Nevainības plīvurs

Latvijai pienākas viena ES komisāra vieta. Līdzšinējais komisārs Andris Piebalgs divus termiņus ir amatā nostrādājis, un laiks viņu nomainīt. Pagaidām it kā nav šaubu, kurš būs mūsu nākamais komisārs. Protams, Valdis Dombrovskis.

 Tiktāl viss izskatās jauki. Droši vien tieši tāpat savulaik nākotne rādījās kādreizējai Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei, kad viņa gatavojās kļūt par eirokomisāri. Tomēr «labvēļi» viņas eirokarjeras riteņa spieķos sekmīgi sameta sprunguļus. Viņas kārotais krēsls tika citam – tam pašam Piebalgam. LTV Panorāmā politoloģe, kādreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse brīdina, ka Dombrovskis varētu piedzīvot Ūdres likteni. Pirmajā brīdī var likties, ka Kreituses apgalvojumi ir acīmredzami pārsteidzīgi. Dombrovskim ir liela starptautiskā darba pieredze, nopietna politiskā aizmugure gan pašu mājās, gan ārpus Latvijas. Viņam ir vāja vietējā opozīcija. Atcerēsimies, ka Ūdri faktiski noraka savējie, kamēr Dombrovski nav īsti kam gremdēt. Uz kāda pamata Kreituse apšauba mūsu eirokomisāra iespējas ieņemt augsto amatu? Latvijā Dombrovskis tiek uztverts kā tik svēts un nevainīgs, ka viņam nekādi kompromati ne tikai nelīp klāt, bet tie no viņa atlec tā, ka nosmērējas pats Dombrovska svētuma apšaubītājs. Kā man reiz paskaidroja kāda no politikas tālu stāvoša sieviete – viņš izskatās pēc tāda paipuisīša, kurš nekādi nevar būt ļaunais tēls. Tauta ir tik ilgi un smagi varota, ka viņš tiekot uztverts kā tāds, kurš pāri nedarīs. Šāds tēls vietējā mēroga politiskajā dīķī Dombrovskim ļauj justies ārpus konkurences. Taču svētās nevainības plīvuram, tāpat kā kailā karaļa «jaunajam tērpam» ir nelāga īpašība darboties tikai savējo vidū. Tiklīdz šī tērpa vai plīvura īpašnieks nonāk tur, kur viņu nepazīst, tā visa burvība pazūd, un viņš atklājas citu priekšā tāds, kāds ir. Ko tas nozīmē? Dombrovskis tīrs un nevainīgs ir vienīgi to acīs, kuri viņu uztver kā «mīļo lācīti», kurš «pāri nedarīs». Dombrovska sievas nekustamo īpašumu biznesa kreditēšanas un pārkreditēšanas epopeju, par kuru ziņo mediji, Latvijā var uztvert kā «nomelnošanas kampaņu», bet pasaulē tas noteikti tiks uztverts kā netīrums. Cits jautājums, cik liels ir šis netīrums un ko ar to darīt? Vai uzlikt uz paplātes un visiem rādīt vai «paslaucīt zem gultas»? Tas atkarīgs no tā, ko ievajadzēsies citiem spēlētājiem. Dombrovska atbalstāji ir izvēlējušies ļoti saprātīgu taktiku. Viņi nesaka, ka Dombrovskis ir tīrs un nevainīgs. Viņi ar bargu sejas izteiksmi ziņo, ka nodevuši šo lietu KNAB izvērtēšanai. Taču viltīgā kārtā ierosina izvērtēt to, ko Dombrovskim nemaz nepārmet. Proti, vai viņš brīdī, kad viņa sievas kredīts no valstij piederošās Hipotēku un zemes bankas pārceļoja uz Rietumu banku, atradās interešu konfliktā vai ne? Vienotības kabatas organizācijas Delna direktors Gundars Jankovs ar nopietnu sejas izteiksmi televīzijā stāsta, ka gaidīšot KNAB atzinumu. Taču jau tagad skaidrs, ka Dombrovskis neatradās interešu konfliktā, jo, būdams premjera amatā, lemšanā par Hipotēku bankas komercdaļas privatizāciju demonstratīvi nepiedalījās. Dombrovskim pārmet pavisam ko citu. To, ka viņa ģimenes materiālā labklājība nonākusi pilnīgā atkarībā no Rietumu bankas īpašnieku labvēlības. Rietumu bankas īpašnieki gribēs – izputinās Dombrovska sievas biznesu, negribēs – ļaus elpot, par spīti biznesa zaudējumiem. Turklāt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu, Dombrovskis kategoriski atsakās atklāt šos kredīta pāradresācijas nosacījumus. Parastam cilvēkam šāda noslēpumainība ir pilnīgi pašsaprotama – nav ko līst manā makā un manā kredītportfelī, bet Dombrovskis nav parasts cilvēks. Viņš ir pretendents uz eirokomisāra amatu. Vai šādu no viena banķiera labvēlības atkarīgu eirokomisāru gribēs redzēt eiroparlamentārieši, to redzēsim pavisam drīz. To pagaidām nevar pateikt neviens un tas ļauj Kreitusei izteikt bažas, ka Dombrovska cerības uz augsto krēslu var izrādīties veltas.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais