Kādēļ ieteicama uztura korekcija ar selēnu
 
©depositphotos.com

Mikroelements selēns ir viena no dabas spēcīgākajām neaizstājamajām uzturvielām, kas nepieciešams daudzām svarīgām norisēm cilvēka organismā.

Likumsakarīgi rodas jautājums: kas jāēd, lai selēna netrūktu? Visparastākais selēna avots ir graudaugi, galvenokārt kvieši, selēnu var uzņemt, ēdot svaigas zivis, svaigas jūras veltes un riekstus, īpaši Brazīlijas riekstus, bet šie produkti mūsu ēdienkartē parasti nav katru dienu. Taču izrādās, ka nepietiek nosaukt konkrētus produktus, jo ne mazāk svarīga nozīme ir arī reģionam, kurā tie audzēti.

Selēna saturs eiropiešu uzturā ir zems, salīdzinot ar uzturu citos pasaules reģionos, kas ir bagātāki ar selēnu, piemēram, ASV. Aprēķināts, ka eiropieši ikdienā vidēji uzņem 27-70 mikrogramus selēna, ASV iedzīvotāji uzņem vidēji 106, bet venecuēlieši 200-350 mikrogramu. Piektā daļa eiropiešu nesaņem ieteiktos 55 mikrogramus selēna dienā. Somijā, kur selēna saturs augsnē ir ļoti zems, selēna deficīta problēma tiek risināta valsts līmenī. Pamatojoties uz zinātnieku pētījumiem, pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā Somija veselības aizsardzības institūcijas atzina, ka selēnam var būt pozitīva ietekme uz veselību kopumā, tāpēc tika pieņemts likums par visu lauksaimniecībā izmantojamo minerālmēslu bagātināšanu ar selēnu. Pievienojamais selēna daudzums laika gaitā ticis mainīts gan palielinot, gan samazinot, šobrīd tas ir 15 mg/kg.

Latvija, pēc ekspertu vērtējuma, atrodas tā saucamajā robežjoslā - mums ir zemāks selēna līmenis, nekā tas vajadzīgs, tomēr nosacīti veseli cilvēki šo zemo līmeni nejūt, savukārt hroniskiem slimniekiem vai grūtniecēm ir augstāks pieprasījums pēc selēna organismā un viņiem ir tā saucamais oksidatīvais stress. Tāpēc, lietojot pat vispilnvērtīgāko vietējo uzturu, selēna daudzums var izrādīties nepietiekams. Jāņem arī vērā, ka Latvijā ir samērā ilgs ziemas periods, kas būtībā sākas novembrī un ilgst līdz pat martam vai aprīlim, kad mums trūkst dabīgo antioksidantu. Šajā laikā vēlama diētas korekcija ar selēna produktiem. Lai noskaidrotu selēna daudzumu organismā, jāveic asinsanalīze glutationperoksidāzes noteikšanai.

No selēna līmeņa organismā ir atkarīgi:

* VIELMAIŅA. Selēns veicina normālu vairogdziedzera darbību. Vairogdziedzeris regulē gandrīz visu cilvēka orgānu sistēmu funkcijas, ražojot un izdalot asinsritē hormonus. Ja vairogdziedzera hormonu trūkst, vielmaiņa palēninās, tas izraisa aptaukošanos un ātru nogurdināmību. Ja šo hormonu ir par daudz, iespējams svara zudums, pastiprināta svīšana un paātrināta sirdsdarbība. Pamanot šādas pazīmes, noteikti jādodas pārbaudīties pie ģimenes ārsta vai endokrinologa. Arī tad, ja nekādu sūdzību nav, vismaz reizi mūžā mediķi iesaka profilaktiski pārbaudīt vairogdziedzera veselību.

* SKAISTUMS. Selēns veicina normālu nagu un matu stāvokli. Gadījumos, kad mati izskatās nedzīvi, zaudē elastīgumu vai izkrīt, kā arī nagi sāk viegli lūst un slāņoties, der padomāt par selēna papildu uzņemšanu. Šīs dažādās organisma funkcijas tā vai citādi kontrolē selēnatkarīgās olbaltumvielas, ko ražo vairogdziedzeris. Organismam svarīgākās olbaltumvielas selēnu saņem pirmās. Praksē tas nozīmē, ka selēna trūkums vispirms izpaužas kā problēmas ar matiem un nagiem vai lieko svaru.

* IMUNITĀTE. Selēns veicina normālu imūnsistēmas darbību, kā arī šūnu aizsardzību pret brīvo radikāļu izraisīto oksidatīvo stresu. Lai panāktu imūnstimulējošās īpašības un pasargātos no vīrusu draudiem un dažādām infekcijām, kas izplatās gaisa pilienu ceļā, uztura bagātinātājus, kuros ir gan cinks, gan arī selēns un D vitamīns, ieteicams lietot ilgtermiņā. Pret gripu ir vērts vakcinēties. Selēns kombinācijā ar cinku var uzlabot gripas vakcīnas efektu - tādi pētījumi ir bijuši.

* VĪRIEŠU AUGLĪBA. Selēns veicina normālu spermas šūnu ražošanu, aizsargā pret bojājumiem, kas var novest pie deformētiem spermatozoīdiem ar zemu kustīgumu.

Pētījums par selēna nozīmi stresa mazināšanā

Vladimirs Voicehovskis, Rīgas Stradiņa universitātes iekšķīgo slimību katedras docents, vadīja pētījumu, kurā tika iesaistīti mūsu regulārā militārā personāla karavīri, kuri piedalījās miera uzturēšanas misijā Afganistānā.

«Viena no darba hipotēzēm bija tāda, ka antioksidantu lietošana miera uzturēšanas misijas laikā ļauj samazināt oksidatīvo stresu un minimizēt saslimstību ar posttraumatiskā stresa sindromu (PTSS). Posttraumatiskais stresa sindroms ir simptomu kopums, ko izraisa psihotraumējošs notikums vai situācija, kas ir sevišķi draudoša vai katastrofāla,» stāsta V. Voicehovskis. «Tas var rasties, piemēram, lieciniekiem, ja kāds ir ievainots vai nogalināts, dzīvē bīstamā situācijā vai ja ir kaujas pieredze. Divus mēnešus pirms miera uzturēšanas misijas, kad karavīriem vēl nebija zināms, kuri piedalīsies misijā, mēs paņēmām bioķīmiskās analīzes un veicām anketēšanu, lai diagnosticētu PTSS bāzes līmeni. Misijas laikā, kas ilga sešus mēnešus, daļa no viņiem saņēma dienā saņēma 200 mikrogramus selēna un daļa saņēma placebo. Pēc misijas selēna līmenis paaugstinājās par 21% selēna grupā un par 4% placebo grupā, pēdējais fakts skaidrojams ar to, ka misijas laikā pārtika nāca no NATO noliktavām ASV, kur selēna līmenis ir normāls, salīdzinot ar Latviju. PTSS simptomātika pazeminājās par 6% selēna grupā un paaugstinājās par 14% placebo grupā. Mēs varam secināt, ka ir pozitīva korelācija starp selēna līmeņa samazināšanos, oksidatīvā stresa līmeni un PTSS līmeni. Tātad ar selēnu mēs panācām, ka mazinās saslimstība ar PTSS un tā smaguma pakāpe. Tātad selēna lietošana stresora iedarbības laikā ļauj gan mazināt saslimstību, gan smaguma pakāpi, un tas nozīmē, ka mēs varam izmantot selēnu gan PTSS profilaksei, gan stresa seku mazināšanai. Mēs aizsargājam savu intelektuālo īpašumu ar starptautisku patentu, arī ar Latvijas patentu. Mūsu metodiku var izmantot gan militārpersonām, gan civilpersonām.

Bija arī brīvprātīgo studentu grupa, kas veica asinsanalīzes selēna noteikšanai pirms un pēc eksāmenu sesijas. Daļa lietoja selēnu tā mēneša laikā, kad bija sesija, bet daļa nelietoja. Viņi secināja, ka gan pašsajūta, gan sesijas rezultāti bija labāki selēna lietotāju grupā. Tātad pirms plānotas stresa situācijas mēs varam uzsākt lietot selēnu, lai varētu mierīgi to pārciest.»

Jāizvēlas organiskais selēns

Iegādājoties kādu selēna produktu, priekšroka vienmēr dodama organiskam preparātam uz selēna rauga bāzes, jo tas nodrošina labāku biopieejamību nekā citi. Jāpārliecinās arī, ka izvēlētā produkta efektivitāti apstiprina zinātniska dokumentācija. Piemēram, vienā no nesenajiem KiSel-10 pētījumiem, kas publicēts Starptautiskajā kardioloģijas žurnālā, tika analizēta selēna rauga loma sirds veselības un dzīves kvalitātes uzturēšanā. Šim organisko selēnu saturošajam raugam piemīt izcila biopieejamība. Pierādīts, ka organismā tiek uzņemti gandrīz 89 procenti no tajā esošā selēna un tas spēj iekļauties organisma selēnatkarīgajās olbaltumvielās.

Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) datiem, organiskais selēns uz selēna rauga bāzes ir drošāks lietošanai nekā neorganiskais selēns. Organiskā selēna atlikumu, ja gadījies to uzņemt par daudz, ķermenis ir spējīgs izvadīt, bet neorganiskais selēns paliek, visvairāk - aknās. Par selēna pārdozēšanu var liecināt slikta elpa un metāliska garša mutē.