Nacionālā teātra aktieris un režisors Voldemārs Šoriņš 24. novembrī atzīmēs 66. dzimšanas dienu. Jubilārs atzīstās, ka savas jubilejas nesvin kopš bērnības.
«Lielas svinēšanas un jubilejas, kurās viesi tiek sēdināti pie gara galda, bet jubilārs uz izrotāta krēsla, nerīkoju. Ja ciemos ieskrien bērni vai mazbērni, protams, pacienājamies ar kūku. Lai cik paradoksāli tas neskanētu, man pašam nepatīk liela uzmanība. Pat ne no tuvinieku puses. Bez koķetērijas teikšu, ka nekad man nav patikusi pārspīlēta popularitāte. Mums, par laimi, Latvijā nav tik briesmīgi kā Rietumu popzvaigznēm.
Svētku reizēs cilvēku uzmanība, protams, ir patīkama. Dzimšanas dienās ne vienmēr man ir jāstrādā, jo viss atkarīgs no izrādēm, sezonām, slodzes un lomām. Dažreiz par brīvdienām aizmirsti uz vairākiem mēnešiem, dažreiz esi brīvs vairākas nedēļas.
24. novembris gan nav valsts brīvdiena, bet es par to cīnos. Ja es kādreiz tikšu Saeimā, centīšos, lai 24. novembris būtu svētku diena visai Latvijai.
Brīvdienu nekad nav par daudz. Man patīk strādāt, un ilgstošu bezdarbību es negribētu, bet ar gadiem brīvdienas kļūst mīļākas.
Ja runā par dāvanām, esmu ļoti ekonomisks jubilārs, kurš tās nepieprasa. Ja tuvie cilvēki mani atceras, tā arī ir kā dāvana. Ar dāvanām es neesmu lutināts un par to nejūtos apvainots. Kad man kaut ko vajag, pats sevi apdāvinu vairākas reizes gadā. Piemēram, nomainu mobilo tālruni. Pret ziediem man ir divējādas izjūtas. No vienas puses, tas ir ļoti skaisti, no otras puses, manuprāt, tas ir iznīcināts augs, kas vāzē lēnām mirst. Man labāk patīk skatīties, kā ziedi aug brīvā dabā vai dārzā,» savu attieksmi pret dzīvi un savu jubileju atklāj jubilārs.
Novēlam Voldemāram Šoriņam veiksmīgu un radošiem pārsteigumiem bagātu jauno dzīves gadu!