Darba tirgus

14.jun
Nefinanšu ziņošana, kas drīzumā kļūs par pienākumu lielajiem uzņēmumiem, vēlme iekļauties atbildīgas piegādes ķēdēs, rada pieprasījumu pēc jaunas profesijas - ilgtspējas speciālistiem, kurus Latvijas augstskolas nesagatavo, saka Latvijas personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.
18.feb
Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētie bezdarbnieki pēc darba zaudēšanas aizvien ātrāk atgriežas darba tirgū, liecina NVA novērojumi.
29.nov 2023
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien konceptuāli atbalstīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) rosinātos grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū, informēja Saeimas Preses dienestā.
23.sep 2023
Ekonomiskā virzība Latvijā šobrīd ir labvēlīga darba ņēmējiem, un kopumā valstī vidējā darba samaksa varētu pieaugt par 12–14%, taču, tā kā inflācija krīt, tad caurmēra strādājošais šī gada beigās būs turīgāks nekā pērnā gada izskaņā.
6.aug 2023
Ar Latvijā atlikušo darbspējīgo cilvēku skaitu nepietiek pat viesstrādnieku apsaimniekošanai tā, “lai viņi pēc noteiktā termiņa - vai tie būtu seši vai deviņi mēneši - brauktu atpakaļ uz savām mājām”.
12.mai 2023
Caurlūkojot kārtējās iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas un tur atspoguļotās summas, “Neatkarīgā” pārlapoja arī šobrīd darba piedāvājumos nosauktās algas privātajā biznesā. Privātajiem līdz valsts pārvaldei ir kur tiekties.
15.dec 2022
Par spīti tam, ka mūsu valsts tautsaimniecība dažādu globālo negāciju ietekmē ir sākusi saskarties ar izaugsmes trūkumu, Latvijas darba tirgus aizvien piedzīvo strādājošo deficītu, turklāt ir redzams, ka tas pēdējā gada laikā ir pat pieaudzis.
17.nov 2022
Neraugoties uz to, ka mūsu valsts ekonomika, visticamāk, jau ir ieslīdējusi recesijā, turklāt tādā, kad ekonomikas apjoms vairs nesamazinās pret iepriekšējo ceturksni, bet arī iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni bezdarba pieaugums mūsu valstī ir bijis visai pieticīgs. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, šā gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 6,9% salīdzinājumā ar 6,6% trīs mēnešus iepriekš un 7,2% atbilstošā laika periodā iepriekšējā gadā.
3.nov 2022
Latvijā sievietes vidēji saņem par 11,6% mazāku algu nekā vīrieši, tomēr darba ņēmēji par galvenajiem diskriminācijas iemesliem darba tirgū uzskata vecumu un veselības stāvokli, šodien Darba tiesību forumā sacīja Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Kristīne Pakārkle.
22.sep 2022
Lielākajai daļai cilvēku viena no ļoti svarīgām lietām dzīvē ir profesionālā darbība, kas nozīmē ne tikai naudas pelnīšanu un nākotnes pensijas kapitāla uzkrāšanu, bet arī apmierinātību ar darbu un panākumus, tajā skaitā karjeras veidošanu.
5.jun 2022
Ekonomikas ministrija (EM) sagaida, ka situācija darba tirgū 2022.gadā būs nogaidoša, ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā, norādīts ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm.
2.jun 2022
Jelgavā augstāko izglītību ieguvušie uzrāda visaugstāko nodarbinātības līmeni starp zinātnes universitātēm un spēj sev nodrošināt labi atalgotas darba vietas jau gada laikā pēc universitātes absolvēšanas. To apliecina 2017. - 2019. gada Latvijas augstskolu un koledžu absolventu dati par darba gaitām, ko nupat 2022. gada jūnijā publiskojusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
10.jan 2022
Latvijā bažas par obligātās vakcinācijas prasības ietekmi uz darba tirgu bija lielākas, nekā izrādījās realitātē, atzīst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
26.nov 2021
Šā gada septembra beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bija reģistrētas 23 617 vakances. Visvairāk būvniecības jomā – nedaudz virs 8000 aktuālo sludinājumu. Tiek meklēti būvstrādnieki, betonētāji, palīgstrādnieki, krāsotāji, elektromontieri, metālmateriālu metinātāji, mūrnieki un tamlīdzīgu profesiju pārstāvji.
19.sep 2021
Vairumam jauniešu ir būtisks elastīgs darba laiks un iespēja to pielāgot privātām vajadzībām, secināts mobilo sakaru operatora SIA "Bite Latvija" un personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktajā darba devēju un darba ņēmēju aptaujā par jauno profesionāļu iekļaušanu darba tirgū.
17.aug 2021
Darba tirgum riskus rada jauna Covid-19 uzliesmojuma draudi, atzina Finanšu ministrijā (FM).
10.mar 2021
Kvalitatīvas studijas un absolventu iespējas darba tirgū ir vieni no galvenajiem kritērijiem, pēc kādiem topošie studenti izvēlas, kurā augstskolā studēt, liecina pētījumu centra SKDS aptauja.
27.okt 2020
Krīzes mēdz būt dažādas. Globālās. Tās, kas ekonomiskās un veļas pāri visai pasulei kā neapturams vilnis. Kad darbu zaudē tūkstošiem cilvēku un šķiet, ka patvēruma nav nekur un nevienam. Privātās krīzes. Tās, kas dzīves apnikums un apātija, kad vairs negribas neko, kad vairs nevari neko un, kad iešana uz konkrēto darbavietu ir apnikusi kā rūgta nāve. Arī tās, kas lokālās. Kādu dienu tu pamosties, bet tavs darba devejs pēkšņi nobankrotējis vai arī atradis spējīgāku aizvietotāju. Lai vai kā... jebkura krīze cilvēku nostāda izmisuma situācijā, kad ierastais dzīves ritms un stabilie ienākumi pazūd un nav zināms kad un vai vispār atgriezīsies.
24.okt 2020
Publiskajā telpā aizvien biežāk tiek runāts par emocionālo inteliģenci un tās ietekmi uz mūsu sasniegumiem gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Emocionālais intelekts ir spēja pārvaldīt pār savām jūtām, kā arī pamanīt un nolasīt citu jūtas. Tā ir spēja sajust noskaņu, temperamentu, intonāciju un nodomu saziņā ar citiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai tie ir seni paziņas vai arī redzat šo cilvēku pirmo reizi dzīvē. Emocionālā inteliģence būtiski ietekmē arī darbinieku apmierinātību ar darbu, skaidro Biznesa augstskolas Turība studente Jeļena Reneslāce, kas savā pētījumā secinājusi - jo lielāka ir darbinieka emocionālā inteliģence, jo lielāka apmierinātība ar darbu. Lai nodrošinātu lojālus, uz ilgtermiņa darba attiecībām orientētus darbiniekus, jāpievērš uzmanība tieši šiem diviem aspektiem, izzinot darbinieku vājās (problemātiskās) puses un palīdzot viņiem tās uzlabot. Savā viedoklī viņa skaidro, kā sekmēt emocionālo inteliģenci.