Otrdiena, 16.aprīlis

redeem Alfs, Bernadeta, Mintauts

arrow_right_alt Latvijā

SAB līdz šim nav rosinājusi atņemt Latvijas pilsonību kādai personai; tam trūkstot pierādījumu

© Ģirts Ozoliņš/F64

Pēc Saeimas pavasarī pieņemtajiem grozījumiem Pilsonības likumā patlaban Satversmes aizsardzības biroja (SAB) rīcībā nav pietiekamu un pamatotu pierādījumu, lai rosinātu kādas personas pilsonības atņemšanas procesu, aģentūra LETA noskaidroja SAB.

21.aprīlī Saeima pieņēma Pilsonības likuma grozījumus attiecībā uz Latvijas pilsonības atņemšanu personām, ja tā ir sniegusi jebkādu atbalstu valstīm un personām, kuras ir veikušas darbības, kas grauj vai apdraud demokrātisko valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) iepriekš aicinājis iekšlietu ministru Kristapu Eklonu nekavēties ar pilsonības atņemšanu Krievijas miljardierim Pjotram Avenam, kurš iekļauts sankcionēto personu sarakstos par atbalstu Krievijas darbībām pret Ukrainas suverenitāti un neatkarību.

Valsts drošības dienestā (VDD) aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar Pilsonības likumu informāciju par personu darbībām, kuru dēļ tām atņemama Latvijas pilsonība, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) sniedz valsts drošības iestādes.

VDD ir iekšējās drošības dienests, tādēļ saistībā ar minētās personas darbībām Krievijā dienests aicināja vērsties Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

Savukārt SAB aģentūrai LETA skaidroja, ka, lai rosinātu kādas personas pilsonības atņemšanas procesu, biroja rīcībā jānonāk pietiekamiem un pamatotiem pierādījumiem. Ja SAB atbilstoši savai kompetencei saskatīs pamatojumu pilsonības atņemšanas ierosināšanai, tas sola sniegt informāciju PMLP.

Publiskus komentārus par konkrētām personām SAB sniegt nevarot, jo tā esot klasificēta informācija, kas ietver izlūkošanas vai pretizlūkošanas procesā iegūtas ziņas.

Saeimā aprīlī pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personai, kura sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Tāpat pilsonību var atņemt, ja pati persona ir piedalījusies augstāk minēto darbību veikšanā.

Pilsonību var atņemt tādā gadījumā, ja persona līdz ar to nekļūst par bezvalstnieku, tātad to var atņemt dubultpilsoņiem, bet nevar atņemt kara noziegumu atbalstītājiem, kuriem Latvijas ir vienīgā pilsonība.

Noteikts, ka informāciju par to, ka attiecīgā persona veikusi kādu no minētajām darbībām, sniegs valsts drošības iestādes.

PMLP skaidrojusi, ka to, vai personas ir veikušas kādas no minētajām darbībām, var pārbaudīt tikai valsts drošības iestādes, nevis pārvalde.

Attiecīgais jautājums aktualizējies pēc Krievijas 24.februārī sāktā iebrukuma Ukrainā. Līdz ar šādu grozījumu pieņemšanu valstij varētu būt pamats lemt par pilsonības atņemšanu Krievijas miljardierim Avenam.