2.lapa
3) Redze ar laiku uzlabojas - visam vajadzīgs laiks
DAĻĒJS MĪTS. “Slikta redze” kā izpausme parādās daudz un dažādu redzes stāvokļu ietvaros. Dažas tiešām var “pāriet pašas no sevis”. Piemēram, visi bērni piedzimstot redz slikti, bet, viņiem augot, attīstās arī acis un redze, tādēļ bērniem ne vienmēr uzreiz izraksta brilles, bet viņus regulāri novēro, un nav maz tādu gadījumu, kad viss atrisinās dabīgā ceļā. Ir gadījumi, kad redzes problēmu iemesls ir cilvēka “nepareiza uzvedība” - pārmērīga redzes slodze, neatbilstoši darba apstākļi, acu neatpūtināšana. Pamainot dzīves stilu, samazinot redzes slodzi, ir iespējama redzes funkciju “atjaunošanās”. Tomēr dažas diagnozes pašas no sevis pazust nevar. Piemēram, tuvredzība jeb miopija, vai vecuma tālredzība jeb presbiopija - tās nav iesnas, ko var izslimot. Ja problēmas diagnosticētas - tas jāpieņem un speciālistu vadībā jārod piemērotākais risinājums, lai redzes veselības stāvoklis neattīstītos negatīvā virzienā. Tieši šī iemesla dēļ ir būtiski redzes pārbaudi veikt vismaz vienu reizi gadā, ja redzes korekcijas speciālists nav noteicis biežāk.
4) Gadiem ejot, spēja redzēt mainās
PATIESĪBA. Vairumam cilvēku pēc 40 gadu vecuma, izplatīta vecuma tālredzība jeb presbiopija. Spēja skaidri redzēt dažādos attālumos, ar laiku samazinās. Tad ir pienācis brīdis iegādāties kādu no tuvuma redzes korekcijas līdzekļiem. Vispopulārākās no tiem ir tā saucamās “lasāmbrilles”. Atkarībā no tā, kādas ir cilvēka acis, presbiopijas jeb “lasāmbriļļu” periods var izpausties atšķirīgi. Redzes pārbaudē katram pacientam tiek nomērīts un izskaidrots, kāda ir viņa situācija, un rasts individuāli piemērotākais redzes korekcijas līdzeklis, kuru daudzveidība mūsdienās spēj pārsteigt. Bez “lasāmbrillēm” aizvien populārākas kļūst “ofisa” brilles, kas ļauj ne vien viegli lasīt, bet arī skaidri redzēt datora ekrānu vai, piemēram, griezt salātus.
