Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Veselība

Tikai divi ģimenes ārsti izpilda visas valsts prasības

© F64

Pilnīgi visus valsts noteiktos kvalitātes kritērijus gada laikā nav spējis izpildīt neviens ģimenes ārsts, un tikai divi ģimenes ārsti ir izpildījuši 12 no 13 Veselības ministrijas pērn ieviestajiem kritērijiem. Ir ģimenes ārstu prakses, kuras nav tikušas galā ne ar vienu no kritērijiem, un tas nozīmē, ka ārsts nesaņems no valsts budžeta «kvalitātes naudu».

Kopumā ir 13 dažādi kvalitātes kritēriji. Tie brīvprātīgi obligātā kārtā jāpilda visiem ģimenes ārstiem, kuriem ir līgums par valsts veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Nacionālais veselības dienests (NVD) veicis 1315 ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanu atbilstoši šiem kvalitātes rādītājiem. 1250 jeb 96 procenti ģimenes ārstu prakšu spējušas izpildīt visus vai daļu no praksēm noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, stāsta NVD speciāliste Evija Štālberga. 56 ģimenes ārsti kvalitātes maksājumu nesaņems, jo nav izpildījuši nevienu kvalitātes kritēriju.

Ir ne tik labi, kā izskatās

Saskaņā ar NVD ziņoto situācija izskatās rožaina, jo «96 procenti izpildījuši visus vai daļu kritēriju», taču, pētot situāciju sīkāk, atklājas, ka pilnīgi visus kritērijus nav izpildījis neviens ārsts, bet gandrīz visus, tas ir, 12 kritērijus no 13, tikai divi ģimenes ārsti visā Latvijā. «Kvalitātes kritēriju izpilde dažādās ģimenes ārstu praksēs ir atšķirīga. Ir ģimenes ārsti, kas ir izpildījuši ļoti daudzus kritērijus, un ir ārsti, kas ir izpildījuši tikai dažus kritērijus, taču jāuzsver, ka nav bijis neviens tāds kvalitātes kritērijs, kuru nav spējis izpildīt neviens ģimenes ārsts,» stāsta E. Štālberga. Vislabāk ģimenes ārsti pildījuši kvalitātes kritēriju par bērnu veselības stāvokļa novērtēšana no diviem līdz 18 gadiem. To ir izpildījuši 960 ārsti.

NVD atgādina, ka ikgadējais kvalitātes maksājums ir nauda, kuru ģimenes ārsti saņem papildus valsts finansējumam prakses darba un valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Kvalitātes naudas apmērs katrai praksei var būt atšķirīgs. Aprēķinot kvalitātes naudas apmēru, tiek ņemts vērā izpildīto kritēriju skaits un konkrētā ģimenes ārsta prakses lielums. «Jā, kvalitātes naudu saņem arī tie ārsti, kas ir izpildījuši dažus vai tikai vienu kritēriju,» precizē E. Štālberga.

Jāpārbauda, jāapzina pacienti

Kādi tad ir šie kritēriji, un kas ģimenes ārstam jādara, lai tos izpildītu? Viens no kritērijiem ir no jauna reģistrētu pacientu pārbaude – lai šo kritēriju izpildītu, ārstam jāpārbauda vismaz 90 procenti no jauna reģistrēto pacientus, turklāt veselības stāvokļa novērtējums jāveic triju mēnešu laikā no datuma, kad pacients pie ārsta ir reģistrēts. Gada laikā ārstam jānovērtē veselības stāvoklis vismaz 65 procentiem savā praksē reģistrēto pacientu. Vērtējot ārsta darbu, ņem vērā, cik daudz pacientu ir veikuši vēža profilaktiskos izmeklējumus, piemēram, vismaz 36 procentiem pacienšu no tām, kuras ir reģistrētas ģimenes ārsta praksē un saņēmušas uzaicinājuma vēstuli, ir jābūt veiktam vai nu dzemdes kakla, vai krūts vēža izmeklējumam. Vērtē arī, cik pacientu virs 50 gadiem ir veikuši zarnu vēža profilakses izmeklējumu. Regulāri jāveic analīzes pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un ne tikai – ir jāpanāk, lai viens no rādītājiem būtu zemāks par noteiktu procentu.

Vismaz 70 procentiem no hipertensijas pacientiem vienu reizi gadā ģimenes ārsta konsultācijas laikā jānosaka kardiovaskulārais risks, kā arī vismaz 80 procentiem hipertensijas un tikpat koronārās sirds slimības pacientu vismaz vienu reizi gadā jānosaka zema blīvuma holesterīna līmenis.

Skatās, vai sauc ātros

Tāpat reizi gadā vismaz 75 procentiem astmas pacientu jābūt veiktai izelpas maksimuma plūsmas mērīšanai, un gada laikā jānovērtē vismaz 75 procentu bērnu veselības stāvoklis, un vismaz 92 procentiem bērnu vecumā līdz diviem gadiem ir jābūt vakcinētiem pret noteiktām slimībām. «Gadījumi, kad bērnam nevar veikt vakcināciju veselības stāvokļa vai vecāku atteikuma dēļ, netiek atskaitīti no kritērija izpildes apjoma, un šī kvalitātes kritērija izvērtēšanā ārstam no tā nav zaudējuma,» precizē E. Štālberga. NVD arī vērtē, cik bieži pacienti ar hroniskām slimībām izsauc ātro palīdzību, bet uz slimnīcu pacients nav nogādāts, proti, pieticis ar ārsta apskati mājās.