
Nekas no tā, kas kādreiz skaitījies stilīgs un seksīgs, tāds vairs neliekas pēc trim, pieciem, vēlākais, desmit gadiem. Politiskā mode šobrīd pasaulē mainās. Tā kļūst dinamiskāka un agresīvāka. Šīs izmaiņas nepazīst nacionālo valstu robežas, tāpēc arī mums jau laikus jādomā, ko tās nesīs Latvijai.
Mūsu valsts augstāko vadītāju Jaungada uzrunas liecina, ka viņi ir īsti konservatori. Viņi ne tikai nedomā sekot modes izmaiņām, bet tās pilnībā noliedz. Gan Kučinskis, gan Vējonis centās sevi pozicionēt kā miermīlīgus, veģetārus vadītājus, kuri nevienu neapdraud. Salīdzinājumam atcerēsimies Šķēles uzrunu pirms 20 gadiem, kad viņš tautai lika mācīties angļu valodu, gludināt bikses un izteica pārmetumus Saeimai. Ne Kučinska, ne Vējoņa uzrunās nekas tamlīdzīgs nebija pat uz to pusi. Uzstāšanās stilistikai bija jāapliecina runu teicēju īpašā tuvība ar tā dēvēto tautu. Kučinskis pat ļāva domāt, ka bez brillēm nevar lāga salasīt špikermašīnas tekstu.
Nākamajā dienā LTV Panorāmā rādīja Francijas prezidenta Olanda Jaungada runu. Lai arī viņš, visticamāk, to lasīja no titru mašīnas, viņš to darīja izteiksmīgi, ar mīmiku un žestiem dzīvojot tekstam līdzi. Pilnīgs pretstats mūsu valstsvīru no pašu runas teksta atsvešinātajam izteiksmes stilam. Arī jebkādu valsts un amata simbolu fona neesamība liecināja par nepretenciozitāti un piezemētību. Var jau to attiecināt uz pieskaņošanos savam (ZZS) vēlētājam, taču, manuprāt, tas liecina par vecišķu pieķeršanos aizejošajām modes tendencēm un nevēlēšanos mainīt neko, pat ne kalendāru pie sienas.
Kopš Valda Dombrovska nākšanas pie varas, Latvijas publiskajā telpā ir valdījis izteikts politiskais veģetārisms. Tagad jau daudzi piemirsuši, ka Dombrovski gluži atklāti dēvēja par (plīša) lācīti un tautā bija dzīvs mīts par viņa dzīvošanu Purvciema blokmājā. Reiz kādai no politikas attālinātai Dombrovska klusai atbalstītājai jautāju, kas ir viņas simpātiju pamatā? «Viņš neko sliktu mums nav izdarījis,» sekoja atbilde, un es kārtējo reizi pārliecinājos, ka reālajai politiķu darbībai (Dombrovska gadījumā konsolidācijai) ir maza saistība ar tiem tēliem, kuri izveidojas publiskajā telpā. Kāds šajā brīdī var teikt - nevis izveidojas, bet tiek izveidoti. Nepiekrītu. Nu kurš tad bija tas visvarenais polittehnologs, kurš apzināti veidoja Dombrovski kā plīša lācīti? Tas bija laikmets un mūsu pašu sabiedrība, kura pēc šķēlēm, kalvīšiem un godmaņiem gribēja cita stila politiķi un dabūja lācīti Dombrovski, Laimdotas tanti, mieramiku Kučinski un cibiņu Vējoni piedevām.
Taču politiskā mode mainās, un nebūsim tik bērnišķīgi, kā viens mans bērnības dienu draugs, kurš septiņdesmito gadu nogalē, kad mode sāka mainīties, solīja, ka, neatkarīgi no šīm pārmaiņām, vienmēr nēsās garus matus un bikses platiem galiem. Drīz vien viņš nogrieza gan savas garās cirtas, gan arī kļošenes iegrūda skapja dziļākajā stūrī. Tāpēc, lai ko mēs šobrīd domātu un ko gribētu redzēt varas virsotnēs, jau tuvākajā nākotnē arī mūsu sabiedrībā parādīsies akūts pieprasījums pēc gluži cita tipa politiķiem.
Šajā sakarā parasti piesauc Artusu Kaimiņu. Taču nepataisīsim sevi par tādiem pašiem pamuļķiem, kā tie sava laika padomju futurologi, kuru 1960. gadā radītā diafilma par brīnumaino dzīvi 2017. gadā, kad padomju tauta svinēs Lielā Oktobra 100. gadadienu, šobrīd klīst internetā, raisot izsmieklu. Nākotne realitātē nekad neizskatās tāda, kādu to iedomājas šodienas dzīves ekstrapolētāji uz rītdienu. Jaunais latviešu Tramps būs pavisam citāds, nekā šobrīd domājam, un tas noteikti nebūs prastais, mazinteliģentais, uzvesties neprotošais pļēgurs Kaimiņš, kura intelektuālā vizītkarte ir jautājums dzērumā bāra apsargam - vai tu zini, kas es esmu? Latviešu tauta tomēr nav tik zemu kritusi, lai brīdī, kad modē atkal nāk skaļie, agresīvie, tādu politiķa parodiju kā Kaimiņš izvirzītu par savu nacionālo līderi. Kurš būs šis pagaidām vēl nezināmais līderis, lielā mērā noteiks mūsu tautas nākotni. Tāpēc svarīgi būtu nekļūdīties.