Kāpēc nacionāļi ir valdībā?

© F64

Valdībā atkal pamiers. Stāv televīzijas kameru priekšā premjere Laimdota Straujuma un neveikli sasmaidās ar Nacionālās apvienības (NA) runasvīru Imantu Parādnieku, kurš piekrītoši māj ar galvu – jā, pamiers. Valdība rullē tālāk.

Jau kopš 2011. gada ārkārtas vēlēšanām, kad toreizējā koalīcijā ZZS nomainīja NA, notiek nemitīga rīvēšanās starp ideoloģiski prorietumniecisko Vienotību un nacionālistiski konservatīvo NA. Šī rīvēšanās ir saprotama un pat neizbēgama, jo ideoloģiskie vektori ir gandrīz pilnīgi pretēji. Tas nozīmē, ka šādai savienībai darba vilkme ir niecīga un pagalam neefektīva. Kāds gan var būt lietderības koeficients, ja viens velk ratus uz vienu, bet otrs uz pretējo pusi? Šā iemesla dēļ laiku pa laikam izvirzās jautājums – kāpēc tad NA joprojām vēl ir valdībā?

Atbilde ir pavisam vienkārša. Latvijā valdības (valdošās koalīcijas) tiek veidotas nevis pēc ideoloģiskās tuvības, bet gan spējas saprātīgi sastrādāties esošajā politiskajā sistēmā. Tai pašai NA ir bijuši dažādi ministri, taču nekad valdības darbā netiek virzīts kāds no «idejiskajiem» nacionāļiem. NA ministri gandrīz vienmēr ir personas ar «saprātīga» cilvēka reputāciju un «saimniecisku» ievirzi. Tas ir tikai loģiski, jo ministru darbs Latvijā nav realizēt kādus noteiktus politiskos uzstādījumus, bet gan organizēt iepirkumus, apgūt fondus un kā citādi sekot līdzi savas partijas aprūpē nodotajām saimniecībām, kuras pie mums dēvējas par ministrijām.

Kamēr NA publiski redzamās sejas uztur savos vēlētājos pārliecību par nesatricināmo nacionālo stāju un stingru stāvēšanu nacionālo interešu sardzē, NA saprātīgi saimnieciskais spārns dara visu, lai partiju no valdības neizmestu un Latvijas politiskā pozīcija vienmēr būtu tāda, kādai tai jābūt, skatoties no Briseles augstumiem. NA var paust jebkādu nostāju jebkurā jautājumā, taču, kopš NA ir valdībā, vēl ne reizi Latvijas pozīcija nav nonākusi pretrunā ar Briselei pieņemamu pozīciju kaut jel vienā jautājumā, jo šī pozīciju sinhronizācija ir galvenais Latvijas valdību uzdevums, kopš esam ES un NATO dalībvalsts. Patīk tas kādam vai ne.

Rezultātā NA un lielā mērā arī ZZS kopā ar Vienotību spēlē zināmu politisko teātri, imitējot politisko rosību un pilnvērtīgu politisko procesu. Tiem, kas seko līdzi politiskajiem procesiem Krievijā, šī situācija ir labi pazīstama – ir vadošā partija Vienotā Krievija un dažas satelītpartijas, kuras tēlo atsevišķus politiskos spēkus, bet patiesībā ir viena liela politiskā kopkora dažādas balsis, kuras izpilda vienu kopēju dziesmu virsdiriģenta Vladimira Putina vadībā. Latvijā notiek līdzīgs politiskais teātris, kurā politiskās trupas aktieri labi zina savu lomu un ārpus šīs lomas rāmjiem nekad neiziet. Teātra vadība šīs trupas aktierus pazīst un zina, uz ko katrs spējīgs, tāpēc nevēlas pieņemt trupā jaunus, nepārbaudītus aktierus.

Tieši šā iemesla dēļ pat nenotiek nopietnas runas par kaut kādām izmaiņām koalīcijā. Var jau Reģionu apvienības (RA) runasvīrs Dainis Liepiņš televīzijā pieglaimoties Vienotībai un cerēt, ka valdībā RA nomainīs pret «neprognozējamo» NA, bet vai nu viņš tiešām nesaprot, vai vienkārši negrib saprast, ka «neprognozējama» ir tieši RA (vēl neprognozējamāka ir No sirds Latvijai), bet NA ir pat ļoti prognozējama. Tā savu politisko retoriku uzturēs tikai līdz brīdim, kamēr netiek apdraudēta «pareizā» lēmuma pieņemšana. Kamēr vienalga ar kādām balsīm (kaut vai ar Saskaņas) ir nodrošināts «pareizais» vairākums, tikmēr var muldēt, ko vien grib, Dombravas – Iesalnieka stilā. Tā tas bija Grieķijas, tā tagad bēgļu jautājumā.

Taču tiklīdz situācija pavērstos tā, ka NA «stingrās stājas» dēļ tiktu apdraudēta «pareizās» Latvijas valsts pozīcijas ieņemšana, tā NA atrastu veidu, kā no šīs situācijas izvairīties. Vai nu nepiedaloties balsošanā, vai kā citādi, bet, galvenais, apliecinot sevi kā saprātīgu partneri, ar kuru vienmēr var sarunāt. To visi labi zina un tāpēc uz NA publiskajiem izlēcieniem noraugās ar sapratni, līdzīgi kā Krievijā politiskā vadība īpaši nedusmojas par turienes politiskā klauna Žirinovska izlēcieniem. Vai tādu pašu «pragmatismu» spēs nodrošināt RA ar saviem kaimiņiem un liepiņiem vai NSL ar savām sudrabām un baložiem, nav nekādu garantiju. Tāpēc, par spīti visam, NA joprojām ir valdībā.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais