Onkologi ir neapmierināti ar Veselības ministrijas (VM) izstrādāto Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna projektu onkoloģijas jomā 2017.- 2020.gadam.
Kā šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē norādīja Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Gunta Purkalne, kopumā šis plāns ir apcerējums par onkoloģijas tēmu. Viņa atzina, ka visi plānā minētie punkti, sākot no profilakses un beidzot ar paliatīvās aprūpes uzlabošanu, ir svarīgi, tomēr, runājot par onkoloģiju, vairāk nepieciešams runāt par jau esošiem vēža pacientiem.
Purkalne norādīja, ka iepriekš daudz runāts par nepieciešamību sakārtot ķirurģisko ārstēšanu, tomēr viņa nesaskata, ka plānā tas būtu izdarīts. Savukārt attiecībā uz staru terapiju onkoloģe norādīja, ka plānā tiek runāts par staru terapijas aparatūras pārskatīšanu līdz 2020.gadam, lai arī jauna aparatūra Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā nepieciešama jau tagad.
Tāpat onkoloģijas rīcības plānā maz runāts par sistemātisko vēža terapiju, sakarā ar finansējumu trūkumu, norādīja Purkalne.
Viņa arī pauda sašutumu, ka tik nopietnā dokumentā kā onkoloģijas rīcības plāns VM ir iekļāvusi punktu par homeopātiskās ārstēšanas iespēju izvērtēšanu. Purkalne piebilda, ka tādā gadījumā pietrūka "vēl astrologu pielikt". VM valsts sekretāra vietniece Egita Pole gan norādīja, ka šāds ierosinājums izskanējis sabiedriskajā apspriedē, tāpēc arī ielikts plānā.
Vēža pacientus pārstāvošās organizācijas atzinīgi vērtēja paša plāna izstrādāšanu, tomēr arī norādīja, ka lielāka uzmanība jāpievērš ārstēšanai, jo pacienti, kuriem nepieciešama palīdzība, ir jau tagad. Krūts vēža slimnieku biedrības vadītāja Irina Januma sacīja, ka tā dēvētais "zaļais koridors", kas ļauj slimību atklāt ātrāk, šobrīd neko nedos, jo pats onkoloģijas rīcības plāns reāli sāks darboties vien 2018.gadā.
Pole piekrita, ka pacienti jāārstē jau šobrīd, tomēr paralēli ir jāstrādā, lai nākotnē vēzi atklātu agrāk. Viņa norādīja, ka ir plānā ir runāts arī par medikamentiem, kā arī viņa nepiekrita tam, ka pacienti netiktu ārstēti.
Kritiku plānam izteica arī deputātes Silvija Šimfa (NSL) un Inguna Rībena (VL-TB/LNNK). Šimfa norādīja, ka plānam būtu jābūt divām daļām - akūtie darbi un lietas, kuras var darīt lēnāk, piemēram, skrīninga uzlabošana. Savukārt kā akūtu viņa atzīmēja jau slimo pacientu ārstēšanu.
Savukārt Rībena norādīja, ka šeit galvenais jautājums ir par finansējumu, tomēr, ja finansējuma nav, tad tā arī esot jāpasaka.
Kā sēdes izskaņā norādīja apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks, labāks vai sliktāks, bet šis plāns tomēr ir reforma onkoloģijas nozarē. Tāpat viņš atgādināja, ka plāns nav akmenī iecirsts un to vēl var uzlabot.
Jau ziņots, ka VM izstrādātais onkoloģijas rīcības plāns 2017.-2020.gadam paredz izvērtēt arī homeopātiskās un antroposofās medicīnas pielietošanas iespējas vēža pacientiem.
Šogad plāna realizācijai paredzēti 418 694 eiro, 2018.gada budžetā ieplānoti - 11 154 405 eiro, bet 2019.gadā - 11 126 015 eiro. Tomēr, lai īstenotu iepriekšminētos pasākumus, šogad būs nepieciešami papildu 9,5 miljoni eiro, 2018.gadā - 41,8 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 35,2 miljoni eiro.
Plāns ir izstrādāts ar mērķi uzlabot situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās un pilnveidot esošo skrīningu aptveri un kvalitāti. Tāpat arī paredzēts paplašināt paliatīvās aprūpes pieejamību.
Kā vienu no problēmām VM arī identificējusi to, ka nav pietiekami izvērtēta homeopātiskās un antroposofās medicīnas ārstēšanas veidu izmantošana onkoloģisko pacientu ārstēšanā. Līdz ar to plāns paredz, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) kopā ar profesionālajām organizācijām līdz 2018.gadam izvērtēs šādu "ārstēšanas veidu" pielietošanas iespējas vēža pacientiem un sagatavos izvērtējumu par minēto jautājumu. Šai iecerei finansējums gan nav paredzēts.
Kopumā plāna mērķis sasniedzams realizējot četrus rīcības virzienus, proti, uzlabojot organizēta vēža skrīninga koordināciju un uzraudzību, uzlabojot agrīnu diagnostiku, ārstēšanu un dinamisko novērošanu, kā arī medikamentu pieejamību un medicīnisko rehabilitāciju un paliatīvo aprūpi.