Valsts prezidents raidījumā “Zinātne vai muļķības” ir godīgs jautājumā par veselīga uztura paradumiem un joko, ka raidījuma vadītāji ir ieradušies nepareizajā vietā.
Lerē Francijā, aptuveni 1000 cilvēku apdzīvotā ciematā Luāras reģionā, dzīvo Šarlote Čopina, 102 gadus veca jogas skolotāja. Čopinas kundze ir tik līdzsvarota, lokana, spēkpilna un kustīga kā par gadu desmitiem jaunāki cilvēki, raksta žurnāliste no “New York Times”.
Slavenais dziedātājs Robijs Viljams intervijā telekanālam “itv news” atzīstas, ka saviem bērniem neļauj lietot mobilos telefonus, jo uzskata tos par dzīves iznīcinātājiem.
"Intuīcija sievietēm ir kā smaržojošs zieds, kura kodolā mēs varam gūt savu spēku, " sarunā ar Gundegu Ratkeviču teic žurnāla "Vakara Ziņas" galvenā redaktore, vēdiskā astroloģe Inese Dāvidsone.
Veselīgas ādas izskats nav atkarīgs tikai un vienīgi no sabalansēta uztura un regulārām fiziskām aktivitātēm, bet arī no ādas kopšanas līdzekļiem, kurus izmantojam ikdienā.
Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis nedēļas sākumā raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstījis par aptauju, kuru veicis Latvijas iedzīvotāju vidū, lai noskaidrotu, kāda ir vispiemērotākā temperatūra vasaras pēcpusdienām.
Pandēmija un pašizolācija ir novedusi pie Latvijas iedzīvotāju veselības pasliktināšanās. Ārsti ziņo par sirds un asinsvadu slimību, elpošanas orgānu un endokrīno traucējumu biežuma palielināšanos.
Gads ierobežojumu zīmē ir pagājis un mēs esam mainījuši ne tikai savus ikdienas paradumus, bet arī garderobi. Vakarkleitas, augstpapēžu kurpes, smokingus un biznesa uzvalkus izkonkurējuši ērtāki mājās valkājami apģērbi un sportiskām aktivitātēm piemēroti tērpi.
Covid-19 ierobežojumu dēļ sporta klubi jau vairākus mēnešus ir slēgti, tādēļ sportošana ziemas mēnešos ir bijusi katra paša pārziņā. Pavasarī, kad gaisa temperatūra palielinās un vasara šķietami vairs nav aiz kalniem, arvien vairāk cilvēku izvēlas atsākt sportot svaigā gaisā.
2021.gada sākums nesa vilšanos statistikā - janvārī, salīdzinot ar to pašu mēnesi 2020.gadā, mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā palielinājās par 13% (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 1629 gadījumi pret 1435).
Pēc garās ziemas un tumšajiem vakariem cilvēki bieži izjūt pavasara nespēku un izteiktu nogurumu. Vienlaikus pavasaris ir īstā sezona, lai dabīgā veidā stiprinātu imunitāti un ar uzviju atgūtu enerģiju.
Lai arī 49% miega režīms pēdējo 12 mēnešu laikā nav mainījies, tomēr gandrīz trešdaļai jeb 31% aptaujāto kopš pandēmijas sākuma miega režīms ir kļuvis kopumā neregulārāks (iešana gulēt, celšanās, miegā pavadītais laiks), kamēr 17% atzinuši, ka pēdējā gada laikā miega režīms ir kļuvis regulārāks.
Biežākās ādas problēmas, ar ko cilvēki saskaras pēc ziemas sezonas, ir jutīga, sausa, sasprēgājusi un iekaisusi āda, kā arī pelēks, nevienmērīgs sejas tonis. Pavasaris ir īstais laiks, lai ķertos pie sejas un ķermeņa ādas sakopšanas vasaras sezonai.
Pēc garās un drūmās ziemas nav nekā patīkamāka par pavasara saules stariem. Tie noteikti ir jābauda! Tomēr tas, ka ārā vēl valda vēss laiks, nenozīmē, ka mēs nevaram saulē apdegt vai nodarīt kaitējumu savai ādai.
Aptuveni katru desmito (14%) cilvēku pēdējā gada laikā nomocījušas krākšanas problēmas miegā, liecina jaunākais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" pētījums. Miega medicīnas speciālisti norāda, ka krākšana nav nevainīga parādība miegā, gluži pretēji - atstājot to bez vērības, var iedzīvoties arī nopietnās saslimšanās.
Bieži sabiedrībā dzirdam pieņēmumu, ka iedzīvotāji pilsētās ir informētāki par lauku reģionu iedzīvotājiem. Sadarbībā ar Latvijas Diabēta federāciju, pētot cilvēku informētību par cukura diabētu, noskaidrojās, ka tieši lauku reģionu iedzīvotāji ir labāk informēti par šo slimību. Viņi arī biežāk dodas pie ārsta pārbaudīt dažādus simptomus, kas varētu liecināt par cukura diabētu. Dati rāda, ka par cukura diabētu visvairāk informēti ir Latgales un Kurzemes reģionu iedzīvotāji, bet vismazāk par dažādām kaitēm uztraucas Pierīgā un Rīgā dzīvojošie. Lielākā daļa cilvēku pilsētās cukura diabēta simptomus uzskatītu par saspringta dzīves ritma sekām.
Pilnīgi visus valsts noteiktos kvalitātes kritērijus gada laikā nav spējis izpildīt neviens ģimenes ārsts, un tikai divi ģimenes ārsti ir izpildījuši 12 no 13 Veselības ministrijas pērn ieviestajiem kritērijiem. Ir ģimenes ārstu prakses, kuras nav tikušas galā ne ar vienu no kritērijiem, un tas nozīmē, ka ārsts nesaņems no valsts budžeta «kvalitātes naudu».