Līdzdalība Eiropas Savienībā, tāpat kā Latvijas neatkarība un demokrātija un mūsu valsts tiesiskā nepārtrauktība, ir nacionālā konsensa jautājumi, par ko tautas nobalsošana notiek ikdienā, ar darbiem.
Mēs neesam starp Eiropas Savienību un trešajām valstīm, mēs paši esam Eiropas Savienība. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums uzdod NEPLP izstrādāt attiecīgas tematikas sabiedrisko pasūtījumu Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio. Gan Latvijas Televīzija, gan Latvijas Radio sagatavoja un iesniedza NEPLP sabiedriskā pasūtījuma projektus 2013. gadam, paredzot eiro ieviešanas tematiku kā savu satura prioritāti, ko NEPLP ir apstiprinājusi, pieņemot šo pasūtījumu. Taču NEPLP saskatīja un saskata, ka publiskajā telpā pašlaik, jau janvārī, trūkst dažādu sabiedrības grupu informētu viedokļu par visiem eiro ieviešanas aspektiem, ieskaitot nacionālo drošību, kā arī ģeopolitisko un kultūras piederību.
2012. gada decembrī veikto socioloģisko pētījumu rezultāti norāda uz analītiskas informācijas trūkumu saistībā ar gaidāmo eiro ieviešanu 2014. gadā. Tādēļ NEPLP atbalsta sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – pašu sagatavotos un iesniegtos papildu priekšlikumus šādu analītisku un diskusiju raidījumu izveidei, kur būtiskākās izmaksas ir žurnālistu komandējumiem, apkopojot vairāku valstu pieredzi, viedokļus un faktus, it īpaši no stratēģiskā "Baltijas ceļa" – no Igaunijas un Lietuvas. Lai nodrošinātu sabiedrībai pietiekami plašu informāciju par šī lēmuma ieguvumiem un riskiem, plānots sniegt papildu informāciju par šo lēmumu citās valstīs, eiro ieviešanas ietekmi uz cenām, investīciju piesaisti un darba vietu izveidošanu. Šāda analītiska informācija sabiedrībai jānodrošina neatkarīgi no valdības komunikācijas kampaņas, kuras mērķis būs informēt par eiro ieviešanu, bet gan kvalitatīvā žurnālistikā – sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Tieši šādu viedokli NEPLP pārstāvji ir konsekventi pauduši un aizstāvēs arī turpmāk, ieskaitot sarunās ar Finansu ministriju, saistībā ar gada sākumā, 3. janvārī, papildus piešķirtajiem 30 000 latu valsts dotācijas minēto raidījumu veidošanai - līdzīgi iepriekšējiem papildu piešķīrumiem referendumu un vēlēšanu raidījumiem. To var apliecināt šo tikšanos un sanāksmju liecinieki, arī no Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio.
Sabiedriskais pasūtījums ir neatkarīga žurnālistika - tā nav ne sabiedriskās attiecības, ne reklāma, ne arī eiro propagandas kampaņas sastāvdaļa. Jāatgādina, jānorāda un jāuzsver, ka viss sabiedriskais pasūtījums, kamēr nav ieviesta sabiedriskā medija nodeva, tātad sabiedrības tiešmaksājums, kura ieviešanu NEPLP ir konceptuāli atbalstījusi un piedāvājusi, tiek finansēts no valsts dotācijas, un šie raidījumi nebūt nav izņēmums.