Untā, jaunu Nacionālo bibliotēku mums nevajag principā, tā ir pretīga un nekam nederīga līdzekļu šķiešana. Paldies tiem, kas visus šos gadus tādu viedokli uzturēja pie dzīvības, izvirzot vienu muļķīgāku argumentu par nākamo.
Kur gan jūs tagad slēpjaties, šī taču ir jūsu lielā zvaigžņu stunda! Godātie Nacionālās bibliotēkas celtniecības pretinieki, politiskie oponenti un izglītoto būvinženieru biedrība, kas labāk par citiem zināja, kā šādu celtni kādā vecā rūpnīcā iestutēt! Kur esat visi tie, kas pirms gada ar putām uz lūpām stāstīja, ka Gaismas pils celtniecību vajag iekonservēt, palēnināt, ja jau to tomēr, sasodīts, nevar apturēt? Kāpēc klusē jaunlaicēni, kuri pēc Rībenas kundzes aiziešanas no kultūras ministres amata pārskatīja savu dižo kultūras prioritāti, un t.s. krievu partijas, kuru kultūras programmās uz šīs saeimas vēlēšanām vienīgais punkts bija – necelt nacionālo bibliotēku, bet naudu izdalīt sociālajiem pabalstiem? Kur ir Pleskavas šosejas vārdā dēvētais Latvijas ceļš, kas visu šo celtniecības jezgu savulaik ievārīja?
Beidzot saņemsim atbildi uz jautājumu, kuru šo rindu autors un vairāki viņa kolēģi dažādos izdevumos uzdeva jau pirms gadiem pieciem! Retoriskais vaicājums, kas atbildēs un kurš būs vainīgs, ja Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) reiz plīsīs caurules, iebruks grīda vai notiks vēl kāda nopietna avārija, Jāņu nedēļā daļēji īstenojies vismaz tai ziņā, ka ilgi secen gājusī, bet viegli prognozējamā nelaime beidzot tomēr notika. Par laimi, neviens avārijas brīdī zem grūstošās grīdas nepalika, vismaz šī apokaliptiskā ainiņa tā arī nepiepildījās. Šai ziņā nieks par vērtībām, galvenais, ka visi dzīvi un veseli. Kaut gan par tām vērtībām runājot, nekāds štrunts tur laikam nebūs gan. Cik atminos, toreiz, kad LTV vajadzībām veicām ierakstus LNB šausmu pagrabos, vienā tādā aiz-galdam līdzīgā kambarītī glabājās arī t.s. obligātie eksemplāri...
Latviešiem ir teiciens – ar runām Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē. Tas pilnībā attiecināms uz Latvijas politikas attieksmi pret Latvijas kultūru un apliecina kultūrpolitikas neesamību šai valstī. Vai gribat, lai jums nosaucu nākamos kultūras objektus, kas stāv garajā rindā uz iespējamo avāriju tikai tāpēc, ka tie gadu desmitiem ir tikuši slaukti un slaukti, bet tā arī nekad nav tikuši remontēti? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar savu simtgadu stāžu nav kārtīgu remontu redzējis ne reizi. Par to, kādā briesmīgā stāvoklī ir tā jumts, Neatkarīgā pēdējoreiz rakstīja pirms gada. Rīgas pils ar visiem tās muzejiem un prezidenta apartamentiem ir bumba, kas var eksplodēt jebkurā brīdī. Rakstniecības un mūzikas muzejs Pils laukumā smird pēc pelējuma, jau ieejot vestibilā, iepriekšējā direktora laikā lielā slepenībā turētais noslē-pums – sapuvušā jumta stāvoklis, šķiet, vairs nav nekāds muzeja atvilktnēs slēpjams fakts. Vēl jau ir vecā Smiļģa ēka – Jaunais Rīgas teātris. Derētu atgādināt, ka par tā esamību avārijas stāvoklī tika runāts jau toreiz, kad Dailes teātris pārcēlās uz jaunajām telpām Brīvības ielā. Nopietns remonts, šķiet, tā arī netika veikts. Ir vēl taču arī mazāki objekti, piemēram, Aspazijas māja Baznīcas ielā, un nemaz nerunāsim par lielajiem Rīgas dievnamiem, kurus, cerībā pirkt vēlētāju balsis rudenī gaidāmajās vēlēšanās, pašreizējie domes saimnieki vēlas izdevīgi atdot tiem, kas tos reāli nespēs apsaimniekot un paši ir bankrota priekšā. Visu lamātās Helēnas Demakovas laikos gan tika veidots visaptverošs kultūras objektu rekonstrukcijas plāns, bet par veciem plāniem tagad pat žāvētus koka rubļus nedod.
Ja atgriežamies pie bibliotēku lietas, interesantākais ir tas, ka tikmēr, kamēr LNB brūk grīdas, Lielvārdes ielā līdzekļu trūkuma dēļ jau gadu ir slēgta itin šika Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas ēka. Kad gudrie ārzemju onkuļi pasita knipi un teica – taupiet, pašmāju politiskie lišķi tai nogrieza finansējumu. Varētu taču tagad sabrukušo Barona ielu ietūcīt Lielvārdes ielas augstceltnē, kurai, starp citu, reiz padomju laikos bija pat iecerēts piebūvēt otru korpusu. Tās grāmatas, kuras paliktu pāri, var aizvest uz Getliņiem. Šīs valsts kultūrpolitikā tāds precedents jau ir bijis.