Mēs, poļi, lepojamies, ka 2023. gada 10. septembrī katoļu baznīca svētīgo kārtā iecels mūsu tautiešus, Ulmu ģimeni. Šī notikuma nozīme sniedzas pāri reliģiskā aspekta robežām. Tā būs arī pienācīga goda parādīšana varoņiem, kuros iemiesojas visaugstākie cilvēciskuma ideāli.
Nodzeltējusi, stipri nolietota Bībele, atšķirta vietā, kur aprakstīta līdzība par labo samarieti, šī fragmenta nosaukums pasvītrots ar sarkanu līniju un ar roku pierakstīts: JĀ! Tieši šis eksponāts stāv man acu priekšā, kad atceros Ulmu ģimenes vārdā nosaukto Muzeju par godu poļiem - ebreju glābējiem Otrā pasaules kara laikā, kas atrodas Polijas dienvidos, Markovas ciemā.
Šis Svēto Rakstu eksemplārs piederēja laulātajiem Juzefam un Viktorijai Ulmām. Viņi bija poļu zemnieki, kas savās mājās deva patvērumu astoņiem ebreju izcelsmes līdzpilsoņiem: Saulam Goldmanim ar četriem dēliem, Goldai Grīnfeldei un Leai Didnerei ar mazo meitiņu. Tieši pirms rītausmas 1944. gada 24. martā Ulmu saimniecībā Markovas ciemā ielauzās vācu žandarmi. Paslēptie ebreji, kā arī viņu glābēji tika nošauti uz vietas. Tika nogalināts ne tikai Juzefs Ulma un viņa sieva Viktorija, kas bija gaidībās, bet arī viņu seši bērni.
Nacistiskās Vācijas okupācija Polijā, holokausts un masu noziegumi pret poļiem ir ārkārtīgi svarīgs un joprojām sāpīgs manas dzimtenes vēstures pavediens. Ulmu ģimenes liktenis piemeklēja daudzus manus tautiešus. Ik gadu 24. martā mēs atzīmējam valsts svētkus -nacionālo piemiņas dienu par godu poļiem-ebreju glābējiem vācu okupācijas laikā.
Pirms Otrā pasaules kara Polijā dzīvoja skaitliski ievērojamākā ebreju kopiena, kas bija arī viena no lielākajām šīs tautas vēsturē. Gadsimtiem ilgi ebreji labprāt apmetās mūsu valstī, dodot tai izteiksmīgu nosaukumu - Polin, kas tiek tulkots kā "šeit tu atpūtīsies". Polijā ebreji baudīja mieru un varēja izmantot attīstības iespējas, bet mūsu galvaspilsēta Varšava XX gadsimta 30. gadu beigās bija otrs lielākais ebreju iedzīvotāju centrs pasaulē, uzreiz pēc Ņujorkas. Vāciešiem bija jāņem vērā šie fakti izstrādājot ebreju pilnīgas iznīcināšanas plānus, kuru necilvēcīgais, mehāniskais, gandrīz rūpnieciskais raksturs bija šokējošs. Tāpēc tieši okupētajā Polijā vācu nacisti izveidoja nāves fabrikas - iznīcināšanas nometnes, uz kurām transportēja ebrejus arī no citām Trešā reiha iekarotajām valstīm. Turklāt Polija gadsimtiem ilgi ir bijusi pazīstama kā iecietīga valsts, kuras kultūra un sociālās attiecības veidojās balstoties uz kristīgajām vērtībām. Līdz ar to vācu okupācijas vara paredzēja, ka notiks pretošanos šīm noziedzīgajām darbībām. Tāpēc mūsu zemē nāve draudēja ikvienam vien par mēģinājumu sniegt jebkāda veida atbalstu glābiņu meklējošiem ebrejiem. Tomēr, neskatoties uz tik bargu sodu, pateicoties poļu palīdzībai, tūkstošiem Polijas ebreju izdevās izglābties. Poļi palīdzēja ebrejiem bēgt no geto, veidoja viņiem paslēptuves, sagādāja pārtiku, naudu, viltotus dokumentus. Vēsturnieki joprojām strādā pie tā laika dramatisko notikumu gaitas rekonstruēšanas. Jad Vašem institūts Jeruzalemē līdz šim ir piešķīris goda titulu Taisnīgais starp tautām jau vairāk nekā septiņiem tūkstošiem poļu, tostarp Viktorijai un Juzefam Ulmām. Godājamo Taisnīgo starp tautām vidū poļi veido vislielāko nacionālo grupu. Arī Polijas valdība un valsts iestādes nepārtrauc centienus atdot pienācīgu godu šiem klusajiem, bieži vien anonīmajiem varoņiem - it īpaši tiem, kuri par savu uzupurēšanos un drosmi samaksāja ar dzīvību.
Mēs, poļi, lepojamies, ka 2023. gada 10. septembrī katoļu baznīca svētīgo kārtā iecels mūsu tautiešus, Ulmu ģimeni. Šī notikuma nozīme sniedzas pāri reliģiskā aspekta robežām. Tā būs arī pienācīga goda parādīšana varoņiem, kuri iemieso visaugstākos cilvēciskuma ideālus. Visai pasaulei būtu jāzina viņu mocekļu nāves stāsts, kas ir šokējošs, bet vienlaikus arī iedvesmojošs, jo tā ir neparasta liecība par mīlestību pret kaimiņu. Lai tā pārmaina cilvēku sirdis, lai kalpo par atvērtības pret otru cilvēku un solidaritātes paraugu.
