Nacionālā apvienība: Latvijas spēja integrēt jaunus imigrantus ir ierobežota

© Dmitrijs Suļžics/MN

Opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) Saeimā iesniegusi lēmumprojektu, ar kuru parlaments kategoriski noraidītu "jebkādu migrantu piespiedu uzņemšanas kvotu sistēmas ieviešanu un īstenošanu Latvijā".

NA atsaucas uz 10.aprīlī Eiropas Parlamentā (EP) apstiprināto Eiropas Savienības (ES) imigrācijas politikas reformu paketi, kas paredz reformēt spēkā esošos migrācijas un patvēruma noteikumus. NA izceļ, ka izmaiņas paredz obligātas solidaritātes mehānismu, nosakot, ka migrācijas plūsmu visvairāk skartajām ES dalībvalstīm būtu tiesības lūgt pārējām dalībvalstīm uzņemt daļu patvēruma meklētāju vai arī veikt iemaksas atbalsta fondā.

Kā ziņots, EP aprīlī atbalstīja stingrākus migrācijas un patvēruma piešķiršanas noteikumus ES, noslēdzot gandrīz desmit gadus ilgušās sarunas starp ES dalībvalstīm. EP priekšsēdētāja Roberta Metsola vērtēja, ka reformā panākts līdzsvars starp solidaritāti un atbildību. Jaunie noteikumi vēl jāapstiprina ES ministriem. Tiklīdz tas būs izdarīts, ES dalībvalstīm būs divi gadi laika, lai ieviestu šos noteikumus.

Noteikumu pamatā ir obligāta solidaritātes sistēma, kas paredz, ka visām ES dalībvalstīm ir jāuzņemas zināma atbildība attiecībā uz patvēruma lūgumiem ES. Ja kāda ES dalībvalsts nevēlēsies pieņemt patvēruma meklētājus, tai būs jāsniedz alternatīva palīdzība, piemēram, jāiemaksā nauda atbalsta fondā. Turklāt ES dalībvalstis, kurās patvēruma lūgumu skaits ir ievērojami pieaudzis, varēs pieprasīt, lai patvēruma lūdzēji tiktu sadalīti pa citām ES valstīm. Viena noteikumu sadaļa paredz izveidot ES robežkontroles centrus, kas uzņemtu patvēruma meklētājus, kā arī pārbaudītu un ātri nosūtītu atpakaļ tos, kuru lūgumi atzīti par neatbilstošiem.

NA atsaucas uz 2015.gadā veiktajiem Patvēruma likuma grozījumiem, kas nosaka, ka jebkādas iniciatīvas, kas skar patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā, tiek pieņemti, pamatojoties uz Saeimas lēmumu.

Opozīcijas partijas skatījumā, runājot par patvēruma meklētājiem, esot jāizceļ "Latvijas īpašie apstākļi jautājumos, kas saistīti ar demogrāfisko un etnisko sastāvu mainošu imigrāciju, ņemot vērā padomju okupācijas gados organizēto masveidīgo nelikumīgo ieceļošanu, kas pilnībā izmainīja Latvijas sabiedrības struktūru". Tāpat esot jāņem vērā, ka "šodien Latvijas spēja integrēt jaunus imigrantus ir ierobežota".

Tādējādi opozīcijas partija vēlas ar Saeimas lēmumu uzsvērt, ka jebkāda migrantu piespiedu uzņemšanas kvotu sistēma Latvijai nav pieņemama, kategoriski noraidot pārvietošanas mehānisma - kvotu sistēmas - ieviešanu un īstenošanu Latvijā, arī tādā gadījumā, ja jaunie noteikumi stāsies spēkā. NA uzskata, ka šādas sistēmas "ir pretrunā ar suverēno valstu tiesībām patstāvīgi lemt par savu migrācijas politiku".

NA domā, ka pēc aizvadītajiem desmit debašu gadiem esot jāturpina "aktīvs un konstruktīvs dialogs" ar ES partneriem, lai "izstrādātu taisnīgus un efektīvus migrācijas pārvaldības mehānismus, kas atzīst un respektē katras dalībvalsts suverenitāti un specifiskos apstākļus, vienlaikus respektējot solidaritātes un taisnīguma principus".

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais