Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" "no sliedēm nogāja" 2013.-2014. gadā, topot alternatīvam risinājumam, kas neparādās būtiskākajos projekta dokumentos, tas izriet no "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Andra Kulberga (AS) sacītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".
Komisija secinājusi, ka Saeima nav devusi mandātu projektam pašreizējā apjomā.
Komisija līdz šim aizvadījusi sešas sēdes. Kulbergs sacīja, ka viens no tās galvenajiem mērķiem bija identificēt mirkli, kad "šis vilciens ir fundamentāli nogājis no sliedēm".
Šobrīd esot redzams, ka šī fāze ir 2013. un 2014. gads. Viņš skaidroja, ka būtiskākajos projekta līgumos, piemēram, akcionāru līgumā, kas noslēgts 2014. gadā, figurē 2011. gadā veiks pētījums Baltijas valstīs. Šo un vēl dažus dokumentus Saeima ratificēja 2017. gadā, skaidroja politiķis.
"Tā bija vienkāršota pamata trases līnija, kā savienos Baltijas valstis un to galvaspilsētas ar "Rail Baltica" dzelzceļu. Redzam, ka Rīga tiek savienota kā viens atzars pret Rīgas dzelzceļa staciju un atpakaļ. Tātad vienkāršots projekts, pēc kā bāzes tika ielikts izmaksu vērtējums 1,2 miljardi eiro," viņš skaidroja.
Neskatoties uz to, notikušas izmaiņas, un 2016. gadā valdībā nonācis pavisam cits priekšlikums, secinājusi komisija. Tas radies 2013. gadā pēc alternatīva vērtējuma, kas iepirkts ārpakalpojumā par četriem miljoniem eiro. Pēc Kulberga paustā, šeit radās tā sauktā Rīgas cilpa, kur iesaistīta Rīgas lidosta un citi punkti, kuru būvniecību šobrīd galvaspilsētā var redzēt sāktu, bet nepabeigtu.
"Radās šī dārgā, luksusa ideja par Rīgas mezglu, kas, protams, ir skaista, ērta, komfortabla, bet jautājums, vai tā ir oriģināli apstiprināta. Nē, tā nav apstiprināta, kā mēs redzam pēc dokumentiem. Saeima nav devusi mandātu tādam risinājumam," viņš teica, piebilstot, ka valdībā šāds dokuments nonāca bez finansiālā izvērtējuma, šāda varianta ietekmes izvērtējuma.
Kulbergs jautāja, kurš aiznesa šo "cilpu" uz Ministru kabinetu, kāpēc sākam ar šo punktu būvniecību. Viņš atzina, ka iesaistītās personas ir identificētas. Ir piesaistīta prokuratūra, kurai būs jāvērtē šie lēmumi un rīcība.
Pēc viņa paustā, lai gan Finanšu ministrija un finanšu ministrs saka, ka ministrija nav bijusi informēta, atslepenojot dažādus dokumentus, redzams, ka 2013. gadā, arī 2016. gadā "liecības" uz Ministru kabinetu ir gājušas. Esot bijušas norādes domāt par finansēšanas jautājumu, par to, ka, izvēloties "cilpas" būvniecību, projekts ļoti sadārdzinās.
"Šīs izmaiņas vai iegribas, vai luksusa lietas, ko katrs politiķis, ierēdnis vai speciālists ir pielicis klāt, nav vērtētas - nav vērtēts, ko tas nozīmēs būvniecības izmaksām un lietošanas izmaksās," teica politiķis, piebilstot, ka sācies tāds kā sniega bumbas efekts. Proti, projekts ir apaudzis ar ļoti daudzām opcijām, gluži kā automašīna, kura konfigurēta, papildināta ar logu pacēlājiem, kondicionieri, navigāciju un citām lietām, lai gan finansētājs bija pateicis, ka finansēs pamata automašīnu, nevis šīs opcijas.
Komisijas vadītājs pauda izbrīnu, ka projektā kā galvenās personas iesaistītas personas bez izglītības šādā jomā, bez iepriekšējās pieredzes, bez jebkādas pieredzes projektu vadībā.
Tāpat projekts neesot salīdzināts ar citiem līdzīgiem citviet, kaut vai Polijas, Spānijas piemēriem.
"Neviens nav skatījies uz projektu kopskatā," norādīja Kulbergs.
Jau ziņots, ka Saeima šogad 13. jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.
Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".
Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju ievēlēts opozīcijas deputāts Kulbergs.
Atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024. gadā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.