Piektdien, Londonā, Krievijas ārlietu ministrs, pēc sešas stundas garām un smagām sarunām ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju, kārtējo reiz paziņojis, ka respektēs Krimas iedzīvotāju lēmumu referendumā. Lavrovs arī informēja, ka ASV un Krievijai nav vienota redzējuma attiecībā uz krīzi Ukrainā. Savukārt Kerijs sacīja, ka neatzīs referenduma rezultātus, jo šis referendums nav leģitīms.
Paaugstinot prasības, lai tauta varētu iniciēt referendumu, Saeima rīkojusies saskaņā ar Satversmi, un Saskaņas centra (SC) iebildumi šai iecerei nav pamatoti.
Igaunijas valdība ceturtdien nolēma nedot atļauju lietot krievu valodu kā mācību valodu četrās Tallinas vidusskolās, norādot, ka nepastāv nekādi nopietni šķēršļi, lai mācības šajās skolās notiktu igauņu valodā, vēsta laikraksts "Postimees".
Piedāvāto konstitūcijas grozījumu projektu, kas paredz Satversmes 68.pantā noteikt, ka iniciatīva rosināt tautas nobalsošanu par izmaiņām Eiropas Savienības (ES) dalības nosacījumos ir arī tautai, nevis tikai Saeimas deputātiem, nevar uzskatīt par pilnībā neizstrādātu, savā atbildē Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) norāda Saeimas Juridiskais birojs.
59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pamatskolā bērniem noteikti būtu jāmāca krievu valoda, bet tikai seši procenti domā, ka šāds priekšmets nebūtu jāmāca, šodien, prezentējot konservatīvu ideju institūta "Populares Latvija" un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma "Laba skola: vēlmes un vērtējums'' rezultātus, akcentēja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien lēmusi nereģistrēt parakstu vākšanai biedrības "Latvija par latu" iesniegtos grozījumus likumā "Par Latvijas Banku", kas netieši paredzētu referendumu pirms eiro ieviešanas.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments plāno pārtraukt darba attiecības ar pirmsskolas izglītības iestādes "Zvaniņš" direktori Ludmilu Šalajevu, jo Valsts valodas centra pārbaudē konstatēts, ka bērnudārza vadītāja nepārvalda latviešu valodu tādā līmenī, kāds nepieciešams viņas darba pienākumu veikšanai.
Pēc 20 "Saskaņas centra" (SC) Saeimas frakcijas deputātu pieteikuma Satversmes tiesa (ST) vakar ierosinājusi lietu par pērn 8.novembrī Saeimā pieņemtajiem referendumu rosināšanas procedūras grozījumiem.
Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un pēdējās dienas amatā pavadošais satiksmes ministrs Aivis Ronis vakar, tiekoties ar Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, kā arī Latvijas un Igaunijas masu mediju redaktoriem, pauda pārliecību, ka nepilsoņu jautājums nav Latvijas būtiskākā problēma.
Šobrīd Saeima aktīvi ir pievērsusies pašvaldību darba reorganizācijai. Pirms nedēļas parlaments vienojās samazināt deputātu skaitu mazajās pašvaldībās, savukārt vakar konceptuāli tika atbalstīta iecere ļaut rīkot reģionālos referendumus.
Divas trešdaļas (65%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka pēc valodu referenduma latviešu valodas lietošana ikdienā, piemēram, veikalos, sabiedriskajā un publiskajā vidē, nav palielinājusies (24% - noteikti nē; 41% - drīzāk nē). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.
Valodas politika Latvijā šā gada laikā ir nevis virzījusies, lai nostiprinātu valsts valodu, bet lai to vājinātu, tāpēc man ir sajūta, ka konference šajā datumā ir absolūti nepieciešama, - "Rietumu Radio" sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V), kura šodien rīko konferenci "Gads pēc valodas referenduma: paveiktais un darāmais".
23.janvārī biedrība “Pilsonība. Izglītība. Kultūra" publiskos gatavību atkārtoti iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā par tiesībām izmantot mazākumtautību valodu saziņā ar pašvaldību iestādēm.
Ministru kabinets šodien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas papildināts ar mehānismiem, lai nebūtu iespēju nobalsot par jautājumiem, kurus pašvaldības nevar realizēt.
Administratīvā rajona tiesa "Apvienības pret nacismu" vadītāja Jāņa Kuzina sūdzību, ar kuru viņš apstrīd Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu neizsludināt parakstu vākšanu par "nepilsoņu referendumu", nosūtīja uz Augstākās tiesas (AT) Senātu, aģentūru LETA informēja tiesā.
Liepājas tiesa lēma par labu Valsts valodas centram, nevis V. Lindermana partijas Par dzimto valodu līdzgaitnieka Jevgeņija Osipova tēvam Jurijam Osipovam, uz kura īpašuma uzstādīts ielas nosaukums divās valodās. Advokāts Illarions Girss sola lēmumu pārsūdzēt, kā arī turpināt šādas akcijas.