Ar vērtībām par ērtībām

Partijas grib sevi cēli dēvēt par vērtību partijām, bet lielākoties sanāk gan vien tādas ērtību partijas

Protams, protams, programmās visu vairāk vai mazāk skaisti uzrakstīs. Bet, lai to skaisto programmu īstenotu, uz tām vērtībām būs mazliet jāpiever acis, nu, tikai uz brītiņu, tikai uz priekšvēlēšanu laiku, tad tikai – lai kādu savējo iebīdītu amatā, nu ja, lai tās pašas vērtības tad tur bīdītu. Tikai uz vienu šo balsojumu.

Arī Jaunajam laikam saucas programma – vērtību deklarācija. Ar to JL "vēršas pie ikviena, kurš neatkarīgi no savas sociālās vai nacionālās piederības ir gatavs strādāt Latvijas valsts un tautas uzplaukumam", sola veicināt "plurālisma, tolerances, taisnīguma un solidaritātes nostiprināšanos Latvijas sabiedrībā", "iestāties pret jebkura veida diskrimināciju un līdztiesības trūkumu".

Partijas domē vairāku nodaļu vadītāju ierosme JL pašvaldību deputātu sarakstos iekļaut tikai tos kandidātus, kuri aši nodrošina priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanu, ož pēc šo vērtību aizmiršanas. Ne vairs cilvēka sociālā, politiskā aktivitāte un autoritāte būs noteicošā viņa iekļaušanai partijas listē, bet viņa nauda. Būtībā tas ir biznesa priekšlikums tirgot deputātu krēslus, turklāt vēl neiegūtus. Krāpšana, jo tiek tirgota vēl neiegūta lāčāda, turklāt viena kandidāta spožāko pašreklāmu var sabojāt, piemēram, partijas centrālā nemākulīgā kampaņa vai nepieņemama tās politiskā darbība, cita kandidāta skapja skeleti u.c. Saprotamas un objektīvas ir JL finansiālās grūtības, bet varbūt šo vērtību vajadzēja paturēt kā pēdējo ūtrupē izliekamo?

Šāda tirgošanās ievieš principiāli jaunu pieeju politiskajā kultūrā, bet laikam jau taciņu iestaigājis Einars Repše ar prasību saziedot viņam miljonu par partijas veidošanu. Tirgus ekonomikas apstākļos viņš gan samierinājās arī ar apmēram trīsreiz mazāku summu.

Par vienlīdzīgu attieksmi neliecina arī ierosmes no malas kandidēt pieaicinātos cilvēkus nostumt listē pēc iespējas zemāk tikai tāpēc, ka viņi nav JL biedri. Tā jau drīzāk tāda ģedovščina, ne vienlīdzība un demokrātija. Saprotams, ka katrai partijai ir tiesības veidot sarakstu tikai no saviem biedriem, bet, ja reiz kādu uzaicina, tad lai visi konkurē ar savām spējām.

Savukārt drīzāk uz pārprastu demokrātiju norāda gatavība katrai nodaļai pašai veidot savu priekšvēlēšanu programmu. Drosmīgi un muļķīgi. Savārīto partijai varētu nākties strēbt ārā vēl ilgi. Bet ko bada laikos neēdīsi!