Veselības ministrija plāno stiprināt pacientu tiesību aizsardzību; ko tas nozīmē?

Veselības ministrija (VM) izstrādājusi grozījumus Pacientu tiesību likumā, kas paredz stiprināt pacientu tiesību aizsardzību.

Grozījumus plānots skatīt 12.augusta Ministru kabineta sēdē. Lai uzlabotu pacientu, tai skaitā nepilngadīgo pacientu, tiesību ievērošanu un uzraudzību, tie paredz noteikt jaunus pienākumus gan ārstniecības iestāžu vadītājiem, gan ārstniecības personām, precizēt pacienta likumisko vai pilnvaroto pārstāvju tiesības, paredzēt iespēju pacienta izvēlētās atbalsta personas līdzdarbību pacienta ārstniecībā un citas nianses.

Paredzēts, ka, lai uzlabotu pacientu tiesību ievērošanu un veiktu uzraudzību pār to ievērošanu, ārstniecības iestādes vadītājs izstrādās un nodrošinās pacientu tiesību īstenošanas plāna īstenošanu. Tādējādi tas sniegs iespēju nodrošināt ārstniecības iestādēs sistēmisku darba uzdevumu kopumu, tādējādi padziļinot izpratni par pacientu tiesībām. Lai atvieglotu ārstniecības iestādēm pacientu tiesību īstenošanas plāna sagatavošanu, plānots izstrādāt vadlīnijas, kurā tiks noteikti plāna satura elementi, kas būtu obligāti jāiekļauj pacientu tiesību īstenošanas plānā.

Likumprojektā ir paredzēts, ka pirms plānotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pienākums informēt pacientu par pakalpojumu izmaksām un apmaksas kārtību. Tāpat tiek noteikts, ka ārstniecības iestādes vadītājs ir atbildīgs par informācijas par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību publiskošanu ārstniecības iestādē.

Likumprojekts paredz arī noteikt, ka pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta vai citas ārstniecībā iesaistītās ārstniecības personas atbilstoši tās kompetencei informāciju un uzdot jautājumus par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām. Tāpat pacientam ir tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu ārstniecības iznākumu, tā iemesliem un pieejamiem pacientu tiesību aizsardzības līdzekļiem, tostarp par vēršanos pie pacientu tiesību aizsardzības speciālista vai Veselības inspekcijā.

VM norāda, ka nebūtu pieļaujams, ka pacientam informāciju var nesniegt vispār un ir jābūt iespējai atlikt informācijas sniegšanu pacientam. Šis ārstniecības personas lēmums ir norādāms pacienta medicīniskajā dokumentācijā. Informācijas nesniegšana vispār, neparedzot apstākļu maiņu, nebūtu pieļaujama, izņemot, ja tā ir paša pacienta izvēle. Tāpat būtu jābūt iespējai ierobežot pacienta tiesības izvēlēties nezināt, ja tas skar citas personas dzīvību, uzsver ministrija.

Savukārt ārstniecības personai ir noteikts pienākums ņemt vērā pacienta pausto gribu attiecībā uz ārstniecībā sasniedzamo rezultātu, tādējādi tiks nodrošināta pacienta autonomija attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par savu veselību, slimības gaitu un ar ārstniecību sasniedzamo rezultātu.

Grozījumi arī paredz, ka pacientam ir tiesības uz atbalsta personas līdzdalību un klātbūtni ārstniecībā, ar nosacījumu, ka atbalsta personas līdzdalība netraucē ārstniecībai un pastāv apstākļi ārstniecības laikā, kad atbalsta personas klātbūtne ir pieļaujama. Piemēram, atbalsta personas klātbūtne nav pieļaujama ķirurģiskas operācijas laikā un citos apstākļos.

VM arī vēlas nodrošināt iespēju pacientam saņemt savlaicīgu veselības aprūpi apstākļos, kad viņa tuvinieki vai persona, kas pārstāv pacientu, nevar pieņemt lēmumu par pacienta ārstniecību, kā arī nav iespējams sasaukt ārstu konsiliju, tādēļ lēmumu par pacienta ārstniecību pieņem ārstējošais ārsts.

Likumprojekts nosaka, ka ārstniecība ir pieļaujama, ja tā ir bērna labākajās interesēs un likumiskais pārstāvis ir devis savu piekrišanu, tādējādi stiprinot bērna labāko interešu principa ievērošanu. Tāpat ir noteiktas nepilngadīga pacienta ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties ar ārstniecību saistītā lēmuma pieņemšanā. Vienlaikus tiek noteikts, ka nepilngadīga pacienta no 14 gadu vecuma ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās laikā ārstējošajam ārstam bez pacienta informētās piekrišanas ir tiesības veikt iepriekš neplānotu ārstēšanu, ja pacienta veselībai vai dzīvībai ir būtisks kaitējums vai tā risks, vai, ja neveiktās ārstēšanas dēļ, radīsies nesalīdzināmi lielāks kaitējums viņa veselībai.

Tiek noteikts, ka ārstniecības personas atbilstoši savai kompetencei sniedz nepilngadīgajam pacientam informāciju pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un pielāgojot to pacienta individuālajai situācijai, jo īpaši ņemot vērā pacienta veselības stāvokli, vecumu, briedumu un pieredzi. Nepilngadīgam pacientam ir tiesības atteikties no šādas informācijas saņemšanas un šo atteikumu ārstniecības persona norāda pacienta medicīniskajā dokumentācijā, skaidro VM.

Likumprojekts paredz, ka ārstniecības iestādei ir pienākums nodrošināt iespēju nepilngadīgā pacienta likumiskā pārstāvja pastāvīgai klātbūtnei vai atbalstam ārstniecības laikā. Šis pienākums attiektos uz apstākļu nodrošināšanu, lai abi likumiskie pārstāvji varētu būt līdzās savam bērnam dienas laikā, savukārt nakts laikā būtu pieļaujama viena likumiskā pārstāvja klātbūtne.

Tāpat tiek paredzēts, ka nepilngadīgais pacients no 14 gadiem var lemt, kuras personas ir tiesīgas līdzdarboties viņa veselības aprūpē. VM norāda, ka šīs personas nav viņa likumiskie pārstāvji, bet var būt citi ģimenes locekļi un citas personas.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka ārstniecības iestāde nepilngadīgā pacienta ārstniecības laikā nodrošina tiesības uz izglītību, jaunradi un brīvā laika aktivitātēm atbilstoši vecumam tiktāl, ciktāl tas ir iespējams. Ārstniecības iestāde nodrošina atbilstošu vidi un veic nepieciešamos pasākumus šo tiesību īstenošanai, tādējādi nodrošinot nepilngadīgā pacienta fizisko un mentālo labklājību.