Finanšu sektora “kapitālais remonts” radījis bīstamas plaisas Latvijas ekonomikā

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Šobrīd mēs esam nonākuši pārspīlētā un birokratizētā finanšu sektora kontrolē, kur dabīgais banku bizness un risku pārvaldība ir transformējusies par noguldījumu un kontu administrēšanu. Rezultātā jaunā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja primārajam mērķim jābūt situācijas normalizēšanai finanšu sektorā, “nelecot” no viena grāvja otrā.

Cerības jāliek uz Platača FID vadību

Lai izpildītu visas šobrīd spēkā esošās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) prasības, uz uzņēmējiem gulstas pārspīlēts administratīvais slogs, kā rezultātā radīta zināma "pelēkā" zona, paverot iespējas esošās prasības apiet.

Šī gada sākumā Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu “kapitālā remonta” ietvaros ieviestās finanšu un kapitāla tirgus stiprināšanas sistēmas samērību ar leģitīmo mērķi - novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu caur Latvijas finanšu sistēmu, kā arī izvērtēt uzraugošo iestāžu darbību pamatotību. Komisija nu savā vērtējumā atzinusi, ka līdz 2018. gadam valsts nepietiekami uzraudzīja ar nerezidentu klientu apkalpošanu saistītos riskus - Latvija ar risku pārvaldību strādāja vāji. Tāpēc likumsakarīgi, ka Eiropas Padomes (EP) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” vērtējumā 2018. gadā Latvija saņēma “sarkano kartīti”.

Zināmā mērā tieši “teicamnieka sindroms” un vēlme sevi pierādīt kā valsti, kas spēj ātri un bez kompromisiem reaģēt, mūs no viena grāvja iemeta citā - uzņēmējiem tika dots pārāk īss laiks, lai spētu izpildīt visas jaunās prasības un noteikumus, kurus valsts virzīja lielā steigā, cenšoties izvairīties no “Moneyval” “pelēkā saraksta”. Pirmkārt, šobrīd ir nepietiekams kreditēšanas apjoms ražošanas sektorā - Latvijā 28% no IKP, savukārt Igaunijā 60-70% no IKP. Otrkārt, tiek būtiski apgrūtināts ārvalstu kompāniju darbs, kas automātiski “slēdz ceļu” investoru interesei par mūsu valsti. Treškārt, notiek pārlieku liela birokrātiskā sloga uzlikšana arvien jaunām nozarēm, piemēram, grāmatvežiem, nekustamā īpašuma aģentiem, auto tirdzniecības un citiem. Visbeidzot, ir pārlieku problemātiska kontu atvēršana nerezidentiem un juridiskām personām par spīti tam, ka teju katrs uzņēmums var atvērt kontu Lietuvas kapitāla maksājumu pakalpojumu kompānijā “Paysera”, kas darbojas arī Latvijā.

Tuvākajā laikā Ministru kabinets lems par FID priekšnieka amatam virzītā Toma Platača kandidatūru, kurš, Saeimas pozitīva lēmuma rezultātā, var tikt iecelts amatā uz pieciem gadiem. No jaunā FID priekšnieka prioritāri sagaidām radušās absurdās sistēmas sakārtošanu un atgriešanu normālā stāvoklī, nevis vēl lielāku sarežģīšanu, turpinot palielināt administratīvo slogu un neefektīvas sistēmas atbalstīšanu. Tā kā šis ir kritiski svarīgs jautājums vairākām nozarēm, ceru, ka T. Platača vadībā FID spēs efektīvi risināt šos jautājumus, atgriežot uzticību finanšu sektoram un samazinot nevajadzīgu slogu uz uzņēmējiem un profesionāļiem. Svarīgi, lai iestāde var strādāt efektīvi un neatkarīgi.

Finanšu sektors riskus nevada, bet no tiem izvairās

Redzam, ka arī uzņēmēji ir iesaistījušies diskusijā, komisijai norādot uz AML normatīvo aktu atšķirību ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī starp Baltijas valstīm. Piemēram, Lietuvā šis regulējums šķiet liberālāks. Tai pat laikā mēs esam nonākuši absurdā situācijā, kad ar mērķi mazināt riskus kredītiestādes saviem klientiem izvirzām striktākas prasības kā FID, tādā veidā izvairoties no riskiem, nevis tos vadot. Ņemot vērā, ka bankas klientiem atsaka kontu atvēršanu, līdz šim Latvijas bankās apkalpotie klienti pārceļas uz kaimiņvalstīm, piemēram, Lietuvā šobrīd atvērti jau 160 000 Latvijas rezidentu “Revolut” konti.

Risinājums, lai sakārtotu šī brīža situāciju finanšu sektorā, ir atbildīgajām institūcijām, piemēram, FID vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), tuvākā pusgada laikā precīzi definēt, kādas izmaiņas ir veicamas normatīvajos regulējumos. Šīs izmaiņas pēcāk varētu atbalstīt Saeimā, izveidojot skaidru un vienotu sistēmu, kas uzraudzītu finanšu tirgu un vienlaikus ļautu uzņēmējiem strādāt un attīstīties.

Ir apsveicami, ka pateicoties ieviestajiem ierobežojumiem, uzliktajiem nosacījumiem un pārbaudēm esam panākuši Latvijas banku sistēmas sakārtošanu un attīrīšanu no naudas atmazgāšanas riskiem, tomēr jādomā par nākamo soli - pilnu situācijas analīzes veikšanu, identificējot kļūdas un steidzami tās novēršot, ļaujot uzņēmējdarbības nozarei atkal “elpot”.

Viedokļi

Infodēmija ir termins, kas apvieno vārdus "informācija" un "pandēmija". Pasaules Veselības organizācija definē, ka infodēmija nozīmē pārāk daudz informācijas, tostarp nepatiesas vai maldinošas informācijas digitālajā un fiziskajā vidē slimības uzliesmojuma laikā.