Ļoti bīstams provokatīvs vēstījums.
 

11. marta vakarā Torņakalna draudzes namā notika diskusija par situāciju Latvijas Evaņģēliski Luteriskajā Baznīcā (LELB), kurā, spriežot pēc plašsaziņas līdzekļos atspoguļotā, piedalījās daļa no 15 mācītājiem, kuri parakstīja publisku paziņojumu par situāciju LELB, kā arī draudžu locekļi un, pats būtiskākais, žurnālisti. Raugoties no pasākuma formas un sasniegtā rezultāta viedokļa, faktiski tā bija preses konference šķietamas diskusijas veidā.

Ņemot vērā sasniegto pasākuma videoatspoguļojumu un diskusijai sekojošās publikācijas - rezultāts ir sasniegts. Uzmanība ir pievērsta.
Ņemot vērā to informācijas apjomu un kvalitāti, kāda ir publiski pieejama, vēlējos vērst uzmanību dažiem momentiem, kas parādījās šajā diskusijā.
Notikušā diskusija slēpj milzīgu viltību. Mācītājs Indulis Paičs saka ""Patiess konservatīvisms prasa nemitīgi mainīties, un to saprast vienā brīdī nav vienkārši," teica Paičs. Faktiski tas ir mēģinājums atņemt argumentus, pozīcijas pamatus LELB vadībai, kura, ja pat to nav sludinājusi, sabiedrības skatījumā varētu būt konservatīva. Tieši tāpēc Paičs faktiski pasaka - "Nē, jūs neesiet konservatīvi, mēs esam īsteni konservatīvie. Jo maināmies un cenšamies likt LELB mainīties". Faktiski šis ir ļoti bīstams provokatīvs vēstījums.
Taču interesantākais bija nevis pati diskusija, bet nākamās dienas, tas ir, pirmdienas rītā lasīt laikrakstā "Neatkarīgā" rakstu, kurā teikts: "Sorosa Fonda - Latvija (SFL) mērķi ir bijuši veicināt brīvas, demokrātiskas, pilsoniskas, tiesiskas, iekļaujošas sabiedrības veidošanos Latvijā…" Tālāk šajā rakstā minēts, ka "Jaunradīto atvērtās sabiedrības vīrieti un sievieti N.Muižnieks raksturo kā tādus, kuriem "sirdī tuva ir demokrātija, tiesiskums, vajadzības gadījumā uzrodas pilsoniskā drosme atbalstīt minoritātes ne tikai tolerantā veidā vien, sniegt atbalstu tirgus liberalizācijai, vienlaikus paliekot eiropietim un saglabājot atbildību kā pasaules pilsonim." Rakstā minētais N.Muižnieka vēstījums pēc toņa un satura rada pārsteidzošu līdzību ar 15 Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas (LELB) publisko paziņojumu, kurā "pausts satraukums par iespējamu LELB nozagšanu un attālināšanos no Rietumu protestantiskajai kristietībai tuvās un saprotamās tradīcijas, kas pārstāv skata plašumu, teoloģisku daudzveidību un atbildīgu akadēmisko brīvību".
Turpinot analizēt I.Paiča teikto: "patlaban baznīcai pastāv risks attālināties no kristietības, kuras pamatā ir mīlestība cilvēku starpā. Baznīcu nozog velns, tas, ka nespējam viens otru dzirdēt, tas spēks, kā dēļ Kristus zaudēja savu dzīvību. Tas ir plēsonīgais nāvi nesošais gars. Baznīcas identitāti nedrīkst pazaudēt, pieķeroties skaistiem vārdiem. Vārdiem jābūt segtiem ar patiesi dziļu, iekšēji izjustu mīlestības un savstarpējas cieņas apliecinājumu. Risks ir, ka formāli esam patiesi, bet attieksmē tomēr neesam patiesi kristieši." Šis ir arī ārkārtīgi viltīgs paziņojums, jo pirmkārt faktiski paģēr, ka LELB vairākums atsvešinās no kristietības, bet ka īstenie kristietības nesēji ir šī mācītāju grupa. Vai ir jebkas dzirdēts par LELB vairākuma necienīgu attieksmi pret Baznīcai piederīgajiem, tai skaitā mācītājiem. LELB vadība pastāv uz Baznīcas vienotību un uzskata, ka diskusijas, it īpaši, kas skar LELB pārvaldi un teoloģiskus jautājumus ir jāpatur Baznīcas iekšienē. Apgalvojums, ka baznīcu nozog velns ir vēl bīstamāks, jo faktiski paģēr morālas atbildības noņemšanu no sevis, bet pārlikšanu uz tiem, pret kuru pieeju šie 15 mācītāji vēršas. Šis apgalvojums saka: "mēs neesam velns, velns esiet jūs". Tas, ka nespējam viens otru dzirdēt. Varbūt šos 15 mācītājus nedzird tāpēc, ka viņi nespēj pateikt tā, lai viņus sadzird. Vai viņu vēstījums ir sātinisks, kas prasa iecietīgu dziedināšanu.
Vai šī diskusijai un publicētā publiskā vēstule ir sāpju pilns sauciens kļūt sadzirdētiem? Vai drīzāk tas ir lepnības vadīts propogandas veids? Aiz kura, lai cik laicīgai sabiedrībai tas izklausītos savādi, stāv ļaunā gara nodomi. Nodomi šķelt Baznīcu. Šķelšana, kārtības izjaukšana, kas lieliski ietērpta aiz termina "teoloģiskā daudzveidība un skata plašums" un laicīgiem terminiem kā mezākuma tolerēšana, iekļaušana utml?
Šie 15 mācītāji sevi piesaka kā mūsdienīgus, Rietumu protestantisma teoloģiskajai tradīcijai piederošus, kuri pārstāv teoloģisko daudzveidīgu - tātad - atvērtus, progresīvus, Eiropeiskus. Kas principā precīzi saskan ar SFL definētajiem mērķiem. Bet SFL ir tikai viena no institucionālajiem veidojumiem, kuri Latvijā aizstāv šādu pieeju. Tiesa, vislabāk zināmā. Šāda nostāja sevi pretnostata pārējai LELB, tai skaitā, LELB vadībai kā netolerantai, neatvērtai un, pats galvenais, kas ir novērsusies no Kristīgās ticības pamatiem - mīlestības un iejūtības.
Pasākums, kas robežojas ar publiska izaicinājuma, lai neteiktu provokāciju.
Mazākuma diktāts. Demokrātija atļauj vairākuma (viedokļa) valdīšanu, arī ievērojot un tolerējot mazākuma viedokli (-us). Raugoties no norisēm Vairākuma viedoklis var izrādīties netolerants pret mazākuma, lai gan tas ir vairākums. Vairākums izvēlas klusēt, paslēpties. Mazākuma provokatīvais diktāts, aizstāvot jeb drīzāk uzbrūkot ar pārspīlētām tiesību normām, kļūst par bīstamu diktatūru. Citādības, dažādības diktatūru. Tā ir ļoti bīstama vairākumam. Vairākums nav tikai sabiedrības, kādas nācijas-valsts sabiedrības vairākums. Vairākums ir tas tradicionālais, stabilais pamats, kas nodrošina stabilitāti un līdzsvaru sabiedrībā - tātad valstī. Mazākuma tolerēšana, raugoties no pēdējā laika norisēm, nenozīmē dinamiska plurālisma un stabilitātes uzturēšanu, lai gan tāds ir mazākuma pašpasludinātais kolektīvais mērķis. Pilnīgi pretēji, mazākuma dominēšana, it īpaši, publiskajā telpā jeb publiskajā diskursā rada bīstamību. Bīstamību latenti briestošam konfliktam, nekārtībai un pastāvošās kārtības nojaukšanai. Respektīvi, provocē nekārtību.
Domāju, ka šiem 15 mācītājiem ir jārod veids, kā uzrunāt, lai viņus sadzird. Iespējams, ka viņi jūtas nesadzirdēti, vai tomēr LELB vairākums nav apmierinājis viņu lepnību un viņu tīkojumus?
Tas Kungs mīl kārtību, bet nelabais ir tieši tas, kas provocē, cenšas izjaukt iedibināto kārtību. Var novēlēt, ka šādu praksi viņiem piedāvās Juris Rubenis. Lai gan, iespējams, tā nebūs labākā un piemērotākā vieta sarunai ar sevi. Varbūt to labāk darīt pie altāra.