Pēc garās un drūmās ziemas nav nekā patīkamāka par pavasara saules stariem. Tie noteikti ir jābauda! Tomēr tas, ka ārā vēl valda vēss laiks, nenozīmē, ka mēs nevaram saulē apdegt vai nodarīt kaitējumu savai ādai.
Pavasaris ir īstais laiks, lai atcerētos par ultravioleto starojumu (UV) un sagatavotos drošai saules baudīšanai. Kā to darīt pareizi? Konsultē ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa un farmaceite Ilze Priedniece.
Pirms sniegt ieteikumus, kā pavasarī un arī vēlāk vasarā vislabāk pasargāt ādu, vispirms jākliedē populārākie mīti par sauli, sauļošanos un iedegumu.
Var likties, ka pavasara saule ir mazāk bīstama par vasaras sauli, jo ārā nav tik karsti, taču šis priekšstats ir mānīgs. Vasarā ir grūti ilgstoši uzturēties tiešos saules staros, jo ir karsti. Savukārt pavasarī nav vēl tik silts, tāpēc varam ilgu laiku pavadīt saulē, nemaz nenojaušot, ka nodarām pāri savai ādai, stāsta ārste.
Saule izstaro siltumu, redzamo gaismu un ultravioletos starus. Siltumu mēs jūtam, gaismu redzam, bet ultravioleto starojumu nekā neizjūtam, tomēr tas ir saules radīto ādas bojājumu galvenais vaininieks, tādēļ to varam uzskatīt par neredzamo draudu ādai.
Saule izstaro trīs ultravioleto staru veidus - UVA, UVB un UVC. UVA stari ir vienlīdz intensīvi visu gadu, tai skaitā tagad - pavasarī. Tie atbild par priekšlaicīgu novecošanos, rada grumbas un pigmentāciju. UVB stari visintensīvākie ir no aprīļa līdz oktobrim, laika posmā no plkst. 11 līdz 16. Tie izraisa ādas apdegumu un ādas vēzi. Savukārt UVC starus absorbē ozona slānis un tie līdz zemes virsmai nenonāk.
Tā kā ultravioletie stari uz zemes nonāk visu gadu, tad arī saules aizsarglīdzekļi būtu jālieto visu gadu, uzsver Z. Prikule-Rūsiņa. Vasarā, protams, tos nāksies izmantot visvairāk, jo UVB starojums ir visintensīvākais, kā arī mēs svīstam vai dodamies peldēt un tādējādi aizsarglīdzekļi biežāk jāatjauno, uzklājot atkārtoti.
Atcerieties, ka ultravioletais starojums tiek cauri arī mākoņiem! Tādēļ apmākusies diena nav zaļā gaisma saules aizsarglīdzekļu nelietošanai.
Kad uz ādu sāk iedarboties UV starojums, tā cenšas sevi pasargāt un dod signālu melanocītiem ražot pigmentu melanīnu, lai bloķētu šos starus un neļautu bojāt šūnas. Jo vairāk šūnas tiek pakļautas UV stariem, jo vairāk šis pigments tiek sintezēts un uzkrāts, un āda izskatās brūna. Katram cilvēkam ir ģenētiski noteikts, cik daudz melanīna āda spēj saražot, tāpēc vieni saulē iegūst sārtu ādas toni, bet citi brūnu. Pēc sauļošanās brūna ādas krāsa nerodas, lai ķermenis izskatītos skaisti. Jāņem vērā, ka arī iedegums ir ādas apdegums, skaidro ārste.
Ķermenis cenšas pasargāt šūnas no UV staru kaitējuma, tomēr katrs apdegums atstāj savu ietekmi. Bojājumi jeb gēnu mutācijas šūnās uzkrājas, un var tikt dots signāls vairoties,
piemēram, sliktām šūnām, kas rada ādas vēzi. Pierādīts, ka UV starojums ir vaininieks melanomas, bazālo šūnu un arī plakanšūnu karcinomas gadījumā.
Kā jau minēts, katra sauļošanās reize būtībā ir ādas apdegums, uzsver ārste. Āda cenšas sevi pasargāt, ražojot melanīnu, bet pētījumi mums vēsta, ka tas ir pielīdzināms SPF 3 aizsardzībai, tātad praktiski nekādai aizsardzībai no ultravioletā starojuma.
No ultravioletajiem stariem ādā sintezējas D vitamīna priekštecis. Tas par aktīvu D vitamīnu kļūst tikai pēc vairākiem sarežģītiem procesiem organismā, kas atkarīgi no vairākiem faktoriem. Jāatceras, ka, tiklīdz āda kļūst sārta vai jau ir iesauļota, D vitamīna sintēze vairs nenotiek, skaidro ārste. Ņemot vērā to, ko mēs nodarām ādai sauļošanās laikā, šis nebūtu optimālākais D vitamīna uzņemšanas veids.
Farmaceite BENU Aptiekas klīniskā Ilze Priedniece stāsta - reti kurš atceras, ka medikamenti un ārstniecības augi var padarīt mūsu ādu jutīgāku pret sauli jeb izraisīt fotosensibilizāciju. Taču pavasarī, nākot saulainākām dienām, šim jautājumam vajadzētu pievērst īpašu vērību. Šī pastiprinātā ādas jutība var izpausties kā lielāka uzņēmība pret saules stariem, var rasties ādas apdegums, apsārtums un hiperpigmentācija.
Farmaceite skaidro, ka informācija par fotosensibilizāciju ir norādīta zāļu lietošanas instrukcijas sadaļās - “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”, kā arī “Iespējamās blakusparādības”. Tādēļ, lietojot medikamentus, vienmēr rūpīgi jāizlasa to lietošanas instrukcijas. Fotosensibilizāciju var izsaukt noteikti medikamenti, ko lieto lokāli (krēmi, ziedes, geli), iekšķīgi (tabletes, kapsulas) un injekcijās - pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti, antibiotikas, antidepresanti, diurētiskie līdzekļi, pretsēnīšu līdzekļi, diabēta un sirds saslimšanu ārstēšanā izmantojamie līdzekļi, kā arī citi medikamenti. Tāpar to var izraisīt arī ārstniecības augi, piemēram, asinszāle, ko plaši izmanto kā dabīgo antidepresantu, un pētersīļu saknes ekstrakts, kas ir bezrecepšu uroloģisko līdzekļu sastāvā.
Lai samazinātu fotosensibilizācijas risku, ir rūpīgi jāpadomā par ādas aizsardzību no saules. Ir jāizvēlas saules aizsarglīdzekļi ar visaugstāko aizsardzību - SPF 50 aizsargfiltru. Tāpat ir svarīgi izvēlēties aizsarglīdzekļus, kas nodrošina aizsardzību gan pret UVA, gan pret UVB stariem. Tomēr jāatceras, ka neviens saules aizsargkrēms nenodrošina 100% aizsardzību, tādēļ jādomā arī par citiem piesardzības aspektiem, uzsver farmaceite.