Veselības ministrija (VM) strādā pie informatīvā ziņojuma par transplantācijas jomas attīstību Latvijā un vērtēs procesu kopumā, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijā.
Valdība šodien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ieceri pilnveidot Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) nodarbināto profesionālās prasmes, tai skaitā ārstu profesionālās zināšanas invaliditātes noteikšanas jomā.
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) šogad veikta Latvijā simtā nieres transplantācija no dzīva donora, un tā bija viena no pirmajām nieres ziedošanas operācijām, kas veikta laparoskopiski, aģentūru LETA informēja PSKUS sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Mileiko.
Saistību starp sezonālajām alerģijām un dažādiem garastāvokļa traucējumiem nepietiekami novērtē ne tikai paši ar alerģiju sirgstošie, bet arī mediķi, uzskata Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) vadītāja, psihiatre Sandra Pūce.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) joprojām pauž neapmierinātību ar veselības aprūpei atvēlētā finansējuma apjomu.
Sporta stundu samazināšana skolās būtu ļoti nepārdomāts lēmums, tā vietā būtu jārīkojas gluži pretēji - to skaits būtu jāpalielina, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) bērnu endokrinoloģe, pediatre Jurgita Gailīte.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ārsti vērš uzmanību un aicina būt piesardzīgiem, novērojot pilsētvidē netipisku putnu izturēšanos vai uzvedību, vai arī, redzot beigtu putnu - tas var liecināt par putnu gripas infekciju, aģentūru LETA informēja slimnīcā.
Ārstniecības iestādes joprojām nav saņēmušas naudu par šogad pacientiem sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Vecākiem, kuru bērni apgūst kādu speciālās izglītības programmu, vajadzētu vasarā pārskatīt dokumentus un laikus iziet pedagoģiski medicīniskās komisijas (PMK), lai bērni varētu gūt atbalstu arī turpmāk, informē tiesībsargs.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) nosūtījusi uzaicinājumu Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai (BKUS) pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu jaunā plānošanas perioda finansējumam - gandrīz 3,7 miljoniem eiro no Eiropas Sociālā fonda Plus ("ESF+"), aģentūru LETA informēja CFLA pārstāvji.
Valdība šodien lems par līdzekļu pārdali 6 256 596 eiro apmērā, lai segtu izdevumus no šī gada 1.janvāra līdz 31.martam, kas radušies saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un tā seku novēršanu.
Situācija ar sirds un asinsvadu slimību pieaugumu Latvijā izraisa neslēptu satraukumu. Kā liecina “Norstat” veiktais pētījums, 61% Latvijas iedzīvotāju tā vai citādi ir saskārušies ar sirds un asinsvadu darbības problēmām. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā - 57% no visiem nāves gadījumiem ir saistīti ar šīm slimībām. Tajā pašā laikā katrs ceturtais nāves gadījums no sirds un asinsvadu slimībām ir novēršams gan no profilaktiskā, gan medicīniskā viedokļa.
Retās slimības - miastēnijas - pacientu organizācija atkārtoti ir vērsusies Veselības ministrijā (VM), Nacionālajā veselības dienestā (NVD) un Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā, mudinot piešķirt lielāku finansējumu tās ārstēšanai.
Veselības aprūpes sistēmā akūta problēma ir zobārstu trūkums. Bērniem līdz 18 gadu vecumam jau ilgstoši nav pieejami tiem pienākošies valsts apmaksātie zobārstniecības pakalpojumi, kas ir sevišķi svarīgi akūtās situācijās. Bažās par to līdz Saeimai ir nonācis iedzīvotāju kolektīvais iesniegums par valsts apmaksātu zobārstniecību bērniem akūtās situācijās.
Valdība otrdien apstiprināja Veselības ministrijas (VM) sagatavoto plānu HIV infekciju, seksuāli transmisīvo infekciju (STI), tuberkulozes, kā arī B un C hepatīta izplatības ierobežošanai.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas birojs otrdien brīdināja, ka Covid-19 risks nav izzudis, norādot, ka tas reģionā joprojām izraisa gandrīz 1000 nāves gadījumu nedēļā.
Vasara iezīmē ne tikai gada siltākā laika iestāšanos, bet arī piknika sezonas sākumu, kas nenoliedzami ļauj eksperimentēt ar garšām ne tikai virtuvē, bet arī baudot maltīti svaigā gaisā. Lai arī piknika sezonā visbiežāk galdā tiek celta dažādās marinādēs pagatavota gaļa, aizvien vairāk pieaug interese iekļaut ikdienas maltītē dažādas alternatīvas ierastajām gaļas maltītēm – piemēram, proteīnam bagāto augu valsts šašliku jeb sojšliku. Ko ņemt vērā un kā pagatavot sojšliku – padomos dalās “Maxima Latvija”.