Nenozīmīgo piedāvājumu grozs
«Krievu valodai jāpiešķir īpašs tiesiskais statuss bijušajās PSRS valstīs.» Par to 17. novembrī paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas īpašo uzdevunu vēstniece Mitrofanova, runājot par krievu valodas situāciju pasaulē.
Izrādās, «īpašas bažas» izsaucot krievu valodas stāvoklis Latvijā un Igaunijā. Bet kāds gan var būt šis stāvoklis, ja vēl eksistējošajai «suņu valodai» liktenīgas kļūdas dēļ ir piešķirts valsts valodas statuss?! Bet, kā nule rakstīja ASV politologs Pols Goubls, Kremļa galvenais ierocis hibrīdkarā pret bijušajām PSRS (īpaši Baltijas) valstīm ir krievu valoda, tās izplatīšana un aizstāvēšana.
Nākamais solis ilgi nebija jāgaida. 19. novembrī uzzinājām, ka Igaunijas Centra partija pieļauj iespēju pāriet uz krievu mācību valodu Igaunijas bilingvālajās skolās. Šīs partijas līderis Jiri Ratass, kas izveidoja valdību, noliedza izskanējušās runas par to, ka Igaunijas jaunā valdība būšot prokremliska: tai ir līgums ar Putina partiju Vienotā Krievija. «Sadarbības līgums nedarbojas,» paziņoja Ratass. Iespējams, ka nedarbojas, bet pāreja uz krievu valodu skolās gan darbosies perfekti, ja Krievijas propagandas meistari palīdzēs igauņiem pieņemt «pareizos» lēmumus.
Šajā ziņā mēs noteikti negribētu līdzināties Igaunijai, joprojām vientiesīgi cerot, ka reiz piepildīsies politiķu solījumi, proti, 2018. gadā pāriet uz latviešu valodas apmācību visās skolās. Tomēr Kučinska valdības deklarācijā ir tikai norādīts, ka jāizstrādā plāns pārejai uz vienotu izglītības standartu. Un 2018. gads vairs netiek minēts. Varbūt šī pāreja nenotiks nekad? Nav manīts, ka krievisko skolu pedagogi īpaši gatavotos pārejai uz mācībām valsts valodā. Joprojām tiek kultivēta segregētā izglītība, kas mūrē pamatus divkopienu sabiedrībai, kuras aprises šodien jau var gluži labi saskatīt.
Jo tālāk, jo jautrāk. 22. novembrī Valsts prezidenta mājaslapā parādījās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojums, kurā citastarp ir teikts: «Atsevišķi politikas veidotāji izvēlas runāt tikai latviešu valodā, neraugoties uz viņus intervējošā medija un tā auditorijā lietoto valodu. (..) Labu piemēru rāda tie politikas veidotāji un ierēdņi, kuri ar krievvalodīgajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā.» Šo «atklāsmju» autori ir Deniss Hanovs, Liesma Ose, Romans Alijevs, Olga Proskurova un Mārtiņš Kaprāns.
Pretēji tam, ka ikviens ar veselo saprātu apveltīts politiķis (tādi ir?), latviešu valodas sargātāji vai vienkārši pilsoņi skaidri apzinās, ka integrācija (ja vien tā ir vajadzīga) ir iespējama tikai un vienīgi uz latviešu valodas bāzes. Ikvienam ierēdnim un amatpersonai ar jebkuru mediju jārunā tika latviski, pretējā gadījumā tā ir kārtējā gļēvulīgā pakļaušanās šovinistiskajam piektās kolonnas spiedienam. Valsts prezidenta kungs! Patrieciet šādas «ekspertu grupas», kas mudina valsti nolikt uz iznīcības sliekšņa! Pārspīlēju? Nenāk ne prātā. Latviešu valoda ir viens no galvenajiem valsts identitātes un pašcieņas elementiem, kas precīzi definēts Satversmē, bet «ekspertu grupa» mēģina šo elementu noniecināt. Kad noliksim valodu uz nevajadzības plaukta, kas būs nākamais elements, bez kura varēsim gana labi iztikt? Himna? Karogs? Beigu beigās - pats valstiskums?
Komplektā ar «ekspertu grupas» skandalozo sacerējumu Valsts prezidents arī nācis klajā ar ierosinājumu: Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem jākļūst par Latvijas pilsoņiem līdz ar piedzimšanu. Bet šeit dzimušajiem bērniem jau ir iespēja saņemt pilsonību, nepieciešama vismaz viena vecāka piekrišana. Un ja nu vecāki nevēlas savam bērnam LR pilsonību? Uzspiedīsim to? Metīsim pakaļ kā tādu grabažu?... Kur un kā rodas necieņa pašiem pret sevi? Tā ir gan attiecībā uz valsts valodu, gan pilsonību, kas iemesta nenozīmīgu piedāvājumu grozā. Bet mēs taču gribam, lai arī citi mūs cienītu, vai ne?
Skaudri apjautuši notiekošā bīstamību ir NA Jaunatnes organizācijas Rīgas jaunieši, kas nosūtījuši vēstuli Valsts prezidentam. Ko atbildēs Raimonds Vējonis? Pateiksies par modrību? Bet varbūt tieši modrība ir nogrimusi sabiedrības vienaldzības muklājā (ak, nu kas tad tur - valoda!), un brīdinājumi vairs nevienu nesatrauc. Taču reiz jau cilvēki noignorēja brīdinājuma sirēnas, un notika traģēdija. Toreiz tā notika veikalā. Tagad tā var notikt ar valsti.