Jaunietis jūtu uzplūdā nogalina savu mīļāko - vecmāmiņas draudzeni
23 gadus vecs vīrietis aizturēts aizdomās par 62 gadus vecas sievietes, kurai nebija vienas kājas, nonāvēšanu. Vīrietis prāta aptumsuma brīdī nodūris savas vecmāmiņas bijušo draudzeni.
Nelaimēs vaino atbraucējus no Rīgas
Kādā dzīvoklī Strenču novada Sedā, Miera ielā, 19. oktobra naktī atrasta nogalināta 62 gadus veca sieviete. Aizdomās par slepkavības izdarīšanu aizturēts 23 gadus vecs vietējais iedzīvotājs. Ierosināts kriminālprocess, aizturētais apcietināts.
Nogalinātā dzīvoja pilsētas centrā vienā no dzeltenajiem Staļina klasicisma stilā celtajiem namiem. Sedas iedzīvotāji par slepkavību zina maz, sakot, ka incidentā iesaistītie neesot vietējie, runātāju balsīs jūtams nicinājums. Tiesa, gan nogalinātās Dagmāras, gan iespējamā varmākas Jura pastāvīgā dzīvesvieta bija Seda. Sieviete te mitusi apmēram divus gadus, bet jaunais vīrietis aptuveni četrus gadus. Juris mītot kopā ar vecmāmiņu trīsistabu dzīvoklī apmēram divu minūšu gājiena attālumā no Dagmāras mitekļa, »VZ« stāsta vietējie. «Viņi te ieradās no Rīgas, kas to lai zina, kāpēc. Te ir skaisti dzīvot, un mums, senajiem iedzīvotājiem, nav par ko sūdzēties. Dzīve nav viegla, bet mēs jau te visu mūžu dzīvojam kā laukos – turam vistas, ierīkojam dārzus, daudz ogojam un sēņojam, tāpēc itin labi varam izdzīvot. Ienācējiem, kas par lauku dzīvi neko nezina, ir grūti, jo viņi nespēj pielāgoties šejienes dzīvei, viņiem nav ko ēst, jāiet zagt un slepkavot,» vietējā iedzīvotāja Lidija ir visai agresīvi noskaņota pret ienācējiem. Pēdējos divos trijos gados pilsētā, kur dzīvokļi ir salīdzinoši lēti, proti, divistabu dzīvokli ar ērtībām var nopirkt par nepilniem 3000 latu, ieplūst arvien vairāk svešu cilvēku: «Diemžēl tie visi pārsvarā ir slikti cilvēki, nu, nelabvēlīgas personas, bezdarbnieki, bijušie cietumnieki un visādi jocīgie.» Arī Dagmāra bijusi pieskaitāma pie nelabvēlīgajiem, jo daudz lietojusi alkoholu. Arī Juris un viņa vecmāmiņa nav īpašā cieņā, jo no Rīgas dzīvokļa «izmesti» parādu dēļ, arī Sedā jau sakrājuši milzu parādu par mitekli un regulāri aizņēmušies no kaimiņiem un pat baznīcas, naudu neatdodot. «Kopš te sabraukuši svešie, notiek visādas nebūšanas, vakaros bail uz ielas iziet. Tik briesmīgs noziegums kā slepkavība, neatceros, ka mūsu pilsētā vispār būtu noticis,» saka Zinaīda, kas Sedā dzīvo kopš 1969. gada.
Sievietes sastrīdējušās mazdēla dēļ
Nogalinātās sievietes kaimiņiene Tamāra zina teikt, ka Dagmārai dzīvokli nopirkušas meitas, no kurām viena dzīvojot Rīgā, bet otra ārzemēs. «Viņa te atbrauca tikai ar drēbēm un traukiem, mēbeles palika no iepriekšējās saimnieces, kas nomira,» atceras Tamāra. No sākuma kaimiņi pret Dagmāru izturējušies ar cieņu un daudz palīdzējuši, jo sieviete bija cilvēks ar īpašām vajadzībām, proti, viņai nebija vienas kājas un viņa pārvietojusies ratiņkrēslā. Lai arī dzīvoklis atrodas pirmajā stāvā, ēkai ir augsti pamati un mājas ārpusē ir paaugstas kāpnes, tāpēc speciāli Dagmāras vajadzībām ierīkotas kāpņu margas. «Ja vajadzēja, mēs viņai palīdzējām izkļūt un iekļūt mājā, atnesām ko no veikala, bet viņa arī pati bija iemanījusies iziet, balstoties uz diviem spieķiem, bet ratiņus ar vienu roku noripināja lejā,» saka Tamāra. Diemžēl visai drīz pēc pārcelšanās atklājies Dagmāras netikums – viņa lietojusi alkoholu. Visai ātri ceļu pie viņas atraduši vietējie pudeles brāļi un māsas, tāpēc pamazām arī apsīkusi «normālo» laužu vēlme invalīdei palīdzēt un pat kontaktēties ar viņu. «Reiz viņa no manis aizņēmās divus latus, jo ļoti griboties smēķēt, mirstot nost. Solīja atdot, tāpēc iedevu. Laiks gāja, bet parāds palika. Pēc dažiem mēnešiem atkal prasīja naudu cigaretēm, naudu vairs nedevu, iedevu dažas paciņas cigarešu no dēla krājumiem. Pēc tam vairs nedevu neko, viņa daudziem palika parādā,» atklāj Tamāra. Pēc pārcelšanās uz Sedu Dagmāra sadraudzējusies ar Katrīnu jeb Katju – Jura vecmāmiņu. Iespējams, abas saistījusi gan iedzeršana, gan tas, ka abas runājušas latviski, novērojusi kaimiņiene. Tomēr pirms kāda laika Katja pie draudzenes pārtraukusi nākt, atklājot, ka abas sastrīdējušās – Dagmāra pārāk daudz pievēršot uzmanības Jurim, proti, bieži aicinot jauno vīrieti pie sevis un nodzirdot. «Viņa mīlēja to vīrieti. Vispār jau mīlestība bija abpusēja,» secina kaimiņi. Viņi arī atklāj, ka puisis bijis savāds, pilsētā runājot, ka ārstējies psihoneiroloģiskajā slimnīcā, mēģinājis griezt vēnas un pat mēdzis lietot narkotikas. Runājot par uzbrukuma iemeslu, vietējie runā vien par prāta aptumsumu: «Viņš nebija vesels, iedzēra, un ar to pietika, lai «aizbrauktu jumts».»
Sieviete bijusi kaila un sadurta
Visticamāk, arī Dagmārai liktenīgajā naktī Juris bijis pie viņas. Kaimiņi gan neesot neko dzirdējuši, par nelaimi uzzinājuši tikai no rīta, kad notikuma vietā strādājusi policija, mediķi un atbraukusi apbedīšanas biroja automašīna. «Blakus dzīvokļa kaimiņiene gan dzirdējusi tādu kā būkšķi, it kā kas smagi nokrita, un viss. Pie Dagmāras bieži bija paskaļi – gan televizors, gan draudzenes, tāpēc kaimiņiene tam troksnim nemaz uzmanību nepievērsa, jo nekādu kliedzienu un palīgā saucienu nebija,» klāsta Tamāra. No rīta tad arī atklājusies baisā aina – pilns dzīvoklis ar asinīm, bet Dagmāras ķermenis vismaz trīs reizes caurdurts ar nazi, zina teikt kaimiņiene. «Mirusī sieviete bija kaila, droši vien viņš viņu arī izvarojis vai vismaz mēģinājis to darīt,» baisu faktu neslēpj Tamāra.
Dagmāras kaimiņi ir pārliecināti, ka tieši Juris pastrādājis noziegumu, jo kā gan citādi tieši viņa vecmāmiņa pirmā būtu uzzinājusi par Dagmāras nāvi. «Katja stāstīja, ka Juris ap diviem naktī atnācis mājās asiņains un paziņojis, ka nogalinājis sievieti. Katja kopā ar vienu savu kaimiņieni nakts vidū skrēja uz Dagmāras dzīvokli, lai pārliecinātos, kas tur noticis, un pati arī policiju izsaukusi. Tagad gan vecmāmiņa noliedz, ka Juris būtu vainīgs,» stāsta kaimiņiene. «Dagmāra jau daļēji arī pati vainīga, ka tā notika. Kāpēc vecumdienās ar tādām lietām ņemties? Varēja mierīgi dzīvot, ja vien būtu mācējusi, mēs palīdzētu un viss būtu kārtībā,» nopūšas Tamāra.
Puisi audzināja vecāmāte
Savukārt Jura un viņa vecmāmiņas mājā dzīvojošie visai neticīgi raugās uz jaunā vīrieša vainu noziegumā. «Par puisi neko sliktu nevaru teikt, viņš vispār reti kad izgāja no dzīvokļa – bija kluss, mierīgs, pa visiem šiem gadiem pāris reizes tik esmu viņu redzējusi. Viņam arī draugu nebija,» saka kāda pensionāre. Kaimiņiene Aina atceras, ka tikai reiz Jura dzīvoklī gājis visai skaļi – no Rīgas atbraucis kāds draugs, un puiši dzēruši alu. Aina stāsta, ka Juris agri zaudējis mammu, audzis vispirms pie vienas vecāsmātes, bet, kad tā nomirusi, rūpes uzņēmusies tēva māte Katrīna. Vīrieša tēvs gan esot dzīvs un mītot Rīgā, taču viņam dēls neesot vajadzīgs. «Arī tēvam pašam dzīvē neiet viegli, jo darba nav, nesen bija salauzis kāju, nav arī naudas, lai atbrauktu mammu apciemot,» zina Aina. Sieviete atceras, ka pirms kāda gada Juris ticis smagi piekauts, taču ārstu palīdzību tā arī nav meklējis. «Vienu laiku viņš kaut kur arī strādāja, tad bija pazaudējis pasi un laikam pie jaunas tā arī netika,» saka kaimiņiene.
Aina »VZ« aizved līdz dzīvokļa, kur mīt Jura vecmāmiņa, durvīm. Lai arī ir zvans, sieviete vairākas reizes intensīvi klauvē pa durvīm un sauc: «Katrīnīte, Katrīnīte, tu esi mājās?» Kamēr aiz durvīm valda klusums, Aina čukstus saka: «Mēs baidāmies par viņu pašu, jo viņai arī ar nerviem nav kārtībā.» Pēc brīža otrpus durvīm atskan soļi un durvis atveras, pretī raugās izbijusies sieviete. Dzīvoklī ož pēc alkohola un medikamentiem. «Katrīnīt, nebaidies, neuztraucies! Es aiziešu uz veikalu tev pēc tās zivs, bet tu parunājies,» nosaka Aina un prom ir. Ar Katju saruna īsti nevedas, viņa teic, ka jūtoties slikti, un stāv galvu nodūrusi. Katrīna esot audzinājusi Juri, jo viņa māte mirusi – gājusi bojā, tas bijis nelaimes gadījums, taču sīkāk neko nepaskaidro. Sieviete nezinot, vai mazdēls ir vainīgs slepkavībā: «Ko es varu zināt!» Vēl pēc brīža sieviete nosaka, ka neticot, ka mazdēls ko tādu varējis izdarīt. Jautāta, vai Juris mēdzis būt agresīvs, vecmāmiņa tā arī neatbild. Izdodas noskaidrot, ka Jurim pie Dagmāras neesot paticis, bet kāpēc viņš turp gājis, vecmāmiņa nezinot. Viņa piekrīt kaimiņu izteiktajai versijai, ka Dagmāra jauno vīrieti «vilkusi savos tīklos». «Es ļoti pārdzīvoju visu notikušo,» klusi nosaka sieviete un lēni aizver durvis.