Saeimas enerģija aiziet svilpienā

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzskata, ka šī valdošā koalīcija pašreizējā sastāvā ir spējīga strādāt. Droši vien, ka spēj. Iespējams, ka pat mēģina strādāt – process jau notiek.

Tikai diez kādu rezultātu šim darbam parasti nav. Enerģija tiek patērēta galvenokārt svilpienā, nevis kustībā uz priekšu.

Viens piemērs. Premjers, iepazīstoties ar situāciju būvniecības nozarē, uzdeva Ekonomikas ministrijai atrisināt nenormālo situāciju, kad bez pamatota iemesla ir iespējams apstrīdēt izdotās būvatļaujas un automātiski apturēt būvdarbus. Ekonomikas ministrija uzdevumu izpildīja, un grozījumi Būvniecības likumā nonāca parlamentā, kur valdošajai koalīcijai teorētiski ir pietiekami daudz balsu, lai grozījumus pieņemtu.

Taču – neizskatās, ka rezultāts būs pozitīvs. Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi grozījumus, izņemot pašu būtiskāko, kura dēļ vispār bija jēga cilāt šo problēmu. Proti – noteikt, ka gadījumos, «ja iestāde pieņem lēmumu atstāt apstrīdēto būvatļauju negrozītu, būvatļaujas darbība atjaunojas ar šā lēmuma pieņemšanu. Pieteikuma iesniegšana tiesā par būvatļaujas pārsūdzēšanu neaptur tās darbību. Tiesa pēc Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmajā daļā minētā subjekta lūguma var pieņemt lēmumu par būvatļaujas darbības apturēšanu.»

Ja grozījumi tiks pieņemti, valdošā koalīcija droši vien sitīs sev pie krūtīm – izdarījām, uzlabojām, panācām! Diemžēl bez šā labojuma patiesībā būs notikusi tikai darbības imitācija, nelietderīga laika un līdzekļu izlietošana. Kā uzņēmējdarbības vide Latvijā ir sliktāka nekā kaimiņvalstīs, tā tāda arī paliks.

Ja uzņēmējs ir ievērojis visas likuma prasības un saņēmis būvatļauju, tad nav normāla situācija, ka, tiklīdz kādam nepatīk, ka būvē vai ko būvē, var sekot sūdzība un mēnešiem ilga tiesāšanās. Protams, dīkstāves izmaksas bieži vien mērāmas simtos tūkstošu latu. Kārdinoša perspektīva jauniem investoriem!

Ko gan būtiski labāku tagad Latvija viņiem varēs solīt? To, ka jātiesājas būs īsāku laiku? Bet investori jau nenāk šurp tiesāties, viņus interesē stabilitāte. Viņus neinteresē to koalīcijas deputātu, kas ir pret šo grozījumu, taisnošanās, ka mums ir tik blēdīgi ierēdņi, kas būvatļaujas, iespējams, varētu izsniegt nelikumīgi un ka nekam šajos laikos vairs nevar uzticēties.

Ko lai saka investors? Jūtu jums līdzi, bet vispirms tieciet galā ar saviem ierēdņiem, ar savām iekšējām problēmām, totālo neuzticēšanos un nespēju sakārtot valsti. Jūsu argumenti mani pārliecināja – vismaz pagaidām es te naudu neieguldīšu.

Protams, šādā situācijā viņi jau tagad daudz labprātāk investē Lietuvā un Igaunijā, un mūsu kaimiņi gluži objektīvi starptautiskajā salīdzinošajā uzņēmējdarbības vides reitingā, sadaļā par būvatļauju izsniegšanu atrodas nesalīdzināmi augstāk – Igaunija ir 35. vietā, Lietuva – 48. vietā, kamēr Latvija – nožēlojamajā 113. vietā. Reitinga veidotāji bezkaislīgi atzīmē – tur, kur būvatļauju saskaņošana ir vienkārša, saprotama un lēta, būvniecība attīstās daudz saprātīgāk.

Turklāt vēl sarežģītāka ir vietējo uzņēmēju situācija – viņiem nav izvēles, jāstrādā Latvijā, tāpēc atliek tikai sakost zobus un mēģināt par spīti sūdzētājiem, kuru mērķis, kā to pierādījuši kaut vai aizvadītā gada notikumi, bieži vien ir atkāpšanās nauda.

Jebkurā valdošajā koalīcijā vienmēr būs atsevišķi deputāti, kam reizi pa reizei ir savas intereses – savtīgas vai idejiskas, kas nesakrīt ar vairākuma viedokli. Taču darbotiesspējīga koalīcija prot pieņemt lēmumus arī šādās situācijās. Šī – laikam jau vairs ne. To ir piemeklējis liktenis, kas Latvijā, tuvojoties vēlēšanām, arī agrāk skāris ne vienu vien koalīciju – nogurums, savstarpējas ķildas, nespēja ieklausīties kolēģos, premjeru ieskaitot, personīgo interešu dominēšana pār kopējām interesēm. To precīzi izmanto opozīcija, tā vēl vairāk veicinot sašķeltību.

Būšu tikai priecīgs, ja vismaz jautājumā par būvatļauju epopejas rezultātu prognozēšanu kļūdos, taču man šķiet, ka ar šo koalīciju mūsu valstij pusotru gadu pirms vēlēšanām cerēt uz tautsaimniecībai nozīmīgiem lēmumiem būs grūti.