Darba tirgus

17.nov
Neraugoties uz to, ka mūsu valsts ekonomika, visticamāk, jau ir ieslīdējusi recesijā, turklāt tādā, kad ekonomikas apjoms vairs nesamazinās pret iepriekšējo ceturksni, bet arī iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni bezdarba pieaugums mūsu valstī ir bijis visai pieticīgs. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, šā gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 6,9% salīdzinājumā ar 6,6% trīs mēnešus iepriekš un 7,2% atbilstošā laika periodā iepriekšējā gadā.
 
3.nov
Latvijā sievietes vidēji saņem par 11,6% mazāku algu nekā vīrieši, tomēr darba ņēmēji par galvenajiem diskriminācijas iemesliem darba tirgū uzskata vecumu un veselības stāvokli, šodien Darba tiesību forumā sacīja Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Kristīne Pakārkle.
 
22.sep
Lielākajai daļai cilvēku viena no ļoti svarīgām lietām dzīvē ir profesionālā darbība, kas nozīmē ne tikai naudas pelnīšanu un nākotnes pensijas kapitāla uzkrāšanu, bet arī apmierinātību ar darbu un panākumus, tajā skaitā karjeras veidošanu.
 
5.jun
Ekonomikas ministrija (EM) sagaida, ka situācija darba tirgū 2022.gadā būs nogaidoša, ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā, norādīts ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm.
 
2.jun
Jelgavā augstāko izglītību ieguvušie uzrāda visaugstāko nodarbinātības līmeni starp zinātnes universitātēm un spēj sev nodrošināt labi atalgotas darba vietas jau gada laikā pēc universitātes absolvēšanas. To apliecina 2017. - 2019. gada Latvijas augstskolu un koledžu absolventu dati par darba gaitām, ko nupat 2022. gada jūnijā publiskojusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
 
10.jan
Latvijā bažas par obligātās vakcinācijas prasības ietekmi uz darba tirgu bija lielākas, nekā izrādījās realitātē, atzīst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
 
26.nov 2021
Šā gada septembra beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bija reģistrētas 23 617 vakances. Visvairāk būvniecības jomā – nedaudz virs 8000 aktuālo sludinājumu. Tiek meklēti būvstrādnieki, betonētāji, palīgstrādnieki, krāsotāji, elektromontieri, metālmateriālu metinātāji, mūrnieki un tamlīdzīgu profesiju pārstāvji.
 
19.sep 2021
Vairumam jauniešu ir būtisks elastīgs darba laiks un iespēja to pielāgot privātām vajadzībām, secināts mobilo sakaru operatora SIA "Bite Latvija" un personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktajā darba devēju un darba ņēmēju aptaujā par jauno profesionāļu iekļaušanu darba tirgū.
 
17.aug 2021
Darba tirgum riskus rada jauna Covid-19 uzliesmojuma draudi, atzina Finanšu ministrijā (FM).
 
10.mar 2021
Kvalitatīvas studijas un absolventu iespējas darba tirgū ir vieni no galvenajiem kritērijiem, pēc kādiem topošie studenti izvēlas, kurā augstskolā studēt, liecina pētījumu centra SKDS aptauja.
 
27.okt 2020
Krīzes mēdz būt dažādas. Globālās. Tās, kas ekonomiskās un veļas pāri visai pasulei kā neapturams vilnis. Kad darbu zaudē tūkstošiem cilvēku un šķiet, ka patvēruma nav nekur un nevienam. Privātās krīzes. Tās, kas dzīves apnikums un apātija, kad vairs negribas neko, kad vairs nevari neko un, kad iešana uz konkrēto darbavietu ir apnikusi kā rūgta nāve. Arī tās, kas lokālās. Kādu dienu tu pamosties, bet tavs darba devejs pēkšņi nobankrotējis vai arī atradis spējīgāku aizvietotāju. Lai vai kā... jebkura krīze cilvēku nostāda izmisuma situācijā, kad ierastais dzīves ritms un stabilie ienākumi pazūd un nav zināms kad un vai vispār atgriezīsies.
 
24.okt 2020
Publiskajā telpā aizvien biežāk tiek runāts par emocionālo inteliģenci un tās ietekmi uz mūsu sasniegumiem gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Emocionālais intelekts ir spēja pārvaldīt pār savām jūtām, kā arī pamanīt un nolasīt citu jūtas. Tā ir spēja sajust noskaņu, temperamentu, intonāciju un nodomu saziņā ar citiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai tie ir seni paziņas vai arī redzat šo cilvēku pirmo reizi dzīvē. Emocionālā inteliģence būtiski ietekmē arī darbinieku apmierinātību ar darbu, skaidro Biznesa augstskolas Turība studente Jeļena Reneslāce, kas savā pētījumā secinājusi - jo lielāka ir darbinieka emocionālā inteliģence, jo lielāka apmierinātība ar darbu. Lai nodrošinātu lojālus, uz ilgtermiņa darba attiecībām orientētus darbiniekus, jāpievērš uzmanība tieši šiem diviem aspektiem, izzinot darbinieku vājās (problemātiskās) puses un palīdzot viņiem tās uzlabot. Savā viedoklī viņa skaidro, kā sekmēt emocionālo inteliģenci.
 
25.jun 2020
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, aptverot nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040.gadam. Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.
 
24.jun 2020
Turpmākajos gados jaunas darba vietas lielākoties nodrošinās zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, būvniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un rūpniecības nozares, ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm norāda Ekonomikas ministrija (EM).
 
22.nov 2019
Mūsdienās gan lielu, gan mazu uzņēmumu iekšējā struktūra strauji mainās, bieži vien par ierastu lietu kļūst darbs attālināti, piemēram, no mājām vai kafejnīcas. Lai darbs veiktos raiti un nekas nespētu nevajadzīgi novērst uzmanību, ir vērts apdomāt iespēju strādāt šobrīd tik modernajās un ērti pieejamajās elastīgā darba telpās. Uzņēmums IWG, kas Latvijā atpazīstams kā Regus biroju centri, veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kā attīstās darba tirgus.
 
15.nov 2019
Bezdarbs Latvijā strauji tuvojas pirmskrīzes zemākajam punktam un šī gada trešajā ceturksnī tas bija vien vairs tikai 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.
 
1.nov 2019
Bezdarbnieka pabalstu nākamgad, visticamāk, maksās nevis deviņus mēnešus, kā tas ir pašlaik, bet astoņus. Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam. Lai gan šā likumprojekta anotācijā minēts, ka izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā nepieciešamas, lai cilvēki ātrāk atgrieztos darba tirgū, ir zināms, ka lēmums par bezdarbnieka pabalsta «saīsināšanu» pieņemts, mēģinot rast papildu budžeta līdzekļus sociālajā budžetā minimālās pensijas palielināšanai. Tāpēc visai amizanti anotācijā izskan atsauce uz valdības deklarāciju, proti, «panāksim, lai visi darbspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt».
 
20.okt 2019
Darba tirgus gatavība cilvēkiem ar invaliditāti bieži vien atduras pret infrastruktūras jautājumu, sacīja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinatore Laura Reisele.
 
10.okt 2019
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem.