Nacionālā apvienība: Latvijas spēja integrēt jaunus imigrantus ir ierobežota

© Dmitrijs Suļžics/MN

Opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) Saeimā iesniegusi lēmumprojektu, ar kuru parlaments kategoriski noraidītu "jebkādu migrantu piespiedu uzņemšanas kvotu sistēmas ieviešanu un īstenošanu Latvijā".

NA atsaucas uz 10.aprīlī Eiropas Parlamentā (EP) apstiprināto Eiropas Savienības (ES) imigrācijas politikas reformu paketi, kas paredz reformēt spēkā esošos migrācijas un patvēruma noteikumus. NA izceļ, ka izmaiņas paredz obligātas solidaritātes mehānismu, nosakot, ka migrācijas plūsmu visvairāk skartajām ES dalībvalstīm būtu tiesības lūgt pārējām dalībvalstīm uzņemt daļu patvēruma meklētāju vai arī veikt iemaksas atbalsta fondā.

Kā ziņots, EP aprīlī atbalstīja stingrākus migrācijas un patvēruma piešķiršanas noteikumus ES, noslēdzot gandrīz desmit gadus ilgušās sarunas starp ES dalībvalstīm. EP priekšsēdētāja Roberta Metsola vērtēja, ka reformā panākts līdzsvars starp solidaritāti un atbildību. Jaunie noteikumi vēl jāapstiprina ES ministriem. Tiklīdz tas būs izdarīts, ES dalībvalstīm būs divi gadi laika, lai ieviestu šos noteikumus.

Noteikumu pamatā ir obligāta solidaritātes sistēma, kas paredz, ka visām ES dalībvalstīm ir jāuzņemas zināma atbildība attiecībā uz patvēruma lūgumiem ES. Ja kāda ES dalībvalsts nevēlēsies pieņemt patvēruma meklētājus, tai būs jāsniedz alternatīva palīdzība, piemēram, jāiemaksā nauda atbalsta fondā. Turklāt ES dalībvalstis, kurās patvēruma lūgumu skaits ir ievērojami pieaudzis, varēs pieprasīt, lai patvēruma lūdzēji tiktu sadalīti pa citām ES valstīm. Viena noteikumu sadaļa paredz izveidot ES robežkontroles centrus, kas uzņemtu patvēruma meklētājus, kā arī pārbaudītu un ātri nosūtītu atpakaļ tos, kuru lūgumi atzīti par neatbilstošiem.

NA atsaucas uz 2015.gadā veiktajiem Patvēruma likuma grozījumiem, kas nosaka, ka jebkādas iniciatīvas, kas skar patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā, tiek pieņemti, pamatojoties uz Saeimas lēmumu.

Opozīcijas partijas skatījumā, runājot par patvēruma meklētājiem, esot jāizceļ "Latvijas īpašie apstākļi jautājumos, kas saistīti ar demogrāfisko un etnisko sastāvu mainošu imigrāciju, ņemot vērā padomju okupācijas gados organizēto masveidīgo nelikumīgo ieceļošanu, kas pilnībā izmainīja Latvijas sabiedrības struktūru". Tāpat esot jāņem vērā, ka "šodien Latvijas spēja integrēt jaunus imigrantus ir ierobežota".

Tādējādi opozīcijas partija vēlas ar Saeimas lēmumu uzsvērt, ka jebkāda migrantu piespiedu uzņemšanas kvotu sistēma Latvijai nav pieņemama, kategoriski noraidot pārvietošanas mehānisma - kvotu sistēmas - ieviešanu un īstenošanu Latvijā, arī tādā gadījumā, ja jaunie noteikumi stāsies spēkā. NA uzskata, ka šādas sistēmas "ir pretrunā ar suverēno valstu tiesībām patstāvīgi lemt par savu migrācijas politiku".

NA domā, ka pēc aizvadītajiem desmit debašu gadiem esot jāturpina "aktīvs un konstruktīvs dialogs" ar ES partneriem, lai "izstrādātu taisnīgus un efektīvus migrācijas pārvaldības mehānismus, kas atzīst un respektē katras dalībvalsts suverenitāti un specifiskos apstākļus, vienlaikus respektējot solidaritātes un taisnīguma principus".

Politika

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais