Diemžēl viens no nozīmīgākajiem šā gada projektiem – tautas skaitīšana – jau tā pirmajās dienās zaudējis prestižu.
Acīmredzot Neo skandāls saistībā ar datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās datu sistēmas nav bijis pietiekams brīdinājums. Jau dienu pirms skaitīšanas sākšanas mājaslapa vilkās kā gliemezis, laukos, kur nav platjoslas interneta, gaidīšana bija pārāk liels pārbaudījums, un tās uzkāršanās 1. martā jau bija prognozējama. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārstāvis Neatkarīgajai jau 28. februārī bilda, ka lapas pārslodzes gadījumā «ir rezerves varianti». Otrdien «rezerves variants» acīmredzot izpaudās aicinājumā nogaidīt ar reģistrēšanos. Taču lapas mazā jauda ir mazākā bēda salīdzinājumā ar konstatēto piekļuves un pat to labošanas iespēju citu personu datiem. CSP pārstāvja apgalvojums, ka labotie dati tik un tā tiek salīdzināti ar citiem datorizētajiem valsts reģistriem, ir vājš mierinājums – ja tā, tad kāpēc vispār nepieciešama aptauja par mājokli, dzīvesbiedru, kas jau ir valsts reģistros?
Uzticēšanās = datu ticamība
Bet galvenais – šāda iespēja grauj visas skaitīšanas ticamību, jo reģistrēšanās, datu sniegšana, jo īpaši internetā, bija balstīta uz uzticēšanos, kas nu ir iedragāta. Var jau būt, ka vairākums iedzīvotāju nebaidās, ka publiskajā telpā varētu nokļūt dati par viņiem piederošo nekustamo īpašumu, tā apkures veidu vai dzīvesbiedru un bērnu skaitu. CSP skaidrojums, ka baidīties no nodokļu uzrēķina, bērnu pabalsta atņemšanas vai kādām nenokārtotām attiecībām ar valsti, jo dati ir konfidenciāli, netiek izsniegti citām iestādēm, bet izmantoti tikai statistikai, nu ir tikai tukša skaņa. Jo īpaši, ja vēl tajā pašā dienā Latvijas Radio izskan informācija, ka, atgriežoties Latvijā, VID jāiesniedz ienākumu deklarācija un jāpiemaksā nodokļu starpība! Tautas skaitīšanas mājaslapā redzamā vietā arī iztrūkstot skaidrojumam par to, kas uzskatāmi par pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri no ārzemes esošajiem pieskaitāmi un kuri ne, attiecībā uz migrāciju iegūtie dati varētu būt nepilnīgi. Žēl, jo šī bija praktiski vienīgā iespēja beidzot noteikt migrācijas reālos apjomus, kā arī noskaidrot virkni citu reāli izmantojamu datu.
Ko nosaka iedzīvotāju skaits?
Kad, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu, tautas skaitīšana par gadu tika atlikta, virmoja runas, ka to varētu vispār neveikt, lai neatklātos patiesais Latvijas iedzīvotāju skaits. Pēdējā tautas skaitīšanā tika saskaitīti 2,37 miljoni, kas ir nepilnu 300 000 cilvēku kritums kopš 19991. gada. Demogrāfi un citu jomu eksperti pauduši cerību, ka mazāk par 2 miljoniem šoreiz nevajadzētu būt, sarukumu lēš apmēram līdz 2,2–2,15 miljoniem. Vai varbūt tomēr būsim straujāk uzņēmuši kursu uz Eurostat prognozēto Latvijas iedzīvotāju skaitu 2060. gadā – 1,68 miljoniem?
Ar ko tad īsti draud sarucis iedzīvotāju skaits? Pirmkārt, tā ir negatīva atzīme valsts politikai, kuras rezultātā cilvēki spiesti pamest valsti, nedzemdēt bērnus, agri mirt. Protams, brīvajā personu, darbaspēka kustībā migrācija ir neizbēgama, bet valsts politika, ekonomika to var veicināt vai kavēt. Latvijas gadījumā tā tikusi veicināta. Otrs – ņemot par pamatu iedzīvotāju skaitu, tiek veikti dažādi aprēķini, piemēram, IKP uz iedzīvotāju, valsts ārējais parāds uz iedzīvotāju. Pirmajā gadījumā mazāks iedzīvotāju skaits nozīmē lielāku IKP uz cilvēku, otrajā – lielāku parādu. Taču šie ir relatīvi skaitļi, bet pavisam absolūti tie ir, aprēķinot Latvijas Eiroparlamenta deputātu skaitu, kas teorētiski varētu nokristies no 9 līdz 8, Latvijas balsu skaitu ES padomē, kam gan arī ar palielu iedzīvotāju skaita kritumu nevajadzētu samazināties. Iedzīvotāju skaita rādītājs dažkārt tiek izmantots arī, aprēķinot ES finanšu līdzekļus atsevišķām programmām, projektiem, – jo mazāk cilvēku, jo mazāk naudas. Arī rēķinot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas summas. Vēl tiks saskaitīti arī Latvijas pilsoņi – samazinoties to skaitam, sarūk referendumā nepieciešamais balsu skaits, koriģējas vēlēšanu aktivitātes rādītāji, samazinās procentu barjeras dēļ iekļūšanai Saeimā un lielajās pašvaldībās nepieciešamo absolūto balsu skaits. Tas svarīgi partijām, kas danco ap šo piecu procentu robežu.
Jāseko rīcības plānam
Valsts un pašvaldību politikas veidošanai būtiski būs dati par to, cik tad cilvēki palikuši laukos, ko viņi tur dara, kur cilvēki paliek, no kurienes aiziet. Līdz šim bijušas tikai aptaujas nelielas izlases veidā, bet ne pilnīga apsekojuma administratīvi zemākajā līmenī. 2008. gada Latvijas Universitātes pētījums rāda, ka pēdējos gados pieaudzis vienīgi Pierīgas iedzīvotāju skaits, bet visos citos reģionos, jo īpaši Latgalē, tas krities. Cilvēku skaita samazināšanās laukos gan ir vispārēja ES tendence – būs interesanti salīdzināt dinamiku, kā arī lauku saglabāšanas un apdzīvošanas politiku, kas atšķirībā no Latvijas daudzviet tomēr tiek apzināti veidota, tajā skaitā valstīs, kur demogrāfija nav ar tik lielu mīnusu kā pie mums. Lauku problēma gan ir redzama arī ar neapbruņotu aci, bet, iegūstot faktoloģisku apstiprinājumu, jāseko rīcībai. Protams, arī no resursu viedokļa jālemj, ko varam atļauties ar pieejamajiem līdzekļiem, bet ir jādod plāns!
Gribētos ticēt arī, ka jautājumam par apkures sistēmu apakšā ir plāns, – kā veicināt pāreju uz videi draudzīgāku, cilvēkiem lētāku, energoefektīvāku apkuri, plānu iedzīvinot ar reāliem motivācijas instrumentiem. Pašlaik tie ir haotiski – no vienas puses, var saņemt subsīdijas siltumsūkņu ievilkšanai arī privātmājām, no otras puses, siltumsūkņu ieviesēji tiek sodīti ar palielinātu tarifu par elektrības lielāku patēriņu.
Tāpat no politiķiem nav dzirdētas versijas, ko darīt, ja, piemēram, atklāsies, ka reālais bezdarbnieku skaits būs ievērojami augstāks nekā NVA reģistrētais, kas ir arī krietni zemāks nekā pēc Eurostat metodes lēstais.
Neraugoties uz atbilžu trūkumu par datu izmantošanas spēju, cilvēki grib tikt pieskaitīti un pirmajās divās dienās naski aizpildīja anketas internetā, viņi vēlas atvieglot skaitītāju darbu un samazināt izdevumus. Teic, ka būtu gatavi atbildēt vēl uz pāris jautājumiem. Konsolidējot arī skaitīšanas budžetu, virkne «mazāk svarīgu» jautājumu no anketas svītroti. Ietaupīja latu, izdos vairāk, ne tikai labojot elektroniskās deklarēšanās sistēmas brāķi, bet arī uz nepilnīgas bāzes būvējot politikas. Bet par to laikam neviens īsti nedomā, lai gan oficiāli tiek ziņots, ka «tautas skaitīšanā iegūtie dati kalpos kā informācijas avots tautsaimniecības stratēģiskajai plānošanai, ekonomiskās, sociālas un vides politikas veidošanai ...» Ja ne pilnīgi, dati vismaz parādīs tendences, kurām vajadzētu sekot noteiktai politikai.